ES ir vajadzīgas spēcīgākas reģionālās pētniecības spējas, lai stiprinātu savu suverenitāti

Lai novērstu inovācijas nepilnības, ir vajadzīgs lielāks finansējums pētniecības infrastruktūrai.

Eiropas konkurētspēja un tehnoloģiskā suverenitāte būs atkarīga no tā, vai tiks nodrošināts, ka visi reģioni var piedalīties inovācijā un gūt labumu no tās, par ko vietējie un reģionālie līderi brīdināja Eiropas Reģionu komitejas (RK) 14. oktobra plenārsesijā. Viņi aicināja veikt spēcīgākas un paredzamākas investīcijas pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūrās saskaņā ar ES budžetu 2028.–2034. gadam un nodrošināt līdzsvarotāku piekļuvi pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūrām visā ES.

Ņemot vērā ģeopolitisko nenoteiktību un straujās tehnoloģiskās pārmaiņas, Espo pilsētas domes locekļa Markku Markkula (FI/PPE) izstrādātajā atzinumā uzsvērts, ka pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūras (RTI) ir stratēģiski Eiropas resursi, jo tās mērķis ir palielināt tās noturību, konkurētspēju un tehnoloģisko suverenitāti. Tā uzsver to lomu drošībai kritiski svarīgās nozarēs, piemēram, enerģētikā un aizsardzībā, un zaļās, digitālās un sociālās pārkārtošanās īstenošanā.

Vietējie un reģionālie līderi atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas paziņojumu par Eiropas pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūru stratēģiju un uzsvēra, ka tās panākumi būs atkarīgi no tā, vai visi reģioni varēs dot ieguldījumu Eiropas inovācijā un gūt labumu no tās. Viņi arī uzsvēra, ka ir vajadzīgs stabils un pienācīgs finansējums saskaņā ar ES jauno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu (10. pamatprogramma) 2028.–2034. gadam.

Reģioni un pilsētas brīdināja, ka nevienlīdzīga piekļuve RTIS kavē Eiropas inovācijas potenciālu. Viņi aicināja pielikt pūles, lai samazinātu teritoriālās atšķirības un nodrošinātu, ka reģioni, MVU un jaunuzņēmumi visā ES var sniegt ieguldījumu un gūt labumu no Eiropas pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūras. Viņi ierosināja vienkāršot MVU un jaunuzņēmumu piekļuvi, izmantojot digitālus vienas pieturas aģentūras un attālinātus pakalpojumus, kā arī mērķtiecīgu atbalstu mazāk attīstītiem reģioniem.

RK locekļi norādīja, ka reģioniem un pilsētām būtu jāuzņemas galvenā loma stratēģijā, savienojot vietējos uzņēmumus, universitātes un pētniecības organizācijas ar Eiropas inovācijas tīkliem un nodrošinot, ka ieguldījumi atbilst vietējām vajadzībām. Viņi aicināja vietējām un reģionālajām pašvaldībām piešķirt skaidru lomu pētniecības, tehnoloģiju un inovācijas pārvaldībā un koordinēšanā, lai pētniecība un inovācija pārvērstos praktiskos risinājumos, spēcīgākās nozarēs, nodarbinātībā, izaugsmē un taustāmos ieguvumos visos reģionos.

Vietējie un reģionālie līderi aicināja jaunajā ES budžetā 2028.–2034. gadam paredzēt paredzamu ilgtermiņa finansējumu pētniecībai, inovācijai un inovācijai saskaņā ar 10. pamatprogrammu, kas ir nākamā ES pētniecības un inovācijas programma. Viņi mudināja labāk koordinēt ieguldījumus ES, valstu un reģionālā līmenī, tostarp veidot ciešākas saiknes starp pētniecības programmām un kohēzijas politiku, lai uzturētu un modernizētu infrastruktūras un paplašinātu to tvērumu visos reģionos. Viņi arī aicināja dalībvalstis sasniegt mērķi ieguldīt 3 % no IKP pētniecībā un izstrādē.

Lai prognozētu nākotnes problēmas un virzītu ieguldījumus, RK ierosināja izveidot Eiropas pētniecības, tehnoloģiju un inovācijas prognozēšanas observatoriju, ko kopīgi pārvaldītu Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs un reģioni. Tā arī aicināja regulāri pārskatīt stratēģiju, izmantojot reģionālo ieguldījumu, lai nodrošinātu, ka tā atbilst sabiedrības vajadzībām un tehnoloģiskajām pārmaiņām.

Citāts

Ziņotājs Markku Markkula (FI/PPE), Espo pilsētas domes loceklis: “Pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūras var šķist ļoti tehniskas. Patiesībā tie ir vieni no spēcīgākajiem ES instrumentiem Eiropas reģionu atjaunošanai un kopīgam progresam. Mums ir jāveido kritiskā masa tur, kur Eiropai ir potenciāls uzņemties vadošo lomu pasaulē. Ne katram reģionam ir jāmitina katra progresīvā infrastruktūra, bet katram reģionam ir jābūt iespējām piekļūt Eiropas labākajām infrastruktūrām un zināšanām, stiprināt savas pētniecības, izstrādes un inovācijas spējas un izglītot un apmācīt visu vecumu cilvēkus. Mums ir vajadzīga izcilība ar Eiropas piekļuvi, partnerībām un plašāku ietekmi — katram reģionam.”

Pamatinformācija

• Plenārsesijas fotoattēli un videomateriāli.
• Sekojiet preses dienesta kontam vietnē X.
• Eiropas Komisija 2025. gada 15. septembrī publicēja Eiropas pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūru stratēģiju. Paredzams, ka gaidāmajā ERA aktā (kas tiks publicēts 2026. gada 3.–4. ceturksnī) tiks apspriestas arī pētniecības, tehnoloģiju un inovācijas iniciatīvas.
• Pētniecības un inovācijas desmitā pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” (RK atzinums, 2025. gads).
• ES jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu stratēģija (RK atzinums, 2025. gads).
• Ētisks mākslīgais intelekts un superdatošanas pieejamība jaunuzņēmumiem (RK atzinums, 2024. gads).

Sazināties

Āngela Mačado

Tālr.: +32475413158

Angela.machado@cor.europa.eu