Reģioni un pilsētas cenšas vairāk iesaistīties ES sagatavotības un veselības noturības stratēģijās

Vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji ir uzsvēruši, ka Eiropas Savienības spēja efektīvi reaģēt uz ārkārtas situācijām būs atkarīga no ciešākas koordinācijas visos pārvaldības līmeņos. Divos atzinumos, kas vienbalsīgi pieņemti 7. maija plenārsesijā, Eiropas Reģionu komiteja (RK) uzsvēra nepieciešamību stiprināt Eiropas stratēģisko noturību, nodrošinot, ka pilsētas un reģioni tiek pilnībā iesaistīti ES sagatavotības satvaru izstrādē un īstenošanā.

Covid-19 pandēmija un Krievijas karš pret Ukrainu ir uzsvēruši nepieciešamību stiprināt Eiropas Savienības gatavību krīzēm un stratēģisko drošību. Šajā kontekstā reģionālie un vietējie līderi atzinīgi novērtēja ES krājumu veidošanas stratēģiju kā savlaicīgu reakciju uz pieaugošajiem ģeopolitiskajiem riskiem, taču viņi pieprasīja lielāku iesaisti jebkādu sagatavotības stratēģiju un pasākumu izstrādē un īstenošanā. Viņi aicināja piedalīties pārrobežu stratēģijās un ES krājumu veidošanas tīklā, kā arī publiskā un privātā sektora sagatavotības darba grupā.

Atzinumā, ko vadīja Pest Vármegye grāfistes padomes priekšsēdētāja vietnieks János Ádám Karácsony (HU/ECR), RK locekļi atkārtoti uzsvēra, ka krīzes laikā ir jāuzlabo sagatavotība un jāstiprina pilsētu un reģionu spēja nodrošināt pirmās nepieciešamības preces un pakalpojumus. Ierosinātie pasākumi ietver izejvielu, preču un pārtikas krājumu veidošanu, kritiskās atkarības apzināšanu, galveno produktu ražošanas veicināšanu Eiropā un vienotā tirgus mehānismu stiprināšanu.

Atzinumā Eiropas Komisija arī aicināta atbalstīt rūpniecisko jaudu Eiropā — no ražošanas līdz izplatīšanai —, lai stiprinātu konkurētspēju, inovāciju un vispārējo materiālo noturību pret turpmākām krīzēm.

Šajā sakarā locekļi uzsvēra, ka Eiropas krīžgatavības stiprināšanai ir jāiet roku rokā ar veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšanu. Atzinumā, ko vadīja Lacio reģionālās padomes priekšsēdētājs Antonio Aurigemma (IT/ECR), pausta nožēla, ka Eiropas Komisijas Medicīnisko pretlīdzekļu stratēģijā nav iekļauts reģionālais un vietējais līmenis, jo veselības aprūpes sistēmas ir ievērojami decentralizētas divās trešdaļās ES dalībvalstu.

Reģioni un pilsētas mudināja Komisiju un dalībvalstis pilnībā iesaistīt reģionus un pilsētas veselības sagatavotības stratēģiju izstrādē, īstenošanā un pārvaldībā, tostarp pārrobežu plānošanā, medicīnisko pretlīdzekļu infrastruktūrā un notekūdeņu uzraudzības sistēmās. Visbeidzot, atzinumā ES iestādes tiek aicinātas nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) nodrošināt pietiekamus ilgtermiņa ieguldījumus veselības aprūpes sistēmu noturībā, uzsverot, ka efektīva sagatavotība ir atkarīga no koordinētas rīcības ES, valstu, reģionālā un vietējā līmenī.

Citāti

Ziņotājs János Ádám Karácsony (HU/ECR), Peštas Vārmežas grāfistes padomes priekšsēdētāja vietnieks: “Sagatavotību vairs nevar uzskatīt par tehnisku vai piesardzības pasākumu, tā ir jāsaprot kā daļa no mūsu vispārējās drošības un reaģēšanas spējas krīzes situācijās. Uzkrājumu veidošanas stratēģija, kas cieši saistīta ar teritoriālo realitāti, visticamāk, sniegs savlaicīgu un efektīvu atbalstu.”

Ziņotājs Antonio Aurigemma (IT/ECR), Lacio reģionālās padomes priekšsēdētājs: “Spēcīga medicīnisko pretlīdzekļu stratēģija ir būtiska Eiropas drošībai un noturībai. Tai jānodrošina sagatavotība visā ķēdē – no pētniecības un ražošanas līdz loģistikai un izvēršanai –, vienlaikus saglabājot pielāgojamību, decentralizētību un saskaņotību ar valstu sistēmām.”

Vispārīga informācija

• Plenārsesijas fotoattēli un videomateriāli
• Sekojiet preses dienesta kontam vietnē X.

Saziņa:

Hélène Dressen
Tālr.: +32 471502795
Helene.dressen@cor.europa.eu