Darba grupa “Zaļais kurss vietējā līmenī” aicina nākamajā ES ilgtermiņa budžetā ieviest lielāku skaidrību par zaļajiem izdevumiem

RK darba grupas “Zaļais kurss vietējā līmenī” locekļi aicina ES likumdevējus nodrošināt, ka klimata, enerģētikas un vides prioritātes tiek pienācīgi integrētas nākamajā ES ilgtermiņa budžetā, lai tās atbalstītu pāreju uz tīru enerģiju vietējā un reģionālajā līmenī. Tas bija galvenais temats, kas tika apspriests 25. marta sanāksmē. Darba grupas “Zaļais kurss vietējā līmenī” priekšsēdētājs Markku Markkula (FI/PPE), Espo vietējās padomes loceklis, uzsvēra, ka pašreizējā enerģētikas krīze apstiprina nepieciešamību turpināt ieguldīt enerģētiskajā neatkarībā un klimatnoturībā.

Eiropas Komisijas priekšlikumā par nākamo ES ilgtermiņa budžetu (2028.–2034. gadam) ir noteikts vispārējs 35 % mērķis izdevumiem klimata un vides jomā dažādās programmās, kas nozīmē, ka klimata un vides mērķu atbalstam tiktu mobilizēti vairāk nekā 700 miljardi EUR. Tomēr darba grupas “Zaļais kurss vietējā līmenī” locekļi pauda nožēlu par to, ka nav īpašas programmas, kas būtu vērsta uz rīcību vides un klimata jomā un pieejama vietējām un reģionālajām ieinteresētajām personām, piemēram, LIFE pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā (DFS).

Nacionālie un reģionālie partnerības plāni (NRPP), kuros apvienoti līdzekļi gan reģionālajai attīstībai, gan kopējai lauksaimniecības politikai, būtu galvenais instruments, ar ko atbalstīt vietējās kopienas un uzņēmumus pārejā uz tīru enerģiju. Lai gan 43 % no VRPP būtu jāveicina klimata un vides izdevumu mērķrādītāja sasniegšana, darba grupas locekļi pauda šaubas par mērķa reālistisku īstenošanu dažādās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā, un brīdināja par zaļmaldināšanas risku.

Šīs bažas pauda arī Cristina Guarda (IT/Verts/ALE), Eiropas Parlamenta referente par ES lauku apvidu stiprināšanu ar kohēzijas politikas palīdzību. EP deputāte Guarda pauda nožēlu par to, ka trūkst skaidru mērķu un rādītāju lauku attīstības atbalstam, arī pret klimata pārmaiņu pieaugošo ietekmi. RK ziņotājs par tematu “Lauku attīstības nākotne 2028+” Radim Sršeň (CZ/PPE) norādīja, ka katram reģionam ir vajadzīgi īpaši pielāgoti risinājumi, ievērojot vidiskos mērķrādītājus.

DFS priekšlikumā ir iekļauts arī tā dēvētais princips “nenodari būtisku kaitējumu”, lai nodrošinātu, ka ES finansētās darbības būtiski nekaitē klimata un vides mērķiem, un tā mērķis ir vienkāršot ar klimatrīcību un vides aizsardzību saistīto izdevumu izsekošanu. Tomēr Luca Menesini (IT/PSE), RK ziņotājs par jauno snieguma pamatregulu, brīdināja, ka tas varētu palielināt birokrātiju vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Viņš arī aicina vairāk koncentrēties uz rādītāju kvalitatīvo raksturu, jo pārāk stingri kvalitatīvie mērījumi var pazemināt klimata un vides rīcības mērķu vērienīgumu.

RK Vides, klimata pārmaiņu un enerģētikas komisija (ENVE) nākamajā sanāksmē 22. aprīlī pieņems atzinuma projektu par nākamās DFS klimata, vides un enerģētikas aspektiem. Ziņotājs ir Varšavas mērs Rafal Trzaskowski (PL/PPE).

Darba grupas “Zaļais kurss vietējā līmenī” locekļi arī apmainījās viedokļiem par ES programmu pilsētām ar RK ziņotāju Kieran McCarthy (IE/EA) un Eurocities un Pilsētas mēru pakta pārstāvjiem. Pēc apspriešanās ar Kopīgā pētniecības centra ekspertiem viņi pieņēma arī darba grupas “Zaļais kurss vietējā līmenī” ceļvedi 2026.–2027. gadam.