Reģionu komiteja uzsver reģionu lomu pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūrā

Eiropas Reģionu komiteja (RK) kopā ar Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorātu 5. maijā Briselē rīkoja augsta līmeņa semināru, lai apspriestu, kā Eiropas jaunā pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūru stratēģija var stiprināt reģionālās inovācijas ekosistēmas un ES globālo konkurētspēju.

Pasākumā, kas notika RK, pulcējās politikas veidotāji, reģionālie līderi un pētniecības un inovācijas eksperti, lai apspriestu, kā koordinētāka un pieejamāka Eiropas infrastruktūras vide varētu labāk sasaistīt vietējo izcilību ar Eiropas Savienības plašākiem stratēģiskajiem mērķiem.

Semināra atklāšanā Gabrovas mēre un RK Sociālās politikas, izglītības, nodarbinātības, pētniecības un kultūras komisijas (SEDEC) priekšsēdētāja pirmā vietniece Tanja Hristova (Tanaya Hristova) (BG/PPE) uzsvēra, ka ir svarīgi ES inovācijas programmas centrā izvirzīt reģionus un pilsētas. Viņa uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir ne tikai politikas īstenotājas, bet arī stratēģiskie dalībnieki, kas spēj veidot konkurētspējīgas inovācijas ekosistēmas un virzīt ilgtspējīgu ekonomikas attīstību.

Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas (ITRE) loceklis Eszter Lakos (HU/PPE) uzsver, ka ieguldījumi infrastruktūrā ir jāsaskaņo ar ES rūpniecības un tehnoloģiju prioritātēm. Viņa arī norādīja, ka ir svarīgi radīt spēcīgāku sinerģiju starp ES finansēšanas instrumentiem un reģionālajām spējām, lai maksimāli palielinātu ilgtermiņa ietekmi.

Eiropas Komisijas augsta līmeņa pārstāvji uzsvēra, ka visā Eiropā ir vajadzīga koordinētāka un pieejamāka infrastruktūras ekosistēma. Viņi uzsvēra, ka, lai stiprinātu Eiropas konkurētspēju un inovācijas rezultātus, būs būtiski uzlabot pētnieku, novatoru un rūpniecības pārrobežu piekļuvi infrastruktūrai.

Diskusiju laikā dalībnieki uzsvēra pilsētu un reģionu centrālo lomu pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūru uzņemšanā un integrēšanā vietējās inovācijas ekosistēmās, savienojot universitātes, MVU, publiskās iestādes un rūpniecību.

Paneļdiskusijā runātāji norādīja, ka Eiropas inovācijas vides galvenās problēmas ir sadrumstalotība un nevienlīdzīga piekļuve infrastruktūrai. Tajā pašā laikā viņi norādīja uz ievērojamām iespējām paplašināt sadarbību, stiprināt zināšanu valorizāciju un attīstīt starpreģionālas partnerības.

Noslēguma sesijā Espo pilsētas domes loceklis un RK atzinuma “Eiropas pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūru stratēģija” ziņotājs Markku Markkula (FI/PPE) iepazīstināja ar iestādes galvenajiem vēstījumiem un ieteikumiem šajā jautājumā. Viņš uzsver, ka veiksmīgas Eiropas pieejas pamatā jābūt spēcīgākai daudzlīmeņu pārvaldībai, lai nodrošinātu, ka vietējās un reģionālās pašvaldības tiek pilnībā iesaistītas gan stratēģijas izstrādē, gan īstenošanā. Viņš arī uzsvēra, ka ir svarīgi nodrošināt, lai ieguldījumi infrastruktūrā sniegtu taustāmus ieguvumus iedzīvotājiem un teritorijām, tostarp jaunas darbvietas, prasmju attīstību un uzlabotu reģionālo konkurētspēju.

Seminārs noslēdzās ar kopīgu izpratni par to, ka ES inovācijas spēks nākotnē būs atkarīgs no tās spējas savienot reģionālo izcilību ar kopīgu stratēģisku redzējumu, pārvēršot daudzveidīgu infrastruktūras vidi par integrētu un globāli konkurētspējīgu Eiropas tīklu.

Citāti

Heike Raab (DE/PSE), Reinzemes-Pfalcas federālās zemes valdības valsts sekretāre un SEDEC komisijas priekšsēdētāja: “Pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūras ir stratēģiski aktīvi, ko mitina un līdzfinansē vietējās un reģionālās pašvaldības. Reģioni un pilsētas veido ekosistēmas, kas dod tiem dzīvību, savienojot universitātes, pētniecības organizācijas, MVU, jaunuzņēmumus un sabiedriskos pakalpojumus.”

Tanya Hristova (BG/PPE), Gabrovas mēre un SEDEC komisijas priekšsēdētāja pirmā vietniece: “Mērķis ir skaidrs: pārveidot Eiropas pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūru par savienotu, pieejamu un konkurētspējīgu tīklu, vienlaikus nodrošinot, ka vietējās kopienas aktīvi gūst labumu no to klātbūtnes.”

Vispārīga informācija

• Video un fotogrāfijas no semināra.
• Zināšanu apmaiņas platforma (ZAP) ir Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta un Eiropas Reģionu komitejas kopīga iniciatīva saskaņā ar iestāžu nesen parakstīto kopīgo rīcības plānu (2026. gada 24. aprīlis) ciešākai sadarbībai pētniecības un inovācijas jomā. ZAP platforma atbalsta dialogu starp ES iestādēm, reģionālajām un vietējām iestādēm un ieinteresētajām personām par pētniecības un inovācijas politiku, īpašu uzmanību pievēršot īstenošanai reģionālā un vietējā līmenī.
• Jaunajā Eiropas pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūras stratēģijā ir izklāstīts ilgtermiņa redzējums par koordinētāku un pieejamāku infrastruktūras ekosistēmu visā Eiropā. Stratēģijas mērķis ir savienot infrastruktūru saskaņotā tīklā, stiprināt reģionālo līdzdalību un nodrošināt, ka ieguldījumi inovācijā rada konkrētus ekonomiskus un sociālus ieguvumus visās teritorijās.