Mūsu darbs

Eiropas Reģionu komiteja (RK) līdzdarbojas vairākos ES likumdošanas ​procesa posmos. RK komisijas izstrādā atzinumus par ES tiesību aktu priekšlikumiem, un Komitejas locekļi pulcējas plenārsesijā, lai balsojot pieņemtu šos atzinumus.

RK arī cieši sadarbojas ar valstu iestādēm, kā arī reģionālajām un vietējām pašvaldībām, paužot to viedokli un veicinot politiskās debates ne tikai Briselē, bet arī ES reģionos un pilsētās, ārpus Eiropas un tiešsaistē.

Šajā lapā

​​​​Pamatuzdevumu deklarācija

Mūsu politiskās darbības pamatā ir pārliecība, ka Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmeņa sadarbība ir pilnīgi nepieciešama, lai veidotu tādu Eiropas Savienību, kur tautas ir arvien ciešāk saistītas un solidārākas, un risinātu ar globalizāciju saistītos uzdevumus.​​

Kā darbojas RK?

RK ir 329 locekļi un 329 aizstājēji no visām ES valstīm. Katras valsts valdība izvirza savus reģionālā un vietējā līmeņa pārstāvjus (locekļus un aizstājējus), proti, valstu delegācijas. RK locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi, sākot no dienas, kad viņus oficiāli iecēlusi Padome.

Sešas komisijas (apakškomitejas), kurās darbojas locekļi atbilstoši politikas jomām, analizē tiesību aktu tekstus, ko sagatavojusi Eiropas Komisija, un izstrādā atzinumus, kurus pēc tam apspriež un pieņem RK plenārsesijās.

Ik pēc divarpus gadiem pilnsapulce ievēlē RK priekšsēdētāju un priekšsēdētāja(-as) pirmo vietnieku(‑ci). Priekšsēdētājs(-a) pārstāv Komiteju un vada tās darbu. Priekšsēdētāja(-as) prombūtnes gadījumā viņu pārstāv priekšsēdētāja(-as) pirmais(-ā) vietnieks(-ce) vai viens no priekšsēdētāja(-as) vietniekiem.

Kādi tiesību akti tiek apspriesti?

Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības Padomei jāapspriežas ar Reģionu komiteju par visiem jaunajiem tiesību aktu priekšlikumiem jomās, kas ietekmē reģionālo un vietējo līmeni: ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija, struktūrfondi, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, nodarbinātība un sociālās lietas, izglītība, jaunatne, arodmācības, kultūra un sports, vide, enerģētika un klimata pārmaiņas, transports, Eiropas komunikāciju tīkli un sabiedrības veselība.

Ārpus minētajām jomām Komisija, Padome un Eiropas Parlaments var fakultatīvi apspriesties ar RK. RK pieņem ieteikumus par ES tiesību aktu projektiem, kā arī ierosina jaunus politikas pasākumus, pamatojoties uz reģionālo un vietējo pašvaldību pieredzi un īpašajām zināšanām. Tā var arī ierosināt jaunus tiesību aktus un izvirzīt jaunus jautājumus iekļaušanai ES darba kārtībā.

RK loma ir atzīta un nostiprināta Lisabonas līgumā 2009. gadā. Ar RK ir jāapspriežas visos ES likumdošanas procesa posmos, un RK var apstrīdēt ES tiesību aktus Tiesā, ja uzskata, ka nav ievērotas tās institucionālās tiesības vai ņemtas vērā valstu valdības un reģionālās un vietējās pašvaldības. Tādējādi ir nostiprinātas RK attiecības ar Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi.

Dialoga un pārrobežu sadarbības veicināšana

RK organizē apsp​riešanās ar mērķi gūt atsauksmes no vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ekspertiem un citām ieinteresētajām personām, lai tie varētu sniegt ieguldījumu atzinumos, ko ierosinājuši mūsu RK locekļi pieņemšanai ES līmenī.

Starpreģionālās grupas ir īpašas interešu grupas, kurās Komitejas locekļi pulcējas, lai apspriestu vietējā/reģionālā līmenī vai dažkārt dažādās valstīs nozīmīgus jautājumus.

RK arī koordinē vairākus tīklus, kas ļauj reģioniem un pilsētām apmainīties ar paraugpraksi gan Eiropas līmenī, gan ārpus Eiropas. Piemēram, Austrumu partnerība (CORLEAP) un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu reģionālo un vietējo pašvaldību asambleja (ARLEM) liecina par RK centieniem ES kaimiņattiecību politikas jomā. 

Citi pārrobežu sadarbības veidi ir šādi: 

Uzraudzības, novērtēšanas un pētniecības darbības 

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi ir tas, ka RK

  • nodrošina visu pārvaldības līmeņu iesaisti un ES tiesību aktu pienācīgu īstenošanu vietējā un reģionālajā līmenī,
  • novērtē ES tiesību aktu priekšlikumu iespējamo ietekmi vietējā līmenī,
  • atbalsta decentralizāciju un pastiprinātu partnerību efektīvai politikas veidošanai Eiropas Savienībā,
  • papildina savu stratēģisko plānošanu, cenšoties prognozēt turpmākās problēmas un iespējas, kas savukārt var palīdzēt pašreizējā lēmumu pieņemšanā.

Dokumenti