Inovācija: reģioni apspriež, kā izmantot lauku apvidu inovācijas potenciālu

Konferencē Slovākijā SEDEC komisijas locekļi apsprieda, kā pārvarēt inovācijas plaisu starp lielpilsētu, lauku un pārrobežu reģioniem.

Eiropas Reģionu komitejas Sociālās politikas, izglītības, nodarbinātības, pētniecības un kultūras komisija (SEDEC) kopā ar Trnavas pašpārvaldes reģionu 23. jūnijā Trnavā (Slovākija) rīkoja augsta līmeņa konferenci, lai apspriestu, kā inovācijas politika var labāk kalpot visiem reģioniem un palielināt Eiropas konkurētspēju.

Pasākumā pulcējās vietējie un reģionālie līderi, Eiropas Komisijas pārstāvji, inovācijas eksperti un ieinteresētās personas no visas Eiropas, lai izpētītu, kā inovācijas politika var labāk reaģēt uz lielpilsētu, lauku un pārrobežu teritoriju dažādajām vajadzībām, veicinot iekļaujošākas un savstarpēji savienotākas inovācijas ekosistēmas. Diskusija notika laikā, kad ES gatavo nākamo pētniecības un inovācijas programmu (FP10) 2028.–2034. gadam, un tajā tika uzsvērta reģionālo perspektīvu nozīme ES inovācijas politikā.

Debašu ietvaros Trnavas reģiona priekšsēdētājs un Eiropas Reģionu komitejas (RK) atzinuma “ES jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta stratēģija” ziņotājs Jozef Viskupič un Gabrovas mēre un SEDEC priekšsēdētāja Tanya Hristova norādīja, ka inovācijas ekosistēmas joprojām ir nevienmērīgi izkliedētas visā ES un daudzi lauku reģioni saskaras ar šķēršļiem uzņēmējdarbībai un uzņēmējdarbības izaugsmei nepietiekami attīstītu ekosistēmu dēļ. Viņi uzsvēra, ka ir vajadzīga politika, kas pielāgota vietējai un reģionālajai realitātei, un ciešāka sadarbība starp mazāk un vairāk attīstītiem reģioniem. Eiropas konkurētspēja, noturība un zaļā un digitālā pārkārtošanās ir atkarīga no spēcīgām un labi savienotām inovācijas ekosistēmām visās teritorijās.

Pirmā paneļdiskusija “Pārrobežu inovācijas ekosistēmas: kā reģioni sadarbojas pāri robežām” tika pētīts, kā pārrobežu sadarbība var stiprināt inovāciju un reģionālo attīstību visā ES. Runātāji uzsvēra, cik svarīgi ir savienot savstarpēji papildinošas reģionālās stiprās puses, kopīgi izmantot resursus un veidot ilgtermiņa partnerības, lai risinātu kopīgas problēmas. Viņi apsprieda praktiskus sadarbības piemērus, galvenos veiksmes faktorus un šķēršļus, vienlaikus uzsverot, ka pārrobežu sadarbība var palīdzēt reģioniem piekļūt jauniem tirgiem, piesaistīt talantus un stiprināt konkurētspēju.

Diskusijā arī tika uzsvērti ieguvumi, ko sniedz tādi ES instrumenti kā Interreg programmas un reģionālās inovācijas ielejas (RIV), kas nodrošina svarīgas sistēmas sadarbības atbalstam, apvieno finansēšanas instrumentus un mudina reģionus sadarboties kopīgu prioritāšu īstenošanā, veicinot spēcīgākas un savstarpēji ciešāk saistītas inovācijas ekosistēmas.

Otrajā paneļdiskusijā “Inovācijas plaisas mazināšana starp lauku un lielpilsētu Eiropu” dalībnieki apsprieda pastāvīgo inovācijas plaisu starp pilsētu un lauku apvidiem, kuri, neraugoties uz ciešo savstarpējo saistību, joprojām saskaras ar ievērojamām atšķirībām piekļuvē talantiem, infrastruktūrai, ieguldījumiem un zināšanu tīkliem.

