Nākamās ES pētniecības un inovācijas programmas budžetam jābūt vērienīgam un noturīgam pret krīzēm, norāda reģioni

Lielāka nozīme reģioniem un pilsētām, kas tiek uzskatīti par svarīgiem inovācijas veicināšanā visā ES

Vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji 7. maijā aicināja nodrošināt spēcīgu un stabilu budžetu un galveno lomu reģioniem un pilsētām, lai nodrošinātu nākamās programmas “Apvārsnis Eiropa” (2028.–2034. gads) panākumus.

Uzaicinājums tika izteikts Eiropas Reģionu komitejas (RK) plenārsesijā, kuras laikā ES vietējo un reģionālo politiķu asambleja sniedza detalizētas atbildes uz vairākiem Eiropas Komisijas priekšlikumiem, kas saistīti ar ES ilgtermiņa budžetu (2028.–2034. gads).

Centra-Valde Luāras reģiona priekšsēdētāja vietnieces Anne Besnier (FR/PSE) izstrādātajā atzinumā par ES pētniecības un inovācijas (R&I) politikas reģionu un pilsētu nākotni uzsvērts, ka ierosinātais budžets 10. pētniecības un inovācijas pamatprogrammai (FP10) ir minimums, kas nepieciešams, lai sasniegtu ES mērķus konkurētspējas un kohēzijas jomā, un aicināts krīzes laikā to aizsargāt no līdzekļu pārdales. Viņi uzsvēra, ka pētniecībai un inovācijai galvenokārt ir jāuzlabo cilvēku dzīves kvalitāte, vienlaikus atbalstot sabiedriskos pakalpojumus un taisnīgu pārkārtošanos.

Vietējie un reģionālie līderi uzsvēra, ka reģionālās un vietējās inovācijas ekosistēmas ir inovācijas pamatā Eiropas Savienībā. Viņi uzsvēra, ka reģioniem un pilsētām ir izšķiroša nozīme ES zinātniskās un tehnoloģiskās izcilības veidošanā, radot apstākļus zināšanu attīstībai, radīšanai un apmaiņai. Tāpēc atzinumā aicināts iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības programmas pārvaldībā, īstenošanā un uzraudzībā, lai atraisītu Eiropas inovācijas potenciālu.

Atzinumā aicināts labāk integrēt reģionālās inovācijas ekosistēmas un stiprināt reģionu un pilsētu līdzdalību galvenajos instrumentos, piemēram, reģionālās inovācijas ielejās un ES misijās. Šīs iniciatīvas ir izrādījušās būtiskas, lai veicinātu sadarbību starp inovācijas ekosistēmām, apvienojot universitātes, pētniecības organizācijas, uzņēmumus, publiskās iestādes un sabiedrību, un veicinātu vietējiem apstākļiem pielāgotu inovāciju. Tā arī uzstāja uz ciešāku saikni starp pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un pārdomātas specializācijas stratēģijām (S3/S4), lai paplašinātu to ietekmi.

Reģioni un pilsētas pauda bažas par valsts pieeju apakšprogrammai “Dalības paplašināšana un izcilības izplatīšana”, kuras mērķis ir stiprināt reģionu spēju piedalīties transnacionālos pētniecības un inovācijas procesos. Viņi brīdināja, ka valsts pieeja var palielināt inovācijas atšķirības starp vairāk un mazāk attīstītiem reģioniem. Viņi uzsvēra, ka centieni paplašināt līdzdalību un izplatīt izcilību ir jārisina arī reģionālā līmenī un inovācijas ekosistēmās. Viņi ierosināja izmantot tādus instrumentus kā reģionālās inovācijas rezultātu pārskats, lai mērķtiecīgāk virzītu atbalstu atbilstoši reģionu un pilsētu īpašajām vajadzībām un spējām.

RK locekļi atbalstīja sinerģiju starp 10. pamatprogrammu, valstu un reģionālajiem partnerības plāniem un Eiropas Konkurētspējas fondu. Tas ļautu efektīvāk izvērst projektus un sasniegt spēcīgākus rezultātus visos reģionos. Viņi arī uzsvēra, ka pilsētām un reģioniem vajadzētu būt centrālai lomai šo partnerību pārvaldībā, lai nodrošinātu, ka investīcijas palielina konkurētspēju, vienlaikus veicinot teritoriālo un sociālo kohēziju, sniedzot labumu visiem reģioniem un izvairoties no koncentrācijas teritorijās, kurās jau ir augsti rādītāji.

Visbeidzot, vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji stingri atbalstīja Eiropas pētnieka statusa izveidi, lai uzlabotu pētnieku mobilitāti, savstarpēju atzīšanu un sociālo aizsardzību visā ES. Viņi uzsvēra, ka tas palielinātu Eiropas pievilcību pasaules talantiem un palīdzētu novērst pārmērīgu izcilības koncentrāciju ierobežotā skaitā reģionu.

Citāts

Ziņotāja Anne Besnier (FR/PSE), Centre-Val de Loire priekšsēdētāja vietniece: “Pētniecība un inovācija nav abstrakti Eiropas mērķi — tie veidojas mūsu pilsētās un reģionos, kur tiek veidotas ekosistēmas, atbalstīti talanti un risinājumi uzlabo cilvēku ikdienas dzīvi. Ierosinātais budžets 175 miljardu eiro apmērā 10. pamatprogrammai ir minimums, kas nepieciešams, lai stiprinātu Eiropas suverenitāti, konkurētspēju un kohēziju. Bet papildus skaitļiem tā ir politiska izvēle: ieguldījumi pētniecībā un inovācijā nozīmē ieguldījumus taisnīgā pārejā, spēcīgos sabiedriskajos pakalpojumos un inovācijas modelī, kas neatstāj novārtā nevienu teritoriju.”

Vispārīga informācija

• Debašu video un fotoattēli.
• Eiropas Komisija 2025. gada 16. jūlijā pieņēma priekšlikumu par 10. pētniecības un inovācijas pamatprogrammu (FP10) “Apvārsnis Eiropa” (2028–2034), kas aizstās pašreizējo programmu “Apvārsnis Eiropa”.
• Pieņemtais atzinums ir daļa no 20 atzinumu sērijas, pie kuriem RK strādā, lai novērtētu konkrētus aspektus un noteikumus saistībā ar nākamo ES ilgtermiņa budžetu 2028.–2034. gadam: iepazīties ar atzinumu ceļvedi.
• ES jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta stratēģija (RK atzinums 2025).
• Ieteikumi nākamajai pētniecības un inovācijas pamatprogrammai (10. PP) (RK atzinums, 2024. gads).
• Jauna Eiropas inovācijas programma (RK atzinums, 2022. gads).
• Jauna Eiropas Pētniecības telpa (EPT) pētniecībai un inovācijai (RK atzinums, 2020. gads).
• Atjaunināta Eiropas pētniecības un inovācijas programma (RK atzinums, 2018. gads).

Saziņa:

Ângela Machado

Tālr.: +32 475413158

Angela.machado@cor.europa.eu