Bijušie priekšsēdētāji 

2020. gada februārī par priekšsēdētāju tika ievēlēts Grieķijas Vidusmaķedonijas gubernators Apostolos Tzitzikostas (PPE). Uzrunādams Komitejas 329 locekļus, priekšsēdētājs norādīja, kādas būs trīs galvenās prioritātes viņa pilnvaru termiņa laikā: “Pirmkārt, Eiropas Savienībai ir jākalpo saviem pilsoņiem viņu mājās – ciematos, pilsētās un reģionos. Mums jāatbalsta teritoriālā kohēzija, inovācija, uzņēmējdarbība, kā arī jārod pārliecinoši un solidāri migrācijas pārvaldības risinājumi. Otrkārt, reģionu un pilsētu prioritāte ir izprast dziļās pārmaiņas, ko rada pašreizējā zaļā, digitālā un demogrāfiskā revolūcija, un reaģēt uz tām. Treškārt, lai Eiropu tuvinātu cilvēkiem, mums jāstiprina Eiropas demokrātija, tās centrā izvirzot reģionus un pilsētas.”

2017. gada jūlijā par priekšsēdētāju tika ievēlēts Beļģijas Senāta loceklis Karl-Heinz Lambertz (PSE, BE), kurš pārstāv vācu valodas kopienu. Par RK locekli viņš kļuva 2001. gadā un bija Reģionu komitejā pārstāvētās PSE grupas priekšsēdētājs (no 2011. gada līdz 2015. gadam). Kopš 2000. gada viņš ir Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa loceklis.

2015. gada februārī par priekšsēdētāju tika ievēlēts Helsinku reģionālās padomes loceklis un Espo pilsētplānošanas komisijas priekšsēdētājs Markku Markkula. No 1995. līdz 2003. gadam viņš bija Somijas parlamenta deputāts. Šajā laikā viņš darbojās divās pastāvīgajās parlamenta komitejās: Zinātnes, izglītības un kultūras komitejā, kā arī Nākotnes jautājumu komitejā. Parlamenta deputāta pilnvaru laikā darbojoties starptautiskā līmenī, viņš vadīja Tehnoloģiju parlamentārās novērtēšanas Eiropas tīkla (EPTA) padomi.

2014. gada jūnijā par priekšsēdētāju tika ievēlēts Viruānvalas (Beļģija) pašvaldības loceklis Michel Lebrun 1970. gadā viņš absolvēja Lēvenas Katoļu universitātes Filozofijas un literatūras fakultāti. Viņa politiskā karjera sākās 1977. gadā, kad viņš tika ievēlēts par Viruānvalas (Beļģijā) domes mēra vietnieku. No 1992. gada līdz 1999. gadam viņš bija franču valodas kopienas augstākās izglītības, pētniecības un starptautisko lietu ministrs, bet pēc tam pildīja Valonijas valdības plānošanas, infrastruktūras, transporta un telekomunikāciju ministra pienākumus.

2012. gada jūlijā par priekšsēdētāju tika ievēlēts Mursijas autonomā apgabala priekšsēdētājs Ramón Luis Valcárcel Siso. Viņš ir studējis mākslu un filozofiju Mursijas Universitātē, pasniedzis mākslas vēsturi un darbojies Mursijas reģiona mākslas un vēstures pētniecībā. Savā uzrunā pilnsapulcei viņš uzsvēra prioritātes, kādas viņš iecerējis īstenot gaidāmajās sarunās par 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmu, jaunajā struktūrfondu un Eiropas teritoriālās sadarbības politikas posmā.

2010. gada 10. februārī par Reģionu komitejas priekšsēdētāju tika ievēlēta Pjemontas Reģiona padomes locekle Mercedes Bresso, un 2010. gada 9. jūnijā viņa tika apstiprināta amatā. Bresso nostāja bija šāda: “Vietējās un reģionālās pašvaldības var kalpot par atskaites punktu Eiropai visās šajās jomās. Krīzes laikā tās ir frontes pirmajās līnijās un vienmēr ir devušas iespēju reāli testēt ekonomiskos, sociālos un vides jauninājumus.” Pagaidām Mercedes Bresso ir vienīgā sieviete, kas ir tikusi ievēlēta par RK priekšsēdētāju.

