Vajadzīga saskaņota rīcība sirds un asinsvadu slimību apkarošanai

Vietējās un reģionālās pašvaldības aicina pastiprināt profilaksi un palielināt lomu ES plānā “Drošas sirdis”.

Reģioni un pilsētas ir pieņēmušas ieteikumu kopumu, lai cīnītos pret sirds un asinsvadu slimību pieaugumu, aicinot veikt stingrākus sociālos, vides un komerciālos profilakses pasākumus un palielināt vietējā un reģionālā līmeņa pārvaldības lomu ES “Drošu sirds” plānā. Atzinumu Milānas pilsētas domes deputātes Carmine Pacente (IT/Renew Europe) vadībā pieņēma Eiropas Reģionu komitejas plenārsesijā 13. oktobrī.

Sirds un asinsvadu slimības (CVD) ir galvenais nāves cēlonis Eiropas Savienībā, katru gadu mirstot vairāk nekā 1,7 miljoniem cilvēku un skarot aptuveni 62 miljonus cilvēku, un tas būtiski ietekmē sabiedrības veselību, sabiedrību un ekonomiku. Tomēr CVD lielā mērā ir novēršami un saistīti ar maināmiem riska faktoriem, ko veido vides, sociālie, ģenētiskie un ekonomiskie faktori. Tiek prognozēts, ka bez turpmākas rīcības CVD skaits līdz 2050. gadam pieaugs par 90 %, tāpēc būtiska nozīme ir profilaksei un koordinētai rīcībai visos pārvaldības līmeņos.

Atzinumā RK ar nožēlu uzsver, ka plānā “Drošas sirdis” nav atzīta vietējo un reģionālo pašvaldību būtiskā loma sirds un asinsvadu slimību profilaksē, atklāšanā un aprūpē. Atzinumā Eiropas Komisija tiek aicināta integrēt vietējā un reģionālā līmeņa pārvaldību visā plāna īstenošanas ceļvedī, pamatiniciatīvās un finansēšanas mehānismos. RK arī pauž nožēlu par to, ka mazāk nekā pusei no 27 ES dalībvalstīm ir valsts sirds un asinsvadu veselības plāni, un aicina dalībvalstis šādus plānus izstrādāt ciešā sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām.

Atzinumā ir izklāstīti arī vairāki profilakses ieteikumi, kuru mērķis ir novērst sirds un asinsvadu veselību noteicošos sociālos un komerciālos faktorus, tostarp tabaku, fiziskās aktivitātes, alkoholu un uzturu. Tā arī aicina noteikt stingrākus gaisa kvalitātes standartus, pakāpeniski atteikties no fosilā kurināmā un sistemātiski saskaņot vides un sirds un asinsvadu veselības pētniecību un politiku.

Ir vajadzīgas arī noturīgas, pieejamas un kvalitatīvas veselības aprūpes sistēmas, lai nodrošinātu nepārtrauktu un koordinētu aprūpi visā pacienta ceļā – no profilakses un agrīnas atklāšanas līdz ārstēšanai un rehabilitācijai. Reģioni un pilsētas aicina izstrādāt spēcīgu ES stratēģiju attiecībā uz veselības aprūpes darbaspēku un noteikt skaidru Eiropas mērķi, lai samazinātu dzimumu un teritoriālās atšķirības sirds un asinsvadu mirstības un saslimstības jomā. Atzinumā arī uzsvērtas būtiskās reģionālās atšķirības attiecībā uz sirds un asinsvadu mirstību un nevienlīdzību veselības jomā visā ES un uzsvērta nepieciešamība labāk risināt īpašās problēmas, ar kurām saskaras mazās lauku un kalnu pašvaldības. Tāpēc tā aicina izveidot īpašu īstenošanas satvaru nestabilām teritorijām.

Citāts

Ziņotāja Carmine Pacente (IT/Renew Europe), Milānas domes deputāte: “Kardiovaskulārajai veselībai jākļūst par kopīgu Eiropas prioritāti, sākot ar profilaksi un rīcību uz vietas. Pilsētas un reģioni, tostarp mazākās lauku kopienas, var sniegt spēcīgu un konkrētu ieguldījumu, izmantojot pilsētplānošanu, pārtikas iepirkumu un izglītību skolās. Pilsētas un reģioni ir priekšplānā, veicinot veselīgāku dzīvesveidu, samazinot nevienlīdzību veselības jomā un nodrošinot, ka ikvienam iedzīvotājam neatkarīgi no dzīvesvietas ir pieejama profilakse un kvalitatīva aprūpe. Ar ES plānu “Drošas sirds” mums ir iespēja pārvērst Eiropas mērķus konkrētā rīcībā. Lai glābtu dzīvības visā Eiropā, reģioniem un pašvaldībām ir jābūt pilntiesīgiem partneriem ar līdzekļiem rīkoties.”

Pamatinformācija

• Plenārsesijas fotoattēli un
• Sekojiet preses dienesta kontam vietnē X.
• Lielākajā daļā ES dalībvalstu vietējās un reģionālās pašvaldības ir atbildīgas par veselības aprūpes izstrādi, plānošanu, finansēšanu, sniegšanu vai pārraudzību. Tās arī veido daudzas politikas jomas, uz kurām attiecas plāns “Drošas sirdis”, tostarp izglītību, sociālo aprūpi, publisko iepirkumu, pilsētplānošanu un zemes izmantošanas plānošanu, sportu un veselības veicināšanu.
• Plānu “Drošas sirdis” Eiropas Komisija publiskoja 2025. gada 16. decembrī kā daļu no vispārējās veselības paketes. Plašāka informācija.
• Šis atzinums tiek pieņemts nedēļu pēc pirmās ES skrīninga nedēļas (28. septembris – 4. oktobris), ko Eiropas Komisija uzsāka, lai atbalstītu Drošu sirds slimību plāna centienus. Tā apvieno partnerus visā Eiropā, lai mudinātu cilvēkus veikt testus un palielinātu informētību par profilaksi, rīkojot pasākumus valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Plašāka informācija.
• Ziņojumā par sirds un asinsvadu slimību globālo slogu, kas publicēts 2024. gada septembrī, Eiropas profilaktiskās kardioloģijas žurnāls lēš, ka līdz 2050. gadam sirds un asinsvadu slimību skaits palielināsies par 90 %.
• 13 no 27 ES dalībvalstīm ir valsts veselības pārbaužu politika vai programmas, kas vērstas uz sirds un asinsvadu slimībām un ar tām saistītām hroniskām slimībām; Austrija, Bulgārija, Francija, Vācija, Grieķija, Īrija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Rumānija, Spānija un Slovēnija. Plašāka informācija.

Kontaktpersona:

Hélène Dressen

Tālr.: +32 471502795

Helene.dressen@cor.europa.eu