Klimata pārmaiņas
Nopietnas bažas rada ES pilsētu un reģionu augošā pakļautība klimata pārmaiņu, biodaudzveidības zuduma un vides degradācijas sekām, un šim jautājumam jāvelta vairāk uzmanības un finanšu līdzekļu lai tās novērstu un pielāgotos. 2050. gadam izvirzītais ES klimatneitralitātes mērķis jāsasniedz ar juridiski saistošu 2040. gadam izvirzītu mērķrādītāju samazināt CO2 emisijas par 90 %, kā arī ar vērienīgiem un reālistiskiem centieniem, kas dod lielākas iespējas pilsētām un reģioniem, kā izklāstīts zaļā kursa satvarā.
Ūdensapgādes noturība
Ūdensapgādes noturība ir kritisks globāls izaicinājums. Tai ir izšķiroša nozīme ES konkurētspējā, un tā ir būtiska, lai varētu pielāgoties klimata pārmaiņām, aizsargāt biodaudzveidību, samazināt piesārņojumu un garantēt pārtikas nodrošinājumu, kā arī stiprināt aprites ekonomiku un sabiedrības veselību. Tādēļ tā jāintegrē visās citās attiecīgajās ES politikas jomās.
Tīra, droša un cenas ziņā pieejama enerģija
Lai varētu mazināt stratēģisku atkarību un apvienot klimata mērķus un konkurētspēju, svarīga ir efektīva, ekonomiski ilgtspējīga, tīra un taisnīga vietējā enerģētikas pārkārtošana. Ārkārtīgi svarīgi ir popularizēt enerģijas mikroražošanu un decentralizētas atjaunīgo energoresursu enerģijas sistēmas. Eiropas enerģētikas savienības izveides pabeigšana ar pilnībā integrētu un savstarpēji savienotu tirgu visā Eiropas Savienībā būs būtiska, lai palielinātu ES enerģētisko drošību un saglabātu enerģijas cenas pieņemamā līmenī.
Pārrobežu sadarbība
Cilvēku pārvietošanās un preču aprite pāri robežām ir viens no labākajiem Eiropas pievienotās vērtības piemēriem. Eiropas teritoriālā sadarbība ir jāatzīst par prioritāti un jānostiprina ES budžetā.
Eiropas pārrobežu platforma apvieno pārrobežu sadarbības dalībniekus un atbalsta jaunas pieejas un politikas risinājumus.
Veselība
Būtiskas problēmas rada veselības aprūpes darbaspēka sarukums, kritiski svarīgu zāļu piegādes problēmas, nevienlīdzība veselības jomā un pieaugošais hronisko slimību un psihoemocionālās veselības problēmu skaits. Veidojot un īstenojot Eiropas veselības savienību, tās ir jārisina, lai nodrošinātu sabiedrības noturību un stratēģisko autonomiju.
Lauksaimniecība
Lauku apvidus nedrīkst atstāt novārtā. Spēcīga kopējā lauksaimniecības politika (KLP) būs būtiska, lai stiprinātu ES noturību, ilgtspēju, konkurētspēju, kā arī uztursuverenitāti un pārtikas nodrošinājumu un aizsargātu lauksaimniekus. Reģioniem ir vajadzīgas lielākas pilnvaras un pietiekami resursi, lai risinātu dažādās problēmas, ar kurām saskaras lauksaimniecības nozare, palīdzētu lauksaimniekiem, kuriem tas ir visvairāk vajadzīgs, un atbalstītu pāreju uz ilgtspējīgu lauksaimniecību.
Drošība
Eiropieši un ES saskaras ar mainīgiem un daudzdimensionāliem apdraudējumiem. Būtiska nozīme ir krīžgatavībai neatkarīgi no tā, vai tā ir saistīta ar ģeopolitisko spriedzi vai dabas katastrofām. Vietējās un reģionālās perspektīvas pilnībā jāatspoguļo ES rīcībpolitikās, lai tās būtu efektīvas vietējos apstākļos.
RK uzsver savu nelokāmo atbalstu Ukrainas pilsētām un reģioniem, kas tiek pausts ar Ukrainas Atjaunošanas alianses palīdzību.
