Reģioni un pilsētas iebilst pret ierosinātajiem zivsaimniecības finansējuma samazinājumiem

Vietējie un reģionālie līderi un komisārs Kadis pauda bažas par to, ka samazinājumi vājinātu piekrastes kopienas un pārtikas nodrošinājumu.

Debatēs ar Eiropas zivsaimniecības un okeānu komisāru Costas Kadis Eiropas Reģionu komiteja (RK) 1. jūlijā aicināja ES finansējumu, kas paredzēts zivsaimniecībai, akvakultūrai un piekrastes kopienām, saglabāt vismaz pašreizējā līmenī. Vietējie un reģionālie līderi brīdināja, ka ierosinātais resursu samazinājums nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2028.–2034. gadam var apdraudēt piekrastes reģionu noturību un ierobežot nozares spēju sniegt ieguldījumu ES vides, klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā.

RK plenārsesijā RK locekļi uzsvēra, ka zvejniecība un akvakultūra ir ekonomiski, sociāli un kultūras ziņā vitāli svarīgas daudziem ES piekrastes, salu un tālākajiem reģioniem, atbalstot darbvietas, pārtikas ražošanu, pārstrādes rūpniecību, loģistiku un tūrismu, vienlaikus saglabājot vietējo identitāti, saglabājot kultūras mantojumu un veicinot Eiropas uztursuverenitāti. Attiecībā uz politikas īstenošanu vietējās un reģionālās pašvaldības ir gatavas uzņemties galveno lomu kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) un Okeānu pakta mērķu sasniegšanā, izmantojot zvejniecības un akvakultūras pārvaldību, inovāciju, apmācību, piekrastes attīstību un zivsaimniecības un vides noteikumu izpildi, nodrošinot, ka politika efektīvi reaģē uz teritoriālo realitāti un piekrastes kopienu vajadzībām.

Šajā saistībā RK pauž nožēlu par to, ka ierosinātais piešķīrums zvejniecībai un akvakultūrai ir tas, kas nākamajā DFS ir piedzīvojis vislielāko procentuālo samazinājumu starp ES politikas jomām. Tāpēc Ploeuc-l'Hermitage mēra Thibaut Guignard (FR/PPE) vadītajā atzinumā aicināts nodrošināt garantētu nodalītu budžetu, kas būtu vismaz līdzvērtīgs pašreizējam plānošanas periodam. Atzinumā arī aicināts valstu un reģionālajos partnerības plānos (NRPP) iekļaut īpašu nodaļu par zvejniecību un akvakultūru, lai nodrošinātu KZP pamanāmību un autonomiju. Lai nodrošinātu, ka jaunais finansēšanas satvars attiecas uz visām teritorijām, Komiteja prasa veikt ex ante teritoriālo novērtējumu par tā sociālekonomisko ietekmi, īpašu uzmanību pievēršot attāliem reģioniem, salām un tālākajiem reģioniem. 

Turklāt atzinumā ir brīdināts par risku, ka nozare varētu būtiski sarukt, un uzsvērts, ka vides ilgtspējai un sociālekonomiskajai noturībai ir jāiet roku rokā. KZP rīcībā jābūt pietiekamiem finanšu resursiem, lai risinātu tādas neatliekamas problēmas kā klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības zudums un jūras ekosistēmu piesārņojums, kā arī paaudžu maiņa. Atzinumā arī aicināts veikt lielākus ieguldījumus ekosistēmu atjaunošanā, dekarbonizācijā, flotes modernizācijā un inovācijā, kā arī stiprināt atbalstu mazapjoma piekrastes zvejniecībām, kvalitatīvai nodarbinātībai, drošākiem darba apstākļiem un dzimumu līdztiesībai. 

Visbeidzot, vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji pieprasa sistemātiski iesaistīties zivsaimniecības un jūrlietu politikas izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā saskaņā ar daudzlīmeņu pārvaldības principiem.

Citāti 

RK ziņotājs Thibaut Guignard (FR/PPE), Ploeuc-l’Hermitage mērs: “Zivsaimniecība un akvakultūra ir ES stratēģiskas nozares, kas ir būtiskas pārtikas nodrošinājumam, teritoriālajai kohēzijai un piekrastes kopienu attīstībai. Eiropas Reģionu komitejā mēs aicinām sniegt spēcīgu, stabilu un īpašu finansiālu atbalstu kopējai zivsaimniecības politikai, lai risinātu visas sociālās, ekonomiskās un vides problēmas, ar kurām saskaras nozare. Mēs arī atbalstām paaudžu maiņu un sabiedrības virzītas vietējās attīstības pieeju stiprināšanu, kā arī reģionālo un vietējo pašvaldību būtisko lomu patiesi ilgtspējīgas nākotnes veidošanā Eiropas zivsaimniecībai.”

Eiropas zivsaimniecības un okeānu komisārs Costas Kadis: “Vietējās un reģionālās pašvaldības ir nozīmīgi partneri kopējās zivsaimniecības politikas, Eiropas Okeānu pakta un Savienības jūrlietu un akvakultūras politikas veidošanā un īstenošanā uz vietas. Virzoties uz priekšu saistībā ar DFS, mums ir vajadzīga finansēšanas sistēma, kas palīdz piekrastes kopienām ieviest jauninājumus un saglabāt noturību un konkurētspēju. Lai to panāktu, mums ir pilnībā jāizmanto jaunā budžeta struktūra, lai maksimāli palielinātu pieejamos līdzekļus. Lai šos mērķus pārvērstu taustāmos rezultātos, liela nozīme būs reģioniem.”

Vispārīga informācija

• Plenārsesijas fotoattēli un videomateriāli.
• Sekojiet preses dienesta kontam vietnē X.
• Eiropas Komisija 2025. gada jūlijā pieņēma priekšlikumu nākamajai daudzgadu finanšu shēmai (DFS) 2028.–2034. gadam. Jaunajā DFS ir paredzēts atbalsts, lai īstenotu: i) kopējā zivsaimniecības politika, ii) Eiropas Okeānu pakts un iii) Savienības jūrlietu un akvakultūras politika, kas ir daļa no Valsts un reģionālās partnerības fonda (VRP fonda). Fonds ir vienots dalītas pārvaldības instruments, kas konsolidē vairākas politikas jomas un darbojas, izmantojot valstu un reģionālos partnerības plānus (NRPP) un vienotu noteikumu kopumu.
• RK 2025. gada aprīlī pieņēma atzinumu par Eiropas Okeānu paktu, ko vadīja Mätta Ivarsson (SE/Zaļie). Plašāka informācija.
• 2025. gada jūnijā RK pievienojās Ocean Rise & Coastal Resilience Coalition, kas tika izveidota 2025. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Okeānu konferencē Nicā. Paziņojums presei.
• 2026. gada jūnijā Eiropas Komisija publicēja pirmo gada sociālo ziņojumu par zvejniecības, akvakultūras un apstrādes nozarēm. Ar to 22. jūnijā iepazīstināja Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē, kuras laikā ES zivsaimniecības ministri arī apmainījās viedokļiem par kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) regulas izvērtēšanu. Plašāka informācija .
• Pieņemtais atzinums ir daļa no 20 atzinumu sērijas, pie kuriem RK strādā, lai novērtētu konkrētus aspektus un noteikumus saistībā ar nākamo ES ilgtermiņa budžetu 2028.–2034. gadam: iepazīties ar atzinumu ceļvedi.

Saziņa:

Helēna Kleina

Tālr.: +32 471 50 27 95

Helene.dressen@cor.europa.eu