Reģioni un pilsētas mudina veikt vietējiem apstākļiem pielāgotus pasākumus MI jomā, lai nodrošinātu Eiropas tehnoloģisko nākotni

ECON komisijas locekļi arī uzsvēra, ka ir jāaizsargā ES tērauda un metālu rūpniecība, lai stiprinātu Eiropas konkurētspēju.

Mākslīgais intelekts (MI) un tērauda un metālu nozare ir Eiropas stratēģiskās un ekonomiskās nākotnes pamatā, tāpēc ir steidzami jārīkojas, lai veicinātu inovāciju, ilgtspēju un konkurētspēju. Šajā sakarā Ekonomikas politikas komisijas (ECON) locekļi 25. septembra sanāksmē pieņēma divus atzinumu projektus par ES rīcības plāniem MI jomā, kā arī par tēraudu un metāliem. Vietējie un reģionālie līderi uzsvēra, ka ir vajadzīgi koordinēti ES pasākumi, un uzsvēra pilsētu un reģionu centrālo lomu šo iniciatīvu īstenošanā. 

Mākslīgā intelekta kontinenta rīcības plāns

Vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kas atbild par pamatpakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, ir unikālas iespējas atbildīgi ieviest MI tādās nozarēs kā veselības aprūpe, transports vai energoefektivitāte. Šajā sakarā ECON locekļi pieņēma atzinuma projektu par MI kontinenta rīcības plānu, uzsverot, ka mākslīgais intelekts ir ne tikai tehnoloģisks, bet arī teritoriāls izaicinājums. Viņi aicināja steidzami rīkoties, lai izveidotu MI rūpnīcas, gigafabrikas un datu laboratorijas, kurās reģioniem un pilsētām būtu svarīga loma objektu atlasē, datu pārvaldībā un inovācijas ekosistēmās. Locekļi arī mudināja ieviest regulatīvās “smilškastes”, skaidras pamatnostādnes, ieguldījumus prasmēs un inovatīvu finansējumu, lai palīdzētu publiskās pārvaldes iestādēm droši pieņemt MI un nodrošināt, ka neviena kopiena netiek atstāta novārtā. 

Ziņotājs Alberto Cirio (IT/PPE), Pjemontas reģiona priekšsēdētājs un ECON priekšsēdētājs: “Dinamiska un inovatīva Eiropas MI ekosistēma ir būtiska mūsu turpmākai neatkarībai un stratēģiskajai autonomijai. RK atzinumā par IA kontinenta rīcības plānu atkārtoti uzsvērts, cik svarīgi ir atbalstīt vietējās un reģionālās pašvaldības darbinieku pārkvalificēšanā un kvalifikācijas celšanā, samazināt birokrātiju iedzīvotājiem un MVU un efektīvāk sniegt pakalpojumus. Apstiprinātajā tekstā ir arī uzsvērta nepieciešamība nodrošināt enerģētisko neatkarību, kā arī piekļuvi izejvielām, lai tās būtu patiesi neatkarīgas MI jomā. Eiropas digitālās inovācijas centru paraugprakse sakņojas vietējā līmenī, un tā būtu jāpaplašina, sniedzot konkrētu atbalstu ES līmenī.” 

Atzinuma projektu paredzēts pieņemt 10.–11. decembra plenārsesijā.  

Eiropas Tēraudu un metālu rīcības plāns  

ECON locekļi arī pieņēma atzinuma projektu “Rīcības plāns tērauda un metālu jomā”, kurā aicināts veikt steidzamus pasākumus, lai aizsargātu nozari, kas ir būtiska Eiropas ekonomikai, stratēģiskajai autonomijai un zaļajai pārkārtošanai. Viņi mudināja ES samazināt elektroenerģijas izmaksas, reformēt enerģijas tirgu un paātrināt atbalstu dekarbonizācijai, izmantojot zaļo ūdeņradi un tīras tehnoloģijas. Locekļi arī pieprasīja stingrākus tirdzniecības aizsardzības instrumentus, pastiprinātu oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OIM) un metāllūžņu eksporta ierobežojumus, lai aizsargātu resursus un darbvietas. Viņi arī aicināja nodrošināt ilgtspējīgu ES finansējumu, kas nesamazina kohēzijas politikas resursus.  