2008. gada februārī par Komitejas priekšsēdētāju tika ievēlēts Beļģijas parlamenta senators un RK loceklis Luc Van den Brande (PPE/BE), kurš Komitejā darbojies kopš tās dibināšanas. Uzrunādams pilnsapulces dalībniekus, viņš paziņoja: “Mums ir jāpārtrauc Eiropu uzlūkot kā piramīdu, kuras virsotnē atrodas Eiropas Savienība, kurai ir pakārtotas dalībvalstis, kurām ir pakārtoti reģioni un kuriem savukārt ir pakārtotas pilsētas un vietējās pašvaldības.”

2006. gada februārī par Reģionu komitejas priekšsēdētāju tika ievēlēts Denkerkas (Noras-Padekalē reģions) mērs un Francijas parlamenta deputāts Michel Delebarre. Viņš norādīja, ka vēlas panākt, lai Reģionu komiteja kļūtu par īstu Eiropas politisku asambleju, kas spētu atdzīvināt debates par Eiropu, un Lisabonas stratēģiju nosauca par vienu no RK stratēģiskajām prioritātēm.

2004. gada februārī par RK priekšsēdētāju tika ievēlēts Vācijas federālās zemes Bādenes-Virtembergas parlamenta priekšsēdētājs Peter Straub. Viņa galveno mērķu vidū bija iestāžu attiecību stiprināšana un rūpes par to, lai palielinātos jauno dalībvalstu informētība par Komitejas darbu.

2002. gada februārī par Reģionu komitejas priekšsēdētāju tika ievēlēts Birmingemas domes priekšsēdētājs Sir Albert Bore. Savam pilnvaru termiņam viņš bija noteicis divus galvenos mērķus: panākt, lai reģionālā politika arī turpmāk būtu viena no Eiropas Savienības darba kārtības galvenajām darbības jomām, un apkarot demokrātijas deficītu, kas izveidojies plašā sabiedrībā, kura jūtas izslēgta no ES lēmumu pieņemšanas procesa.

2000. gada februārī par RK priekšsēdētāju tika ievēlēts Galvaspilsētas Briseles reģiona infrastruktūras un transporta ministrs Jos Chabert. Viņš mudināja Komiteju veidot ciešākas saiknes ar Eiropas Parlamentu un ar Ministru padomi, kā arī aicināja lielāku uzsvaru likt uz politiskajiem atzinumiem, bet mazāku – uz tehniskajiem atzinumiem. Viņš noteica piecas politiskās prioritātes tādās jomās kā nodarbinātība, pilsētu politika, Eiropas pilsoniskums, vide un paplašināšanās.

1998. gada februārī par RK priekšsēdētāju tika ievēlēts Vācijas federālās zemes Ziemeļreinas-Vestfālenes federālo un Eiropas lietu ministrs Manfred Dammeyer. Viņš mudināja palielināt reģionu, federālo zemju un provinču autonomiju struktūrfondu pārvaldībā, kā arī palielināt Eiropas Savienības lauksaimniecības politikas konkurētspēju. Pilnsapulce apstiprināja Biroja priekšlikumu mainīt RK komisiju skaitu, sastāvu un kompetenci tā, lai tās varētu efektīvāk pildīt pienākumus jaunajās atbildības jomās, kuras Komitejai noteiktas Amsterdamas līgumā.

1996. gada martā par RK priekšsēdētāju tika ievēlēts Barselonas mērs Pasqual Maragall I Mira. Viņa apņemšanās bija koncentrēties uz pārredzamas un leģitīmas iekšējās organizācijas veidošanu un cīnīties par to, lai RK tiktu piešķirts iestādes statuss.

1994. gada martā par pirmo RK priekšsēdētāju tika ievēlēts Langdokas-Rusijonas reģionālās padomes vadītājs Jacques Blanc un par viņa pirmo vietnieku – Pasqual Maragall I Mira (PSE/ES).