Darba grupa “Zaļais kurss vietējā līmenī” uzsver, ka konkurētspējai un zaļajai pārejai ir jāiet roku rokā

RK darba grupas “Zaļais kurss vietējā līmenī” pēdējā sanāksme pašreizējā pilnvaru termiņā notika 5. decembrī. Locekļi izvērtēja darba grupas sasniegumus un apmainījās viedokļiem ar Eiropas Komisiju par Eiropas zaļā kursa nākamo posmu ES jaunajā sasaukumā.

Darba grupa “Zaļais kurss vietējā līmenī” kopš tās izveides 2020. gadā ir aktīvi darbojusies visās ar Eiropas zaļo kursu saistītajās politikas jomās — no enerģētikas pārkārtošanas līdz ilgtspējīgai mobilitātei, no klimatiskajām iecerēm līdz ilgtspējīgai lauksaimniecības pārtikas nozarei, no nulles piesārņojuma līdz aprites ekonomikai —, lai paustu pilsētu un reģionu viedokli un ziņotu par problēmām un iespējām, kas saistītas ar zaļā kursa iniciatīvu īstenošanu vietējā un reģionālajā līmenī.  Darba grupas locekļi secināja, ka šis darbs būtu jāturpina RK nākamajā piecu gadu pilnvaru termiņā, kas sākas 2025. gada februārī.

Tā kā jaunā Eiropas Komisija pagājušajā nedēļā sāka savu jauno pilnvaru termiņu, darba grupas “Zaļais kurss vietējā līmenī” locekļi ar dažādu EK dienestu (COMP ĢD, ENV ĢD un ENER ĢD) pārstāvjiem apsprieda turpmākos zaļā kursa pasākumus. Runātāji norādīja, ka tagad galvenā uzmanība tiks pievērsta dažādu jau pieņemto likumdošanas iniciatīvu īstenošanai, un uzsvēra, ka zaļā pārkārtošanās ir jāsaista ar ES ekonomikas konkurētspēju un iedzīvotāju labklājību.

ENVE komisijas priekšsēdētāja pirmā vietniece un Budapeštas pilsētas domes deputāte Kata TÜTTŐ (HU/PSE) sacīja: “Saskaņā ar mūsu ziņojuma “Zaļais kurss 2.0” galvenajiem punktiem jaunajā ES pilnvaru termiņā zaļajai politikai arī turpmāk būs galvenā loma, lai nodrošinātu ES teritoriālo, ekonomisko un sociālo kohēziju un ierobežotu klimata un vides krīžu negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un saimniecisko darbību. Jaunā Eiropas Komisija apstiprināja, ka ES turpinās virzību uz mērķiem un uzdevumiem, kas noteikti Eiropas zaļajā kursā, kurš izstrādāts kā mūsu izaugsmes stratēģija un kuram ir būtiska nozīme mūsu jaunajā rūpniecības politikā, konkurētspējā un drošībā. Mūsu virzība uz klimatneitralitāti būs sekmīga tikai ar spēcīgu sociālo dimensiju, kurā ņemtas vērā mūsu kopienu, uzņēmumu un teritoriju vajadzības.”

Otrajās debatēs galvenā uzmanība tika pievērsta ES fondu lomai zaļās pārkārtošanās paātrināšanā vietējā un reģionālajā līmenī, klātesot pārstāvjiem no REGIO ĢD, BUDG ĢD un ECFIN ĢD. Vairāk nekā trešdaļa ES budžeta un NextGenerationEU līdzekļu ir izlietota ar klimatu saistītām iniciatīvām, un lielākā daļa finansējuma nāk no Atveseļošanas un noturības mehānisma, kopējās lauksaimniecības politikas un kohēzijas politikas. Tikmēr ir izrādījies, ka ir grūti sasniegt 10 % mērķi attiecībā uz ES finansējumu bioloģiskās daudzveidības atbalstam. 

Darba grupas “Zaļais kurss vietējā līmenī” locekļi brīdināja, ka vienkāršošana nedrīkst izraisīt recentralizāciju; viņi stingri iestājās par to, ka dalītas pārvaldības modelis, daudzlīmeņu pārvaldība un partnerības princips joprojām ir kohēzijas politikas un jebkuras turpmākās ieguldījumu politikas pamatprincipi. Viņi uzsvēra, ka ir jāmobilizē vairāk privāto ieguldījumu, ņemot vērā ieteikumus, kas sniegti nesenajā RK atzinumā par ES klimata politikas nākotni.

“Zaļais kurss attiecas ne tikai uz klimatu un dabu, tas ir obligāts ES rūpniecībai, drošībai un labklājībai. Sava loma ir visām nozarēm. Mums ir vajadzīga sistēmiska pārveide, kurā mēs aplūkojam, kādi ir vissvarīgākie elementi, kas jāpaātrina īstenošanā, aptverot visas darbības, ko mēs varam veikt reģionos un pilsētās,” uzsvēra Helsinku reģiona priekšsēdētājs Markku MARKKULA (FI/PPE).

• Noskatīties sanāksmi
no jauna• Foto galerija (Flickr)