ES civilās aizsardzības mehānisms: reģioni un pilsētas aicina palielināt savu lomu

Eiropas Reģionu komitejas (RK) locekļi 2. jūlijā norādīja, ka arvien biežāk notiek dabas un cilvēku izraisītas katastrofas, sākot ar plūdiem un dabas ugunsgrēkiem un beidzot ar ārkārtas situācijām veselības jomā un ģeopolitiskiem apdraudējumiem, un tas liecina, ka pilsētām un reģioniem ir jādod iespēja paust savu viedokli kā pirmajiem reaģētājiem.

Savā plenārsesijā pieņemtajā atzinumā par Savienības civilās aizsardzības mehānisma (UCPM) pārskatīšanu RK uzsvēra, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir pilnībā jāiesaista visos katastrofu pārvarēšanas posmos. 

Lai gan par civilo aizsardzību joprojām galvenokārt ir atbildīgas dalībvalstis, atzinumā, ko izstrādājis Inovroclavas grāfistes padomes loceklis Adams Banasaks (Adam Banaszak) (PL/EA), uzsvērts, ka sabiedrības sagatavotību un palīdzības sniegšanu bieži veic vietējās un reģionālās pašvaldības, nevis centrālās valdības. Tāpēc RK aicina pilsētas un reģionus pilnībā iesaistīt katastrofu riska novērtējumos gan valsts, gan vietējā līmenī, lai plānos labāk ņemtu vērā reālo situāciju uz vietas.

RK atzinumā atzinīgi vērtēts Eiropas Komisijas priekšlikums stiprināt Savienības civilās aizsardzības mehānismu, izmantojot starpnozaru un visu apdraudējumu pieeju. Tomēr tā uzsver, ka rescEU spējas ir jāsadala stratēģiski, ņemot vērā reģionu daudzveidību un to tuvumu konkrētajiem riskiem, lai nodrošinātu ātru un efektīvu reaģēšanu.

RK locekļi arī brīdina, ka ierosinātais budžets var nebūt pietiekams. Viņi aicina vietējām pašvaldībām piešķirt īpašu finansējumu, kas būtu uzticams, pieejams un aizsargāts pret pārvirzīšanu citur. Atzinumā arī aicināts civilās aizsardzības pasākumus attiecināt arī uz ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem un kodoldraudiem, kritiskās infrastruktūras traucējumiem un pārrobežu veselības apdraudējumiem. Tajā arī ierosināts pastiprināt koordināciju ar Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centru un plašāk atzīt brīvprātīgos.

Turklāt atzinumā norādīts, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām būtu jāintegrē civilajā aizsardzībā, nosakot, ka sociālās neaizsargātības kartēšana ir obligāta, lai nodrošinātu pienācīgu atbalstu riska grupām. Visbeidzot, vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji uzsver, ka ir vajadzīgi padziļināti pētījumi par katastrofu novēršanu un jauni instrumenti, lai novērstu katastrofu cēloņus un ierobežotu to sekas, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem un pieredzi, ar ko apmainās reģioni.

Atzinumā ir skaidri uzsvērts, cik svarīgi ir atzīt dažādus teritoriālos kontekstus, piemēram, tālākos, salu, pierobežas un karam piegulošos reģionus, un aicināts nodrošināt pietiekamu elastību attiecībā uz Savienības noturības pret katastrofām mērķiem, lai nodrošinātu, ka tie efektīvi atspoguļo reģionālo un vietējo realitāti.

Citāts:

Ziņotājs Adam Banaszak (PL/EA), Inovroclavas grāfistes padomes loceklis: “Eiropieši pamatoti sagaida, ka Eiropas Savienībai būs lielāka loma viņu aizsardzībā pret pieaugošajiem riskiem, ko rada klimata pārmaiņas, dabas katastrofas un arvien sarežģītāka ģeopolitiskā vide. Noturīgākas Eiropas veidošana sākas vietējā līmenī. Vietējās un reģionālās pašvaldības ir pilnībā jāiesaista noturības stratēģiju veidošanā, un tām ir jābūt tiešai piekļuvei ES finansējumam, lai sagatavotību pārvērstu konkrētā rīcībā mūsu kopienu labā.”

Vispārīga informācija:

• Plenārsesijas fotoattēli un videomateriāli.
• Sekojiet preses dienesta kontam vietnē X.
• Pieņemtais atzinums ir viens no 20 atzinumiem, par kuriem RK strādā, lai novērtētu konkrētus nākamā ES ilgtermiņa budžeta (2028.–2034. gads) aspektus un noteikumus: iepazīties ar atzinumu ceļvedi.
• Mehānisma mērķis ir stiprināt sadarbību civilās aizsardzības jomā starp ES valstīm un vēl 10 iesaistītajām valstīm: Albānija, Bosnija un Hercegovina, Islande, Moldova, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Norvēģija, Serbija, Turcija un Ukraina. Jebkura katastrofas skarta valsts Eiropā un ārpus tās var lūgt ārkārtas palīdzību, izmantojot mehānismu Savienības civilās aizsardzības mehānisms 2025. gadā vien tika aktivizēts 64 reizes, reaģējot uz konfliktiem Ukrainā un Tuvajos Austrumos, dabas ugunsgrēkiem Grieķijā, Spānijā, Bulgārijā, Melnkalnē un Albānijā vai viesuļvētru Karību jūras reģionā. Kopš mehānisma izveides 2001. gadā tas ir ticis aktivizēts vairāk nekā 830 reizes.

Saziņa:

Vārds, uzvārds: Ondřej Chlup

Tālr.: +32 228 220 79

Ondrej.Chlup@cor.europa.eu