Eiropas Vēja enerģijas rīcības plānā ir jāiesaista vietējās kopienas

Reģioni un pilsētas aicina Eiropas Komisiju nodrošināt iedzīvotāju un vietējo pašvaldību lielāku līdzdalību Vēja enerģijas rīcības plāna īstenošanā, jo tiem ir būtiska nozīme, veicinot sabiedrības atbalstu vēja enerģijas projektiem vietējā līmenī. Eiropas Reģionu komitejas (RK) 9. oktobrī pieņemtajāatzinumā arī aicināts atbalstīt vietējās piegādes ķēdes un aizsargāt Eiropas vēja enerģijas nozari pret negodīgu konkurenci.

Vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji uzskata, ka viņiem ir vislabākās iespējas nodrošināt sabiedrības atbalstu vēja enerģijas projektiem, plānošanas posmā aktīvi iesaistot iedzīvotājus savās kopienās. Atzinumā, ko izstrādājis Flandrijas parlamenta deputāts Andries Gryffroy (BE/EA), Eiropas Komisija tiek aicināta izveidot “uzticēšanās platformu”, lai uzlabotu saziņu par vietējo piegādes ķēžu izveidi, darbvietām un citiem sabiedrības ieguvumiem, ko sniedz atjaunīgās enerģijas nozare. Tas tiek uzskatīts par būtisku, lai palielinātu vispārējo atbalstu un piesaistītu nozarei kvalificētus cilvēkus.

Atzinumā ierosināts, ka piekļuves nodrošināšana enerģijas ražošanai ar izdevīgiem nosacījumiem varētu būt veids, kā sniegt kompensāciju gan iedzīvotājiem, gan vietējām pašvaldībām, palīdzot novērst jebkādu ietekmi uz ainavu vai citus traucējumus, kas saistīti ar vēja enerģijas projektiem. Reģioni un pilsētas arī uzsver enerģētikas kooperatīvu un kopienu lomu maza mēroga mazjaudas vēja enerģijas projektu izvēršanā un finansiālas atdeves nodrošināšanā iesaistītajām vietējām kopienām.

Tajā pašā laikā vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji brīdina par nevienlīdzīgiem konkurences apstākļiem un mudina atbalstīt Eiropas vēja enerģijas piegādes ķēdes, lai stiprinātu ES uzņēmumu konkurētspēju, vienlaikus samazinot atkarību no trešām valstīm. Komiteja ierosina izveidot marķējumu “ražots Eiropā un pēc Eiropas”, kas noteiktu pienākumu vējturbīnu komponentos noteikt minimālo vietējo saturu. Turklāt oglekļa ievedkorekcijas mehānisms būtu jāīsteno pēc iespējas ātrāk, un publiskā iepirkuma procedūrās un izsoles procesos būtu jāiekļauj vidiskie un sociālie aspekti.

Tā kā tīkla jauda jau kavē vēja enerģijas pieslēgumu, ir jāstiprina kritiskā infrastruktūra enerģijas uzkrāšanai, transportēšanai un sadalei, tostarp pārrobežu starpsavienojumi. RK mudina Eiropas Komisiju veicināt tīkla izbūvi ar vietējā tīkla attīstības ilgtermiņa plānu, kurā prioritāte piešķirta ieguldījumiem tīkla infrastruktūrā un reģionālajā sadarbībā.

Pilsētas un reģioni arī uzsver savu lomu atļauju piešķiršanas procesā un nepieciešamību nodrošināt tiem nepieciešamās prasmes un instrumentus, lai novērtētu iespējamās pretrunas ar Eiropas direktīvām un regulām, piemēram, Putnu direktīvu un Dzīvotņu direktīvu. Tas varētu palīdzēt uzlabot atļauju piešķiršanas procesu efektivitāti un apstiprināšanas līmeni, ņemot vērā vides standartus, kā arī saskaņot un līdz minimumam samazināt tiesvedības procedūras. 

Citāts:

Referents Andries Gryffroy BE/EA, Flandrijas parlamenta deputāts: “Vēja enerģija ir būtisks ES energoresursu struktūras elements, lai sasniegtu klimata mērķus un enerģētisko neatkarību. Tomēr, lai novērstu šķēršļus un nodrošinātu ātrāku šīs tehnoloģijas ieviešanu, ir jādara vairāk, lai uzlabotu sabiedrības atbalstu. Turklāt vietējās kopienas ir pienācīgi jāiesaista vēja enerģijas projektu izstrādē. ES ir vajadzīgi lielāki ilgtermiņa plāni un ieguldījumi enerģijas uzkrāšanā un tīkla attīstībā, lai transportētu enerģiju no ražošanas vietas līdz patēriņa vietai un ņemtu vērā vēja enerģijas periodisko ražošanu. Atļauju piešķiršanas process būtu jāracionalizē, vienlaikus ņemot vērā vides standartus, un iespējamās pretrunas ar citām Eiropas direktīvām un regulām būtu jāatrisina, labāk racionalizējot direktīvas.”

 Plašāka informācija:

 Lai paātrinātu vēja enerģijas ražošanu visā Eiropā, Eiropas Komisija 2023. gada oktobrī nāca klajā ar ES vēja enerģijas paketi. To veido divas iniciatīvas — Eiropas Vēja enerģijas rīcības plāns un paziņojums par ES atkrastes vēja enerģijas mērķu sasniegšanu.

 Saskaņā arEurostat datiem 2022. gadā vēja enerģija veidoja vairāk nekā trešdaļu (37,5 %) no kopējās no atjaunīgajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas ES. Eiropas Komisija lēš, ka, lai sasniegtu ES mērķrādītāju līdz 2030. gadam panākt, ka atjaunīgās enerģijas īpatsvars ir vismaz 42,5 %, proti, 45 %, uzstādītajai jaudai būs jāpalielinās no 204 GW 2022. gadā līdz vairāk nekā 500 GW 2030. gadā.

 Saskaņā ar Wind Europe 2023. gada konkurētspējas ziņojumu 2022. gadā vēja enerģijas nozare Eiropas Savienībā nodrošināja aptuveni 300 000 darbvietu. Līdz šim Eiropas ražotāji ir pārstāvējuši 85 % no ES vēja enerģijas tirgus un 94 % atkrastes nozarē.

Faktu lapa par Vēja enerģijas rīcības plānu

Kontaktinformācija:

Lauri Ouvinen
Tālr.: +32 473536887
lauri.ouvinen@cor.europa.eu