Vietējie un reģionālie līderi mudina uzlabot ES atbalstu tīrai rūpniecībai un aizsardzībai

Tīras rūpniecības kurss ir vitāli svarīga un sen gaidīta izaugsmes stratēģija ES konkurētspējas palielināšanai. Reģionu un pilsētu izvirzīšana rūpniecības politikas centrā ir būtiska, lai nodrošinātu sekmīgu un teritoriāli līdzsvarotu zaļo pārkārtošanos visā ES.  Tas ir galvenais vēstījums atzinuma projektā, kas pieņemts Ekonomikas politikas komisijas (ECON) 23. maija sanāksmē. ECON komisijas locekļi arī rīkoja sākotnējas debates par atzinuma projektu “Eiropas aizsardzības gatavības tiesību aktu kopums 2030. gadam” un apsprieda pašreizējo starptautiskās tirdzniecības traucējumu ietekmi uz reģioniem un pilsētām.  

Tīras rūpniecības kurss 

Sanāksmē ECON locekļi pieņēma atzinuma projektu “Tīrs rūpnieciskais kurss”, kurā aicināts izstrādāt vietējiem apstākļiem pielāgotu rūpniecības politiku, kas atzīst Eiropas teritoriju atšķirīgās rūpnieciskās priekšrocības. Vietējo un reģionālo pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka vietējās pašvaldības ir galvenie virzītājspēki konkurētspējīgu nozaru veicināšanā. Viņi uzsvēra vairākus kritiski svarīgus instrumentus rūpniecības nozaru atbalstam pārejā uz tīru enerģiju, tostarp ES vienkāršošanas un publiskā iepirkuma pasākumu pilnīgu īstenošanu, gan publisko, gan privāto resursu mobilizēšanu, mērķtiecīgas investīciju un valsts atbalsta sistēmas, inovatīvas un pārdomātas specializācijas stratēģijas un spēcīgākas partnerības starp publiskā sektora dalībniekiem, uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un prasmju nodrošinātājiem. Deputāti arī uzsvēra nepieciešamību samazināt enerģijas izmaksas, palielinot tīras enerģijas ražošanu. 

Ziņotājs Viljams Elofsons (William Elofsson) (SE/PPE), Gevles mēra otrais vietnieks, sacīja: “Šodien ECON komisija pieņem ziņojumu par tīru rūpniecisko kursu, kurā vietējās un reģionālās pašvaldības ir norādītas kā galvenie Eiropas tīras un konkurētspējīgas rūpniecības pārveides veicinātāji. Atzinumā aicināts izstrādāt vietējiem apstākļiem pielāgotas stratēģijas, vienkāršotu atļauju piešķiršanu, ieguldījumus prasmēs un taisnīgu enerģētikas politiku, vienlaikus mudinot nodrošināt saskaņotu finansējumu, atbalstu inovācijai un tehnoloģiski neitrālas pieejas, lai veicinātu dekarbonizāciju un rūpniecības attīstību visā ES.” 

Aizsardzības tiesību aktu kopums 

ECON komisijas locekļi rīkoja pirmo viedokļu apmaiņu par atzinuma projektu “Eiropas aizsardzības gatavība 2030. gadam”. Viņi uzsvēra, ka ir svarīgi, lai Eiropa dotu lielāku priekšroku aizsardzības ražojumiem un tehnoloģijām, kas izstrādātas Eiropas Savienībā, un ka ir vajadzīgi ES instrumenti, piemēram, Drošības rīcība Eiropai (SAFE), lai efektīvi samazinātu sadrumstalotību aizsardzības tirgū, kur kopīgajos iepirkumos būtu jāiesaista vismaz divas ES dalībvalstis. Viņi apgalvoja, ka arī valstu iekšējo ES administratīvo šķēršļu likvidēšana būs būtiska, lai izveidotu spēcīgu Eiropas aizsardzības rūpniecību. ECON locekļi arī uzsvēra, ka kohēzijas politikas līdzekļu izmantošanai aizsardzībai ir jāiet roku rokā ar reģionālās attīstības mērķiem.  

