Reģioni un pilsētas pieprasa vienkāršākus digitālos rīkus un uzlabotas kiberdrošības spējas

ECON komisijas locekļi arī uzsver, ka ir vajadzīga vietējiem apstākļiem pielāgota pieeja attiecībā uz ES aizsardzības politiku un atbalsta politiku.

Ekonomikas politikas komisijas (ECON) 23. aprīļa sanāksmē galvenā uzmanība tika pievērsta Eiropas konkurētspējas un noturības stiprināšanai, izmantojot progresu digitālās pārveides, kiberdrošības un rūpniecības politikas jomā, vienlaikus nodrošinot, ka vietējās un reģionālās pašvaldības tiek pienācīgi atbalstītas un aktīvi iesaistītas. Vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji pieņēma atzinuma projektu, kurā aicina vienkāršot digitālos publiskos pakalpojumus, izmantojot lietotājdraudzīgu un Eiropas Biznesa maku. Viņi arī pievērsās pieaugošajām kiberdrošības problēmām un tam, kā rūpniecības un aizsardzības iniciatīvas saskaņot ar teritoriālajām vajadzībām.

Digitālo publisko pakalpojumu vienkāršošana

Digitālā pārveide ir viens no galvenajiem Eiropas konkurētspējas virzītājspēkiem un ekonomikas produktivitātes stūrakmeņiem. Tomēr joprojām pastāv sarežģītas procedūras un regulatīvais un administratīvais slogs, kas joprojām kavē vienotā tirgus potenciāla pilnīgu izmantošanu. Šajā sakarā ECON locekļi pieņēma atzinuma projektu par Eiropas uzņēmējdarbības makiem (EBW), uzsverot, ka tiem jābūt izstrādātiem kā vienkāršiem, lietotājdraudzīgiem un rentabliem risinājumiem, kas īpaši pielāgoti MVU, mikrouzņēmumu un jaunuzņēmumu vajadzībām, lai atbalstītu uzņēmējdarbības izaugsmi pāri robežām. Tās uzsvēra, ka EBW būtu jānodrošina vienreizējas iesniegšanas princips, allo wing busi ligzdām, lai ievadītu datus vienu reizi un atkārtoti izmantotu tos dažādās administratīvajās procedūrās. Viņi arī aicināja mērķtiecīgi palielināt informētību un sniegt skaidrus norādījumus, lai nodrošinātu plašu ieviešanu, kā arī pienācīgu finansiālo atbalstu, tehnisko palīdzību un apmācību, lai palīdzētu vietējām pārvaldes iestādēm izpildīt jaunos pienākumus.

Ziņotājs Branislav Zacharides (SK/ECR), Vrútky mērs, teica: “Biznesa maku ieviešana radīs jaunus administratīvos pienākumus publiskajām iestādēm, un daži no tiem var būt īpaši apgrūtinoši mazākām pašvaldībām. Tāpēc mēs aicinām Eiropas Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pienācīgu tehnisko spēju veidošanu un finansiālu atbalstu, lai maki varētu sniegt reālu pievienoto vērtību.”

Atzinumu paredzēts pieņemt RK 1. un 2. jūlija plenārsesijā.

Augsta apgaismojuma kiberdrošības riski un nepieciešamība pēc koordinētiem centieniem stiprināt noturību visos pārvaldības līmeņos ECON locekļi pievērsās arī gaidāmajam kiberdrošības pārskatam un Digitālo tīklu aktam, kuru mērķis ir stiprināt digitālās infrastruktūras noturību un paātrināt ātrdarbīgu savienojamību. Vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji norādīja, ka šīs iniciatīvas ievērojami palielinās reģionu un citu atbildību, un, atbalstot šos mērķus, ECON locekļi brīdināja, ka jaunie pienākumi var radīt spiedienu uz vietējām pārvaldes iestādēm, jo īpaši tām, kurām ir ierobežoti resursi un tehniskās zināšanas. Viņi aicināja nodrošināt pienācīgu finansiālo atbalstu, apmācību un spēju veidošanu, lai nodrošinātu, ka visas iestādes var izpildīt jaunās prasības.

