Vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji aicina noteikt taisnīgākus darba standartus lauksaimniecībā

Reģioni un pilsētas vēlas labāk īstenot sociālos nosacījumus attiecībā uz piekļuvi ES fondiem, lai nodrošinātu taisnīgus darba apstākļus lauksaimniecībā nodarbinātajiem.

Eiropas Reģionu komiteja (RK) 20. novembrī pieņēma atzinumu “Taisnīgi darba apstākļi lauksaimniecībā: vietējā un reģionālā perspektīva”, ko vada Karine Gloanec-Maurin, Couëtron au Perche mēra pirmā vietniece, aicinot stiprināt darba aizsardzību un uzlabot darba apstākļus Eiropas lauksaimniecības darbaspēkam.

Atzinums ir atbilde uz būtiskām problēmām, ar kurām saskaras lauksaimniecības nozare, tostarp ģimenes lauku saimniecību skaita samazināšanos, pieaugošo atkarību no migrējošiem darba ņēmējiem un darbaspēka trūkumu. Paredzams, ka lauksaimniecības darbaspēks katru gadu samazināsies par 2 %, samazinoties no 17 miljoniem darba ņēmēju 2020. gadā līdz tikai 7,7 miljoniem 2030. gadā. 

Atzinumā vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji uzsver, ka kopējā lauksaimniecības politikā (KLP)ir labāk jāīsteno sociālie nosacījumi,lai nodrošinātu taisnīgus darba standartus visā ES. Tās apgalvo, ka saskaņoti sodi par darba tiesību pārkāpumiem palīdzētu novērst negodīgu konkurenci un radītu vienlīdzīgus apstākļus visiem darba ņēmējiem.

Tajos arī uzsvērts, cik svarīgi ir uzlabot veselības un drošības standartus lauksaimniecībā, kas ir viena no bīstamākajām ES nozarēm. Atzinumā uzsvērts, ka ir vajadzīgi stingrāki drošības pasākumi, jo īpaši attiecībā uz darbībām ar bīstamām vielām, piemēram, pesticīdiem, pastiprināta apmācība, preventīvi pasākumi un pāreja uz ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi.

Atzīstot, ka migrācija, kas saistīta ar darbu lauksaimniecībā, rada īpašas problēmas un iespējas trešo valstu valstspiederīgajiem un uzņēmējkopienām, reģioni un pilsētas prasa lielāku atbalstu lauku kopienām ar attiecīgiem resursiem un infrastruktūru. RK arī mudina ES pieņemt starptautiskas konvencijas, kas aizsargā migrējošos darba ņēmējus, un uzraudzīt darba apstākļus apakšuzņēmēju ķēdēs, lai novērstu tādus pārkāpumus vai praksi kā “sociālais dempings”. Neatkarīgas struktūras ziņošanai par darba tiesību pārkāpumiem apvienojumā ar lielāku informētību par darba tiesībām un arodbiedrību atbalstu nodrošinātu, ka visi lauksaimniecībā nodarbinātie, tostarp sievietes, minoritāšu grupas un indivīdi ar invaliditāti, ir pienācīgi pārstāvēti un aizsargāti.

Visbeidzot, vietējie un reģionālie pārstāvji atbalsta ES līmeņa ieguldījumus visaptverošākā datu vākšanā par darba apstākļiem, kas palīdzētu politikas veidotājiem labāk izprast un risināt pašreizējās problēmas nozarē.

Citāts 

Ziņotāja Karine Gloanec-Maurin (FR/PSE), Couëtron au Perche mēra pirmā vietniece: "

Vispārīga informācija

Eiropas lauksaimniecības un pārtikas komisāra amata kandidāts Christophe Hansen apstiprināšanas uzklausīšanāEiropas Parlamentā 4. novembrī uzsvēra, cik svarīgi ir izturēties pret lauksaimniecības darbiniekiem ar tādiem pašiem augstiem standartiem, kādus piemēro citās nozarēs. Komisāra amata kandidāts iestājās par labāku uzraudzību, ko veic valstu darba iestādes, norādot uz nepieciešamību novērst nepilnības izpildē, lai efektīvi aizsargātu darba ņēmēju tiesības. Turklāt viņš uzsvēra, ka kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) būtiska nozīme ir sociālajiem nosacījumiem. Atzīstot garīgās veselības problēmas lauku kopienās, jo īpaši lauksaimniekiem, komisāra amata kandidāts aicināja nodrošināt lauksaimniecības darbiniekiem izpratni par garīgo veselību un stresa pārvaldības apmācību, jo lauku apvidos piekļuve šiem pakalpojumiem joprojām ir ierobežota.

RK 2024. gada jūnijā pieņēma atzinumu “Kopējās lauksaimniecības politikas nākotne”.

Plenārsesijas straumēšana tīmeklī un fotoattēli.