Stāvoklis reģionos un pilsētās: spēcīga un decentralizēta kohēzijas politika ir būtiska Eiropas noturībai un konkurētspējai;

“Reģionālieun vietējie līderi mobilizējas, lai cīnītos pret jebkādu ES ieguldījumu nacionalizāciju un izvairītos no tā, ka reģioni un lauku saimniecības ir spiesti piedalīties “Bada spēļu” konkursā par Resources”, paziņoja Prezidents Tüttő.  

Eiropas Reģionu komiteja (RK) ir publicējusi sesto ESgada ziņojumu par stāvokli reģionos un pilsētās, ar kuru 13. oktobrī nedēļas atklāšanas sēdē priekšsēdētāja iepazīstināja Eiropas, valstuun reģionālos līderus, lēmumupieņēmējus un ieinteresētās personas.  

2025. gada ziņojumā ir aplūkotas galvenās problēmas, ar kurām ES saskaras reģionālā līmenī, kā arī vietējie risinājumi. Pievienotajā apsekojumā, ko pasūtīja RK un veica IPSOS,ir apzināti daži no galvenajiem iemesliem, kāpēc vietējie un reģionālie politiķi augstu vērtē ES atbalstu un kā, viņuprāt, būtujāveido sadarbība.  

Priekšsēdētājs Tüttő teica: “Šis gada ziņojums parāda mūsu iedzīvotāju un teritoriju sāpju un spiediena punktus, taču tajā ir arī atzītas ambīcijas, līderība, radošums un inovācijas spējas. Tas parāda, kā kohēzijas politika palīdz mums noturēt Eiropu spēcīgu no iekšpuses. Šī politika ir Eiropas konkrētākais, decentralizētākais un ilgtermiņa stabilizācijas instruments, kas mūs vieno ar vērtībām un kopīgām investīcijām viena otras nākotnē. Tā ir Eiropas noturības stratēģija. Jaunais budžeta priekšlikums draud to nacionalizēt, atslogot un atvienot no Briseles, piespiežot reģionus un lauksaimniekus piedalīties resursu konkursā “Bada spēles”. Tāpēc mēs visi esam mobilizēti kohēzijas nākotnei.” 

Atklāšanas sēdē uzstājāsEiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola un EiropasKomisijas priekšsēdētājas izpildvietniece kohēzijas un reformu jautājumosRaffaele Fitto,kam sekoja Eiropas Komisijas priekšsēdētājasUrzulas fon der Leienasvideovēstījums. Tikarīkotasvēl trīs paneļdiskusijas, kurās piedalījās politiķi un eksperti un kurās galvenā uzmanība tika pievērsta kohēzijai un izaugsmei nākotnē, tiesībām palikt un tam, kā pilsētas veidonākotni.  

Daži svarīgākie elementi ES gada ziņojumā par stāvokli reģionos un pilsētās ir šādi: 

• ES finansējums reģionālajai attīstībai jau sen ir veicinājis ekonomisko konverģenci,reģioniem un pilsētām kopīgi pārvaldot projektus, īstenojot vairāk nekā 70 % ES politikas virzienu un pārvaldot divas trešdaļas publisko izdevumu. Komisijas priekšlikums par 2028.–2034. gada daudzgadu finanšu shēmu vājina šo obligāciju, centralizējot lēmumus vienā plānā katrai dalībvalstij. Šāda centralizācija var apdraudēt spēcīgus centienus panākt attīstību visos ES reģionos, jo universāla pieeja nevar risināt konkrētas vietējas problēmas, kas saistītas ar tīru un taisnīgu pārkārtošanos, vai atjaunot konkurētspēju. Tikai vietējiem apstākļiem pielāgota pieeja, kas balstās uz vietējiem risinājumiem un decentralizētām stratēģijām, var sasniegt Savienības mērķus attiecībā uzkohēziju, noturībuun proksimiju.  

• Daudzas kopienas saskaras ar pieaugošiem riskiem, ko rada vairākas dabas un klimata katastrofas,un katra piektā no tām ir pakļauta vairākiem apdraudējumiem, lielākā daļa eiropiešu jūtas nesagatavoti, un plūdi 2024. gadā vien rada zaudējumus 18 miljardu EUR apmērā. Ierosinātā DFS būtu solis atpakaļ attiecībā uz politiku, kas saistīta ar noturību, jo dabā balstītus risinājumus varētu atstāt novārtā, programma LIFE tiktu pārtraukta unkohēzijas politikas galvenās vides iniciatīvas būtu apdraudētas. 

• 47 miljoni eiropiešu nevar pienācīgi apsildīt savus mājokļus, uzsverot pieaugošo enerģētisko nabadzību kopš 2020. gada un nepieciešamību turpināt kohēzijas politikas atbalstu energoefektivitātei, atjaunīgajiem energoresursiem un neaizsargātām iedzīvotāju grupām. 

• Vietējāsdrošības noturība ir saspringta,un kritiskā infrastruktūra saskaras ar kiberuzbrukumiem, maldinošu informāciju, kas grauj politiku, un reģioni tiek aicināti stiprināt civilo sagatavotību un ar aizsardzību saistītās industriālās kopas, kā atspoguļots RK jaunajā Aizsardzības darba grupā. 

• ES saskarasar plaši izplatītu un dārgu mājokļu krīzi , kuras dēļ trūkst 2,3 miljonu vienību gadā un ir vajadzīgi aptuveni 270 miljardi EUR gadā,tāpēc ir vajadzīga cieša sadarbība ar reģioniem un pilsētām, lai nodrošinātu mājokļus par pieņemamu cenu.

• Paredzams, ka divi no trim reģioniem līdz 2050. gadampiedzīvos iedzīvotāju skaita samazināšanos,jo īpaši ietekmējot lauku apvidus, uzsverot nepieciešamību pēc stingrākas sociālekonomiskās politikas, lai atbalstītu demogrāfiskās pārmaiņas. 

• Sabiedriskajiem pakalpojumiem lauku apvidos, kas ir ļoti svarīgi, tomēr pakļauti spriedzei,ir vajadzīgi transversāli ieguldījumi, nodokļu stimuli un mērķtiecīgsatbalsts, jo 36 % lauku iedzīvotāju norāda, ka pakalpojumu kvalitāte ir viņu vissteidzamākā problēma, neraugoties uz izdevumu ilgtermiņa samazinājumiem.

• Joprojām pastāv būtiskas dzimumu atšķirības,pastāv pastāvīgas nodarbinātības atšķirības starp dalībvalstīm un nepietiekami pārstāvētas ir sievietes, kuras 2025. gadā veidoja vairākumu tikai 26 no 286 reģionālajām asamblejām. 

Vispārīga informācija  

• ES gada ziņojums par stāvokli reģionos un pilsētās, tīmekļvietne,kurā iekļauta priekšsēdētājas KataTüttőpilna runa, pilns ziņojums, faktu lapas un iepriekšējie izdevumi. 

• Video un attēli par 2025. gada#EURegionsWeek runu un atklāšanas sesiju. 

• 2025. gada Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļa notika vienlaikus arRK 168.plenārsesiju (14.–15.oktobris). 

• RK prioritātes 2025.–2030. gadam: RK aicina stiprināt kohēziju, noturību un tuvināšanos, lai veidotu taisnīgāku, reaģētspējīgāku unuz cilvēkiem orientētu ES.  

Saziņa  

Hélène Dressen
Tālr.: +32 471502795
helene.dressen@cor.europa.eu