Nevienu paaudzi nedrīkst atstāt novārtā, un nevienu teritoriju nedrīkst atstāt novārtā Eiropas Kultūras kompasa kartē

Vietējie un reģionālie līderi bija vienisprātis, ka Eiropai ir jāpastiprina starppaaudžu taisnīgums, un uzsvēra, ka ES kultūras stratēģijai ir jākalpo vietējām kopienām.

Eiropas Reģionu komiteja (RK) 13. oktobra plenārsesijā rīkoja debates ar Eiropas komisāru starppaaudžu taisnīguma, jaunatnes, kultūras un sporta jautājumos Glenn Micallef. Debatēs galvenā uzmanība tika pievērsta nepieciešamībai pēc taisnīguma starp paaudzēm un tam, lai ES kultūras stratēģijas pamatā būtu teritoriālā īstenošana, daudzlīmeņu pārvaldība un spēcīgāks un paredzamāks finansējums.

Reģioni un pilsētas atzinīgi novērtēja “Kultūras kompasu Eiropai” un tā būtisko nozīmi tā īstenošanā. Tomēr atzinumā par tematu “Kultūras kompass”, ko izstrādājusi Gabrovas pašvaldības mēre Tanya Hristova (BG/PPE), ir uzsvērtas bažas par finansējuma pieaugošo centralizāciju nākamajā daudzgadu finanšu shēmā un valstu un reģionālajos partnerības plānos un uzsvērta nepieciešamība nodrošināt decentralizētu, teritoriāli pieejamu kultūras finansējumu. Tā aicina pāriet no sadrumstalota īstermiņa projektu atbalsta uz daudzgadu, elastīgiem un maza mēroga instrumentiem, kas pieejami mazākiem kultūras dalībniekiem, tostarp lauku, pierobežas un demogrāfiski neaizsargātās teritorijās.

Stratēģisks sabiedriskais labums, nevis nozaru politika

RK uzskata, ka kultūra un kultūras mantojums būtu jāatzīst par stratēģiskiem sabiedriskajiem labumiem, kas veicina demokrātiju, ilgtspēju, konkurētspēju un sociālo un teritoriālo kohēziju. Tā arī norāda, ka kultūra joprojām nav pietiekami atspoguļota ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos. Locekļi uzstāj, ka vietējās un reģionālās pašvaldības būtu jāuzskata par stratēģiskiem partneriem un līdzradītājiem, nevis tikai par piegādes aģentiem. Viņi aicina Eiropas Komisiju sistemātiski novērtēt turpmāko ES kultūras iniciatīvu un finansēšanas instrumentu teritoriālo ietekmi.

Vietējie un reģionālie līderi uzskata, ka ieguldījumi kultūrā ir arī ieguldījums demokrātijas aizsardzībā un stiprināšanā Eiropā. Atzinumā kultūras norises vietas, kultūras mantojuma vietas un līdzdalības kultūras pasākumi ir raksturoti kā būtiska vietējā demokrātiskā infrastruktūra, jo īpaši lauku, attālos un nelabvēlīgā situācijā esošos apgabalos. Deputāti arī uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt nacionālo, etnisko un lingvistisko minoritāšu līdzdalību kultūras dzīvē.

Pilsētas un reģioni mudina ES iestādes nodrošināt praktisku sinerģiju starp Kultūras kompasu un Eiropas demokrātijas vairogu. Viņi arī atzinīgi vērtē kopīgo deklarāciju “Eiropa kultūrai – kultūra Eiropai”, ko ES dalībvalstis, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija pieņēma 2026. gada jūnijā, ierosinot to apstiprināt arī RK un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

RK arī meklē skaidrus noteikumus par attiecināšanu, licencēšanu un atlīdzību mākslīgā intelekta (MI) pārvaldības satvaros, lai mākslinieki un kultūras un radošās nozares saglabātu jēgpilnu kontroli pār to, kā viņu darbi tiek izmantoti un atzīti. Atzinumā piebilsts, ka noturīgām kultūras ekosistēmām ir vajadzīgi taisnīgi darba apstākļi, atalgojums un sociālā aizsardzība kultūras profesionāļiem.

Apņemšanās nodrošināt starppaaudžu taisnīgumu

Debatēs komisārs Micallef nāca klajā ar iniciatīvu "Nākotnes balsis", kas ir aicinājums veidot taisnīgu politiku, nodrošināt taisnīgas iespējas un veidot taisnīgas vietas. Kopā ar RK priekšsēdētāju Kata Tüttő komisāre aicināja locekļus kļūt par sabiedrotajiem šā mērķa sasniegšanā, parakstot jaunizveidoto solījumu par paaudžu taisnīgumu.

