Reģioniem un pilsētām ir jārāda priekšzīme Eiropas konkurētspējas stiprināšanā, jāuzsver vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji

Reģioniem un pilsētām kā galvenajiem inovācijas, rūpniecības un izaugsmes virzītājspēkiem ir būtiska nozīme Eiropas konkurētspējā. Eiropas Reģionu komitejas (RK) plenārsesijā 4. martā vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji kopā ar Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieku Stéphane Séjourné rīkoja debates par Eiropas konkurētspēju un nesen iesniegto Rūpniecības paātrināšanas aktu, uzsverot, ka vietējo un reģionālo pašvaldību pilnīga iesaistīšana ir būtiska, lai izmantotu reģionālās priekšrocības un nodrošinātu līdzsvarotu teritoriālo rūpniecības attīstību.  

Reģioni kā Eiropas konkurētspējas galvenie dalībnieki  

Debatēs ar Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieku un labklājības un industriālās stratēģijas komisāru Stéphane Séjourné RK locekļi uzsvēra, ka Eiropas konkurētspēja un vienotā tirgus integritāte ir atkarīga no reģionu un pilsētu kā stratēģisko partneru iespēcināšanas īstenošanā. Viņi uzsvēra, ka bez spēcīgas daudzlīmeņu pārvaldības un teritoriālas pieejas ES riskē palielināt teritoriālās atšķirības, nevis atraisīt izaugsmes potenciālu visos reģionos. Vietējās un reģionālās pašvaldības pārvalda ievērojamu daļu publisko ieguldījumu ES, un tāpēc tām ir izšķiroša spēja virzīt inovāciju, veicināt ilgtspēju un stiprināt Eiropas stratēģisko autonomiju. RK locekļi uzsvēra, ka regulējuma sadrumstalotība, administratīvais slogs un ieguldījumu nenoteiktība dalībvalstīs joprojām kavē uzņēmumus, jo īpaši MVU, un vājina Eiropas globālo konkurētspēju. Šajā sakarā viņi uzsvēra, ka ir jāizveido pārredzama un paredzama finansēšanas sistēma.  

Debatēs galvenā uzmanība tika pievērsta arī Rūpniecības paātrināšanas aktam, ar ko tajā dienā nāca klajā Eiropas Komisija, un reģionālie līderi uzsvēra, ka ir jāpaātrina atļauju piešķiršana un jāatbalsta pāreja uz tīru enerģiju energoietilpīgās nozarēs, uzsverot, ka tā panākumi būs atkarīgi no efektīvas teritoriālās īstenošanas, ņemot vērā reģionu un pilsētu būtisko lomu. Komisāre Séjourné atkārtoti apstiprināja, ka Eiropas rūpniecības aizsardzībai ir vajadzīga spēcīga stratēģija “Ražots Eiropā”, vienkāršāki ieguldījumu noteikumi un lielāks atbalsts reģionālajām rūpniecības zonām, kas ir Eiropas ekonomikas ekosistēmu pamatā. Viņš uzsver, ka rūpniecības izaugsmei ir jāiet roku rokā ar zaļo kursu, jāstiprina teritoriālā kohēzija un jāsamazina enerģētiskā atkarība, ņemot vērā gāzes cenu pieaugumu.  

Vietējiem apstākļiem pielāgota konkurētspējas stratēģija

Pēc debatēm RK locekļi pieņēma atzinumu par Eiropas Konkurētspējas fondu (ECF), ko paredzēts izveidot 2028. gadā nākamajā ES ilgtermiņa budžetā, brīdinot, ka 14 programmu apvienošana vienā instrumentā nedrīkst vājināt iepriekš efektīvos instrumentus, kas veiksmīgi sasnieguši vietējās un reģionālās ekosistēmas. Viņi arī ierosināja svītrot iespēju dalībvalstīm finansēt ECF pasākumus, izmantojot valsts un reģionālās partnerības programmas.  

Turklāt vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji uzskata, ka konkurētspēja ECF kontekstā būtu jādefinē gan kā uz tirgu orientēta, gan teritoriāla. Viņi uzsvēra, ka ECF vērtības ķēdes satvarā būtu jāiesaista visas teritorijas, uzsverot, ka tās ir ne tikai ES finansējuma saņēmējas, bet arī galvenie katalizatori, koordinatori un reģionālo inovācijas ekosistēmu testēšanas vietas. Šīs ekosistēmas savieno universitātes, pētniecības centrus, uzņēmumus, jaunuzņēmumus, MVU un pilsoniskās sabiedrības dalībniekus, un tām ir būtiska nozīme Eiropas rūpniecības prioritāšu pārvēršanā konkrētos projektos uz vietas.  