Lai gan lauku apvidi bieži tiek uztverti kā mazāk inovatīvi, diskusijas laikā iesniegtie pētījumi parādīja, ka tie bieži vien rada inovatīvus risinājumus, lai gan tie sakņojas vietējo problēmu risināšanā, nevis patentos vai augsto tehnoloģiju nozarēs. Runātāji uzsvēra, ka ir svarīgi atzīt un atbalstīt šos dažādos inovācijas veidus, vienlaikus stiprinot saiknes starp pilsētu un lauku ekosistēmām. Paneļdiskusija secināja, ka konkrētai vietai pielāgota politika, kas pielāgota katras teritorijas konkrētajām stiprajām pusēm un vajadzībām, ir būtiska, lai samazinātu reģionālās atšķirības un nodrošinātu, ka inovācija sniedz labumu visiem Eiropas reģioniem.

Noslēguma piezīmēs pasākuma vadītājs Jozef Viskupič uzsvēra, ka inovācija Eiropā ir atkarīga no spēcīgām ekosistēmām, kas savieno uzņēmumus, universitātes, investorus, publiskās iestādes un reģionus. Viņš norāda, ka konkurētspēja un kohēzija nav pretēji mērķi un Eiropa kļūst spēcīgāka, kad vairāk reģionu aktīvi piedalās inovācijā, pētniecībā un uzņēmējdarbībā, pamatojoties uz to unikālajām teritoriālajām priekšrocībām.

Citāti:

Jozef Viskupič (SK/ “Renew Europe”), Trnavas reģiona priekšsēdētājs: “Eiropas inovācijas potenciāls nebeidzas pie tās lielpilsētu robežām. Savienojot pilsētas, lauku kopienas, uzņēmumus un pētniecības iestādes, mēs varam radīt spēcīgākas inovācijas ekosistēmas, kas palīdz idejām kļūt par veiksmīgiem uzņēmumiem un nodrošināt, ka katrs reģions veicina Eiropas konkurētspēju.”

Tanya Hristova (BG/PPE), Gabrovas mēre un SEDEC komisijas priekšsēdētāja Eiropas Reģionu komitejā: “Inovācijai ir jākalpo visiem reģioniem, sākot ar lielākajiem lielpilsētu centriem un beidzot ar mazākām pilsētām, lauku apvidiem un pārrobežu reģioniem. Veicinot ciešāku saikni starp tām, mēs varam veidot iekļaujošākas, līdzsvarotākas un noturīgākas inovācijas sistēmas.”

Vispārīga informācija

• Video un fotogrāfijas no pasākuma.
• Atzinumā par ES jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu stratēģiju, kas pieņemts 5. marta plenārsesijā, aicināts sniegt lielāku atbalstu reģionālajām inovācijas ekosistēmām un veicināt jaunuzņēmumus un augošos uzņēmumus visās teritorijās, lai nodrošinātu Eiropas ilgtermiņa konkurētspēju, teritoriālo kohēziju un tehnoloģisko suverenitāti.
• “Apvārsnis Eiropa” — 10. pētniecības un inovācijas pamatprogramma (RK atzinums, 2026. gads). Paziņojums presei.
• Reģionālās inovācijas ielejas (RIV) ir jaunās Eiropas inovācijas programmas pamatiniciatīva, kuras mērķis ir savienot spēcīgākus un mazāk attīstītus reģionus, veicināt sadarbību, mazināt atšķirības un veidot savstarpēji savienotākas inovācijas ekosistēmas visā Eiropā.
• Interreg programmas ir ES programmu kopums, ko finansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), un to mērķis ir veicināt reģionālo, vietējo un valsts iestāžu pārrobežu sadarbību.

Saziņa:

Ângela Machado

Tālr.: +32475413158

angela.machado@cor.europa.eu