Dabas kredīti var palīdzēt ES reģioniem finansēt bioloģiskās daudzveidības projektus, bet neaizstāj ES finansējumu rīcībai vides jomā

Reģioni un pilsētas ir uzsvēruši dabas kredītu potenciālu novērst aplēsto 37 miljardu EUR finansējuma trūkumu, lai novērstu bioloģiskās daudzveidības izzušanu un dabas degradāciju. Tomēr Eiropas Reģionu komiteja (RK) uzsver, ka dabas kredīti nevar aizstāt pašreizējo ES atbalstu bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un atjaunošanai, piemēram, programmu LIFE, kas ir iekļauta Eiropas Komisijas priekšlikumā par nākamo ES ilgtermiņa budžetu.  14. oktobra plenārsesijā pieņemtajā atzinumā arī aicināts nodrošināt stingrus aizsardzības pasākumus, pārredzamību un neatkarīgu uzraudzību, lai izvairītos no zaļmaldināšanas un nodrošinātu, ka dabas kredīti netiek izmantoti kā kompensējošs instruments.  

Saskaņāarceļvedi,  ar ko Eiropas Komisija nāca klajā jūlijā,reģioni un pilsētas uzskata, ka dabas kredīti būtu jāuzskata par ES vides un klimata politikas papildinošu instrumentu un jābalstās uz vietējā līmenī vadītiem izmēģinājuma projektiem. Viņi norāda, ka ir vajadzīgi pietiekami publiskie resursi un tehniskā palīdzība, lai nodrošinātu, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ar privātā sektora atbalstu var uzņemties vadošo lomu ekoloģiskajā atjaunošanā. Šajā saistībā RK pauž dziļas bažas par to, ka programma LIFE nav  saglabātapašreizējos Eiropas Komisijas priekšlikumos par ES daudzgadu budžetu 2028.–2034. gadam. 

RKatzinumā, ko vada Košices pašpārvaldesreģiona priekšsēdētājsRastislav Trnka (SK/PPE),uzsvērts,ka ir vajadzīga juridiska skaidrība, lai nepieļautu, ka dabas kredīti apdraud ES tiesisko regulējumu vai vājina vides mērķus. Reģioni un pilsētas uzskata, ka dabas kredītiem nevajadzētu kalpot kā kompensēšanas mehānismam, bet gan kā instrumentam, kas sniedz pozitīvu ekoloģisko ieguldījumu, kura mērķis ir radīt neto ieguvumu bioloģiskajai daudzveidībai. Tāpēc kredītshēmām jābūt stingri balstītām uz rezultātiem un pamatotām, izmantojotsaskaņotas  un pārredzamas uzraudzības, ziņošanas un pārbaudes procedūras. 

RK ierosina izmantot dabas kredītus kā instrumentu teritoriāli orientētai ekoloģiskai uzlabošanai,nodrošinot jaunas iespējas ilgtspējīgai attīstībai, zaļajām darbvietām un rūpnieciskās darbības,kalnrūpniecības  vai ilgtermiņa piesārņojuma skarto teritoriju atjaunošanai.  Tajā ierosināts dot vietējām un reģionālajām pašvaldībām iespēju izveidot pašām savus dabas kredītu fondus un uzsvērta to loma kā platformām projektu koordinēšanai un starpniekiem starp ieguldītājiem un īstenotājiem. 

Vietējie un reģionālie līderi arī mudina dalībvalstis integrēt dabas kredītu mehānismus savās valsts vides un klimata stratēģijās un veidot tehniskās,administratīvās un profesionālās spējas,kas vajadzīgas, lai atbalstītu  vietējās un reģionālās pašvaldības šo shēmu īstenošanā. Satvaram būtu jāatbalsta un jārada sinerģija ar reģionālajām un vietējām stratēģijām, kas nosaka konkrētus pasākumus biodaudzveidības aizsardzībai un atjaunošanai un videsmērķusasniegšanai  vietējā un reģionālajā līmenī. 

Citāts: 

Ziņotājs: Rastislav Trnka (SK/PPE),Košices apgabala priekšsēdētājs:  “Dabaskredīti ir revolucionārs pirmais solis un iespēja iesaistīt tos, kuri līdz šim ir stāvējuši malā bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā — rūpniecību, reģionālās pašvaldības un ieguldītājus. Ja reģioni uzņemas dalībnieku lomu un tiem ir uzticība, tie var aktīvi iesaistīties ES vides un vides mērķu sasniegšanā. Tas ir ātrākais veids, kā atjaunot bioloģisko daudzveidību Eiropas Savienībā un pēc tam visā pasaulē, ja mēs ātri rīkosimies kā līderis.” 

Plašāka informācija: 

7. jūlijā Eiropas Komisija nāca klajā ar  "Ceļvedi dabas kredītiem",lai stimulētu privātās investīcijas darbībās,kas aizsargā un saglabā dabu, un atalgotu tos, kuri veic šīs darbības un iegulda tajās. Ceļvedī izklāstīts, kā dabas kredīti varētu papildināt publisko finansējumu un palīdzēt mobilizēt papildu resursus bioloģiskajai daudzveidībai, vienlaikus nodrošinot vides un sociālos aizsardzības pasākumus. Dabas kredīti tiek piedāvāti kā viens no iespējamiem veidiem, kā atbalstīt un novērtēt dabai labvēlīgu rīcību, piemēram, mitrāju atjaunošanu,  ļoti daudzveidīgu ainavuuzturēšanuvai augsnes un apputeksnētāju veselības uzlabošanu, un novirzīt finansējumu vietējiem dalībniekiem, piemēram, lauksaimniekiem, mežsaimniekiem, zvejniekiem, zemes apsaimniekotājiem, zemes īpašniekiem un vietējām kopienām. 

Saziņa: 

Lauri Ouvinen
Tālr. +32 473536887
lauri.ouvinen@cor.europa.eu