Ziņotājs Rikardo Rio (Ricardo Rio) (PT/PPE), Bragas mērs, sacīja: “Tā kā mēs veidojam jauno Eiropas aizsardzības investīciju stratēģiju, es stingri uzsveru vietējo un reģionālo pašvaldību izšķirošo lomu noturīgu, ilgtspējīgu un iekļaujošu aizsardzības mehānismu veidošanā, kas ne tikai aizsargā mūsu kopienas, bet arī veicina kohēziju, konkurētspēju un stabilitāti visos Eiropas reģionos.” 

ES tirdzniecības politika

Debatēs par tirdzniecības perspektīvu maiņas ietekmi uz reģioniem un pilsētām ECON locekļi uzsvēra, ka steidzami ir vajadzīga vietējiem apstākļiem pielāgota pieeja tirdzniecības noturībai, brīdinot, ka globālā spriedze, paaugstināti tarifi un piegādes ķēdes traucējumi rada nevienmērīgu ekonomisko ietekmi visā Savienībā.   

MI rīku izmēģinājuma izmantošana

ECON komisijas locekļi arī iecēla komisijas priekšsēdētāju un Pjemontas reģiona priekšsēdētāju Alberto Cirio (IT/PPE) par ziņotāju ziņojumam “Mākslīgā intelekta (MI) kontinenta rīcības plāns”, ar kuru ES ir apņēmusies kļūt par globālu līderi MI jomā. Viņš teica: “Mākslīgā intelekta izmantošana tagad ir daļa no mūsu ikdienas dzīves, un tā potenciāls valsts pārvaldei ir milzīgs. Pjemontā mēs smagi strādājam, piemēram, lai izmantotu mākslīgā intelekta sistēmas autotransporta radītā piesārņojuma uzraudzībai un samazināšanai, izmantojot inovatīvu luksofora vadības veidu. ES reģioniem un pilsētām ir jābūt iespējai ietekmēt ieguldījumus mākslīgā intelekta datošanas infrastruktūrā, stiprinot mākslīgā intelekta prasmes un talantus. Gaidāmais atzinums būs svarīgs ieguldījums publiskā sektora darbā, kas saistīts ar stratēģiju “Piemērot mākslīgo intelektu”, ar kuru Eiropas Komisija nāks klajā šogad.” 

RK 2024. gada oktobrī pieņēma pirmo atzinumu par MI problēmām un iespējām publiskajā sektorā, ko izstrādāja Cirio kgs. Pirmo reizi RK institucionālajā pasākumā tika izmantota mākslīgā intelekta tehnoloģija, lai ECON sanāksmē apspriestos tematus sadalītu skaidrā un pieejamā informācijā iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām. Saite uz AI rīku šai sanāksmei būs pieejama šeit no 4. jūnija. 

Vispārīga informācija

• Skatīties sanāksmi šeit.  

• 25. februārī Eiropas Komisija nāca klajā ar Tīras rūpniecības kursu, kurā izklāstītas konkrētas darbības, lai dekarbonizāciju pārvērstu par Eiropas rūpniecības izaugsmes virzītājspēku. Tas ietver enerģijas cenu pazemināšanu, kvalitatīvu darbvietu radīšanu un pareizos apstākļus uzņēmumu uzplaukumam.   

• Komisija 19. martā nāca klajā ar Balto grāmatu Eiropas aizsardzībai “Gatavība 2030. gadam” un kā daļu no ReArm Europe plāna/Gatavība 2030. gadam – vērienīgu aizsardzības tiesību aktu kopumu, kas ES dalībvalstīm nodrošina finanšu sviras, lai stimulētu investīciju pieplūdumu aizsardzības spējās. Lai gan plāna “ReArm Europe Plan/Readiness 2030” mērķis ir ar finanšu līdzekļiem stiprināt Eiropas mēroga aizsardzības spējas, Baltajā grāmatā ir izklāstīta jauna pieeja aizsardzībai un apzinātas investīciju vajadzības.   

Kontaktinformācija

Theresa Sostmann
Tālr.: +32475999415
Theresa.Sostmann@cor.europa.eu  

Matteo Miglietta 
+32470 89 53 82 
Matteo.Miglietta@cor.europa.eu