Atzinumā pausts aicinājums ECF apvienot globālu Eiropas konkurētspējas stratēģiju ar spēcīgu teritoriālo dimensiju, jo īpaši izmantojot atjaunotās pārdomātas specializācijas stratēģijas. Komiteja arī uzsver, ka ir jāaizsargā teritoriālās kohēzijas princips, ierosinot ECF darba programmās un uzaicinājumos iekļaut principu “nenodarīt būtisku kaitējumu kohēzijai” un ex ante teritoriālās ietekmes novērtējumus. RK locekļi arī uzsvēra, ka ir svarīgi atbalstīt tīras tehnoloģijas, rūpniecības dekarbonizāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām kā Eiropas konkurētspējas pamatkomponentus. 

Citāti

Kata Tüttő, Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētāja: “Eiropas konkurētspējas palielināšana nevar notikt, ja mēs koncentrējam ES stratēģiju uz dažām gigarūpnīcām, kas izvēlētas slēgtā telpā Briselē. Konkurētspējai un ekonomikas noturībai ir vajadzīga policijas stratēģija, kas atbalsta reģionu un pilsētu darbu, lai mobilizētu mūsu MVU inovācijas spējas uz vietas, savienotu uzņēmējdarbību un pētniecību, radītu pareizos apstākļus jaunu ideju uzplaukumam un izaugsmei. Lejupēja, centralizēta ES nebūtu konkurētspējīgāka ES, tā būtu vājāka ES, kas nespēj pārvaldīt pārmaiņas un traucējumus.” 

Ziņotājs Pehr Granfalk (SE/PPE), Solnas komūnas padomes loceklis: “Lielāka vienkāršošana nekad nedrīkst būt sinonīms lielākai centralizācijai. Veidojot nākamo DFS, mums jāatceras: DFS ir daudz vairāk nekā tikai budžets — tas ir Eiropas stratēģisko investīciju plāns, kura mērķis ir stiprināt Eiropas konkurētspēju, un tai jādarbojas visā Eiropā, tostarp vietējā un reģionālā līmenī.” 

Eiropas labklājības un industriālās stratēģijas komisārs Stéphane Séjourné: “Reģioni ir Eiropas rūpniecības politikas centrā. Tie ir tie, kas uzņem rūpniecības projektus, atbalsta vietējos uzņēmumus, attīsta infrastruktūru un apmāca talantus, kas mūsu nozarēm būs vajadzīgi. Reģionos tiek veidotas arī rūpnieciskās ekosistēmas: starp uzņēmumiem, universitātēm, pētniecības centriem un vietējām iestādēm. Tāpēc mūsu mērķis ir kolektīvs: padarīt Eiropu ne tikai par tirgu, bet arī par ražošanas, inovācijas un rūpniecības darbvietu teritoriju. Stiprinot mūsu rūpniecību, mēs arī stiprinām teritoriālo kohēziju, klimatisko pārkārtošanos un Eiropas ekonomisko suverenitāti.” 

Vispārīga informācija

• Debašu video un fotoattēli.  

• Eiropas Komisija ierosināja izveidot Eiropas Konkurētspējas fondu kā daļu no nākamās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2028.–2034. gadam. Tam būtu jāveicina ieguldījumi stratēģiskās tehnoloģijās, lai vienkāršotu un paātrinātu ES finansējumu un stimulētu privātos un publiskos ieguldījumus. 

• Neformālajā sanāksmē Alden Biesen 12. februārī ES līderi vienojās palielināt Eiropas konkurētspēju, padziļinot Eiropas vienoto tirgu virzībā uz “vienu tirgu vienai Eiropai”, veicinot regulējuma vienkāršošanu un mobilizējot publiskās un privātās investīcijas, tostarp saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu, lai atbalstītu stratēģiskās nozares un enerģētikas pārkārtošanu, un īstenojot atvērtu, bet diversificētu tirdzniecības politiku. 

• Eiropas Komisija 4. martā nāca klajā ar Rūpniecības paātrināšanas aktu (IAA), kas ir nozīmīga iniciatīva, kuras mērķis ir veicināt dekarbonizētu un noturīgu ražošanu visā ES. RK pašlaik gatavo atzinumu par IAA, ko izstrādā ziņotājs Willy Borsus (BE/Renew), Markes-En-Famennes komūnas padomes loceklis.  

• Papildus atzinumam par Konkurētspējas fondu RK strādā pie 19 citiem atzinumiem, lai novērtētu konkrētus aspektus un noteikumus saistībā ar nākamo ES ilgtermiņa budžetu 2028.–2034. gadam: iepazīties ar atzinumu ceļvedi. Paziņojumi presei par citiem ar DFS saistītiem atzinumiem, kas apspriesti 4.–5. marta plenārsesijā, tostarp par daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2027. gada, tostarp pašu resursu paketi, un Vienotā tirgus un muitas programmu, būs pieejami tiešsaistē pēc to pieņemšanas.   

Saziņa: 

Theresa Sostmann
Tālr.: +32475999415
Theresa.Sostmann@cor.europa.eu