ECON komisijas locekļi 6. jūlija sanāksmē balsos par atzinumu “Digitālo tīklu akts”, “Kiberdrošības akts 2” un “TID2 grozījums”, ko pašlaik sagatavo Prāgas pilsētas asamblejas loceklis Zdeněk Hřib (CZ/Zaļie).

Rūpniecība un aizsardzība

Sanāksmē ECON locekļi apsprieda ES aizsardzības rūpniecības pārveides ceļvedi un Rūpniecības paātrināšanas aktu, galveno uzmanību pievēršot to teritoriālajai ietekmei un uzsverot nepieciešamību pēc saskaņotas, konkrētai vietai pielāgotas pieejas. Viņi uzsvēra, ka reģionālās un vietējās pašvaldības ir jāiesaista ne tikai īstenošanā, bet arī ieguldījumu prioritāšu un rūpniecības stratēģiju veidošanā. Locekļi uzsvēra, ka ir steidzami jāstiprina ES aizsardzības spējas, paplašinot ražošanu, nodrošinot piegādes ķēdes un ieguldot stratēģiskās un divējāda lietojuma tehnoloģijās. Viņi arī uzsvēra, ka ir jālīdzsvaro konkurētspēja, stratēģiskā autonomija un dekarbonizācija, vienlaikus izvairoties no pārmērīga administratīvā sloga vai reģionālām atšķirībām, un norādīja uz pilsētu un reģionu būtisko lomu publiskā iepirkuma un rūpniecības paātrināšanas jomās. Tās secināja, ka abu satvaru integrēšana var maksimāli palielināt sinerģiju starp drošību, rūpniecības politiku un kohēziju, sniedzot taustāmus ieguvumus vietējai ekonomikai.

Diskusiju rezultāti tiks izmantoti atzinumos par ES aizsardzības rūpniecības pārveides ceļvedi , ko pašlaik izstrādā Bjalistokas pilsētas mērs Tadeusz Truskolaski (PL/EA), un par Rūpniecības paātrināšanas aktu, ko pašlaik gatavo Marc he-En-Famenne pašvaldības padomes loceklis Willy Borsus (BE/Renew).

Arī sanāksmes laikā

ECON komisijas locekļi rīkoja debates par to, kā vietējās un reģionālās pašvaldības var novērst ar dzimumu saistītus aizspriedumus delikātā izlūkošanā, nodrošinot šo sistēmu taisnīgu, pārredzamu un atbildīgu izmantošanu, stiprinot personāla spējas, saglabājot cilvēka virsvadību un pieņemot skaidrus ētikas standartus to ieviešanai. Viņi arī apskatīja Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas (VGAR) pārskatīšanu saistībā ar valsts atbalstu. Locekļi uzsvēra, ka, lai gan VGAR paredzēto paplašināto elastības iespēju mērķis ir veicināt ieguldījumus, tās var radīt nevienmērīgu teritoriālo un konkurences ietekmi, jo turīgāki reģioni var labāk sniegt atbalstu, potenciāli palielinot reģionālās atšķirības.

ECON komisijas locekļi ieceļ Roberta Angelilli (IT/ECR), kas ir Lacio reģiona V ledus-P rezidente, par ziņotāju atzinumam “EU Inc. — jauns noteikumu kopums, kas paredzēts, lai atvieglotu dzīvi uzņēmumiem Savienībā” un Adam Banazak (PL/EA), Inovroclavas žudeca padomnieks, ziņotājs atzinumam par industriālo jūrniecības stratēģiju.

Plašāka informācija

• Sanāksmes video un fotoattēli.

• Eiropas uzņēmējdarbības maki ir viens no galvenajiem 2025. gada 19. novembrī publicētās Eiropas Komisijas digitālās paketes nodevumiem. Komisija ierosina regulu, ar ko minētos makus izveido kā saskaņotu digitālu risinājumu, lai atvieglotu administratīvo slogu un ļautu uzņēmumiem un publiskā sektora struktūrām identificēt datus, autentificēties un apmainīties ar tiem drošā un lietotājdraudzīgā veidā ar pilnu juridisko spēku visā Eiropas Savienībā.