Ziņotājs Guillermo Peláez Álvarez (ES/PSE), Astūrijas Firstistes reģionālais finanšu, tieslietu un Eiropas lietu ministrs, sacīja: “Tas bija tērauds, kas lika pamatus mūsu Eiropas projektam, un tas atkal var palīdzēt nodrošināt tās nākotni. Tā kā mūsu tērauda un metālu rūpniecība atrodas krustcelēs, mums ir jārīkojas izlēmīgi, lai nodrošinātu stratēģisko autonomiju, atbalstītu dekarbonizāciju un aizsargātu kvalitatīvas darbvietas. Tāpēc ES ir steidzami jārīkojas. Šis rīcības plāns ir noturības, konkurētspējas un ilgtspējas ceļvedis. Taču tas var būt veiksmīgs tikai tad, ja Eiropas reģioniem ir vajadzīgie resursi un atbalsts. Tādi reģioni kā Astūrija ar mūsu lepnajām rūpnieciskajām saknēm ir gatavi vadīt šo pārveidi.” 

Atzinuma projektu paredzēts pieņemt 10.–11. decembra plenārsesijā. 

Arī sanāksmes laikā  

ECON komisijas locekļi pirmo reizi apmainījās viedokļiem par atzinuma projektu “Vienotā tirgus stratēģija”, ko sagatavojis ziņotājs Lorenzo Galligani (IT/ECR), Pistoijas padomnieks, un par perspektīvas atzinumu “Publiskā iepirkuma direktīvas”, ko sagatavojis ziņotājs Roberto Gualtieri (IT/PSE), Romas mērs.

ECON komisijas locekļi ieceļ ziņotājus par šādiem dosjē: 

• Valensijas reģionālās valdības priekšsēdētājs Carlos Mazón (ES/PPE) kā ziņotājs par Eiropas Konkurētspējas fondu;  

• Emma Blain (IE/PPE), Dublinas pilsētas dome, ziņotāja par Vienotā tirgus programmu; 

• Frederick Vermeulen (BE/PPE), Ihtegemas pašvaldības padomes loceklis, ziņotājs par Eiropas Ķīmiskās rūpniecības rīcības plānu.  

Līdztekus ECON sanāksmei RK Reģionālo centru tīkls ar atklāšanas darbsemināru Briselē atsāks savas prioritātes 2025.–2030. gadam. Eiropas Reģionu komitejā rīkotais pasākums pulcē ES iestāžu pārstāvjus, reģionālos pārstāvjus un galvenās ieinteresētās personas, lai stiprinātu RegHub kontaktpunktu lomu, apmainītos ar paraugpraksi un noteiktu prioritātes turpmākajām apspriešanām. Atsākšana iezīmē jaunu posmu labāka regulējuma atbalstīšanā, nodrošinot, ka ES politikas veidošanā tiek uzklausīts vietējais un reģionālais viedoklis, un padarot Savienības noteikumus vienkāršākus un efektīvākus uz vietas. 

Vispārīga informācija 

• Sanāksmes videomateriāli un fotoattēli   

• Eiropas Komisijas 2025. gada 9. aprīlī iesniegtā MI kontinenta rīcības plāna mērķis ir pārvērst ES stiprās puses, piemēram, nepārspējamus talantus un spēcīgas tradicionālās nozares, par MI paātrinātājiem un veidot nākamo MI attīstības posmu, veicināt ekonomikas izaugsmi un stiprināt ES konkurētspēju tādās jomās kā veselības aprūpe, automobiļi, zinātne un citās jomās. 

• Eiropas Komisija 2025. gada 19. martā nāca klajā ar Eiropas Tērauda un metālu rīcības plānu – visaptverošu stratēģiju ES tērauda un metālu nozares konkurētspējas un ilgtspējas uzlabošanai, galveno uzmanību pievēršot sešiem galvenajiem pīlāriem: nodrošināt cenas ziņā pieejamu tīru enerģiju, novērst oglekļa emisiju pārvirzi, veicināt apritīgumu, aizsargāt rūpnieciskās spējas, stiprināt rūpnieciskās darbvietas un mazināt investīciju risku.