EIB aptauja liecina, ka pilsētas visā Eiropā plāno stiprināt klimatrīcību un sociālo infrastruktūru

Lielākā daļa ES pilsētu plāno vairāk investīciju, lai cīnītos pret globālo sasilšanu un paplašinātu publiskos mājokļus, skolas un slimnīcas, liecina jaunais Eiropas Investīciju bankas (EIB) apsekojums. Turklāt no apsekotajām ES pašvaldībām 56 % tērēs vairāk siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un 53 % — sociālās infrastruktūras budžeta palielināšanai nākamo trīs gadu laikā. Pilsētas visā Eiropā arvien vairāk vēlas izmantot jaunus attīstības finansējuma avotus papildus tradicionālajām valstu un ES dotācijām.

Saskaņā ar jauno EIB apsekojumu lielākā daļa Eiropas pilsētu plāno tērēt vairāk līdzekļu cīņai pret klimata pārmaiņām un valsts mājokļu, skolu un slimnīcu palielināšanai. EIB “2025. gada pašvaldību apsekojums” liecina, ka 56 % mērķis ir palielināt ieguldījumus, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, un 53 % mērķis ir palielināt budžetu sociālajai infrastruktūrai nākamajos trīs gados.

EIB šodien publicēja ziņojumu vienlaikus ar Eiropas Reģionu komitejas konferenci Briselē, lai apspriestu pilsētu ieguldījumu vajadzības Eiropā un atbalstītu ES politikas programmu pilsētām.

Aptauja aptver 1002 ES pašvaldības, kuru iedzīvotāju skaits svārstās no vairākiem tūkstošiem līdz simtiem tūkstošu, un kopējais iedzīvotāju skaits ir aptuveni 26 miljoni (aptuveni 6 % no kopējā ES-27 iedzīvotāju skaita). Katrā dalībvalstī ir pārstāvētas pašvaldības, kuru skaits svārstās no 131 Vācijā un 107 Itālijā līdz piecām Kiprā un Luksemburgā. Tāpat kā iepriekšējā apsekojumā 2022. gadā, valstu galvaspilsētas un teritorijas ārpus Eiropas ir izslēgtas, un pilsētas, kas piedalījās aptaujā, to darīja anonīmi.

Lai gan valsts un ES dotācijas joprojām ir galvenie infrastruktūras finansējuma avoti pašvaldībām, saskaņā ar jauno ziņojumu vairāk nekā puse — 61 % — no tām ir ieinteresētas izpētīt citas finansēšanas iespējas. Tas varētu ietvert, piemēram, dotāciju pārvēršanu garantijās, ko pēc tam izmantotu, lai piesaistītu augstāka līmeņa finansējumu no tādām organizācijām kā bankas.

EIB pašvaldību apsekojums sniedz plašu un detalizētu priekšstatu par to iestāžu attīstības plāniem, kuras veic aptuveni 54 % no publiskajiem ieguldījumiem ES. Klimata politikas jomā pašvaldības veic aptuveni 60 % no ieguldījumiem. Papildus konstatējumam, ka lielākā daļa ES pilsētu plāno vairāk ieguldīt emisiju samazināšanā, jaunākais apsekojums liecina, ka aptuveni puse ir vērsta arī uz lielākiem izdevumiem pasākumiem, lai pielāgotos klimata pārmaiņām. Šāda veida darbība ietver aizsardzību pret tādiem apdraudējumiem kā plūdi un ugunsgrēki.

Saskaņā ar jaunāko apsekojumu daudzas ES pilsētas joprojām saskaras ar problēmu, ka trūkst ekspertu, kas veiktu vides novērtējumus, un inženieru, kas īstenotu projektus. Līdz 30 % pašvaldību ziņoja par tehnisko zināšanu trūkumu šajās jomās.

EIB palīdz risināt šo problēmu, sniedzot pilsētām tehniskas, finansiālas un stratēģiskas zināšanas. EIB inženieri un ekonomisti novērtē katru bankas finansēto projektu. Šīs speciālās zināšanas ir pieejamas arī kā konsultatīvs atbalsts projektu virzītājiem, valsts, reģionālajām vai vietējām iestādēm un finanšu starpniekiem.

Citāti

KataTüttő, Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētāja: “Šis savlaicīgais un pārdomātais EIB ziņojums apstiprina to, ko vietējie līderi visā Eiropā jau sen zina: mūsu pilsētas ir Eiropas lielāko problēmu centrā — no klimata krīzes līdz ārkārtas situācijai mājokļu jomā. Skaitļi runā skaidri, bet aiz tiem ir mēri, padomnieki un pilsoņi, kas katru dienu cenšas uzlabot dzīvi. Partnerība starp Eiropas Reģionu komiteju un Eiropas Investīciju banku ir būtiska, lai pilnībā atraisītu mūsu pilsētu potenciālu, stiprinot vietējos mērķus, inovāciju, nodrošinot augstas kvalitātes publiskās investīcijas un nodrošinot, ka neviena kopiena netiek atstāta novārtā vai zaudēta sacensībā par pielāgošanos strauji mainīgajai pasaulei.”

Ioannis Tsakiris, EIB priekšsēdētāja vietnieks: “Laikā, kad pieaug problēmas, mums ir jānodrošina, ka katrs ieguldītais euro sniedz maksimālu ietekmi. Tas nozīmē, ka jāizmanto inovatīvi finansēšanas risinājumi, lai palīdzētu pašvaldībām paātrināt klimatrīcību un citas galvenās prioritātes. EIB joprojām ir apņēmības pilna sadarboties ar Eiropas pilsētām, lai izstrādātu un īstenotu instrumentus, kas tām vajadzīgi ilgtspējīgākas un noturīgākas nākotnes veidošanai.”

Debora Revoltella, EIB galvenā ekonomiste: “Pašvaldības visā Eiropā izrāda stingru apņemšanos īstenot zaļo pārkārtošanos. Lai šīs saistības pārvērstu taustāmos rezultātos, būs vajadzīgs pastāvīgs politisks un politisks atbalsts visos līmeņos.”