Šis solījums izriet no 2026. gada 5. martā pieņemtās ES Starppaaudžu taisnīguma stratēģijas, un tā pamatā ir attiecīgais RK atzinums, kas pieņemts 2025. gadā (Tine Radinja/Greens+Pro), atzīstot, ka cilvēku dzīvesvieta spēcīgi ietekmē viņu iespējas un ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska nozīme mērķtiecīgas, konkrētai vietai pielāgotas rīcības īstenošanā. Tā aicina vietējās un reģionālās pašvaldības pieņemt uz nākotni vērstu pieeju politikas veidošanai, apsvērt ilgtermiņa ietekmi uz nākamajām paaudzēm un stiprināt sadarbību un solidaritāti starp vecuma grupām. Tās saistības ietver atbalstu inovatīviem mājokļu modeļiem, ilgtspējīgas attīstības stiprināšanu, veselības un aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu un visu paaudžu iesaistīšanu strukturētā demokrātiskās līdzdalības praksē.

Parakstot solījumu, vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji pauž redzamu apņemšanos šo mērķi īstenot praksē: veicinot taisnīgu politikas veidošanu, taisnīgas iespējas un taisnīgas vietas, vietējās un reģionālās pašvaldības ir galvenie dalībnieki, kas pārrauj paaudžu nevienlīdzības ciklus, vienlaikus veidojot pamatus nākamo paaudžu uzplaukumam.

Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027

Plenārsesijā uzmanība tika pievērsta arī Liepājai (Latvija) un Evorai (Portugāle), kas ir 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas. Liepājas pilsētas domes deputāts Gunārs Ansiņš un Evoras mērs Karloss Zorrinju (Carlos Zorrinho) savās pilsētās prezentēja Eiropas kultūras galvaspilsētas gada galvenās idejas.

Citāti

Kata Tüttő, Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētāja: “Šodien komisārs Micallef izvēlējās mūsu plenārsēdi, lai nāktu klajā ar solījumiem nodrošināt starppaaudžu taisnīgumu, kas ir tiešs turpinājums atzinumam, kuru mēs par šo tematu pieņēmām 2025. gadā. Parakstot šos solījumus, mēs atkārtoti apliecinām savu apņemšanos veidot taisnīgāku nākotni visām paaudzēm. Mēs apņemamies veikt ilgtermiņa plānošanu, ilgtspējīgu attīstību un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kā arī vēlamies nodrošināt visu paaudžu piekļuvi jēgpilnām un iekļaujošām kultūras aktivitātēm. Kultūras galvaspilsēta un Kultūras kompass, kas šodien ir mūsu apmaiņas uzmanības centrā, rāda ceļu, mēs turpināsim kursu!"

Glenn Micallef, Eiropas komisārs starppaaudžu taisnīguma, jaunatnes, kultūras un sporta jautājumos: "Pieredzējis Valletu 2018. gadā, es zinu lepnumu un iespējas, ko var sniegt Eiropas kultūras galvaspilsēta. Liepājai un Evorai gatavojoties 2027. gadam, mūsu mērķis ir palīdzēt pilsētām veidot paliekošu mantojumu: kultūras telpas, iespējas vietējiem māksliniekiem un kopienām tuvinājās, sniedzot labumu cilvēkiem šodien un nākamajām paaudzēm.”

Tanya Hristova (BG/PPE), Gabrovas komūnas mēre un ziņotāja: “Kultūras kompasā kultūra pamatoti atzīta par Eiropas identitātes, demokrātisko vērtību un labklājības stūrakmeni. Reģionu komiteja atzinumā aicina šo kopīgo mērķi pārvērst taustāmos rezultātos visās teritorijās, pilnībā atzīstot vietējās un reģionālās pašvaldības par partneriem kultūras politikas veidošanā un īstenošanā. Nodrošinot vienlīdzīgas iespējas līdzdalībai kultūras dzīvē un ilgtspējīgus, pieejamus ieguldījumus, mēs varam stiprināt Eiropas kultūras daudzveidību, stiprināt sociālo kohēziju un dot kopienām iespēju veidot savu nākotni.”

Pamatinformācija

• EK paziņojums presei 13. oktobrī par solījuma par starppaaudžu taisnīgumu uzsākšanu (pievienot saiti uz publisko paziņojumu)

• Eiropas Komisijas 2025. gada 12. novembrī pieņemtais Kultūras kompass Eiropai ir stratēģisks satvars, kas izstrādāts, lai integrētu kultūru Eiropas Savienības politikas veidošanā.

• Kopīgā deklarācija “Eiropa kultūrai – kultūra Eiropai”.

Sazināties

Víctor Moreno Morales de Setién
Tālr.: +32 475999662
victor.morenomoralesdesetien@cor.europa.eu