Pagājušā gada vasaras rekordlielie karstuma viļņi, dabas ugunsgrēki un citi ekstrēmi laikapstākļu notikumi visā Eiropā atkal pierādīja, ka ir steidzami jārisina klimata pārmaiņu problēma un…
Eiropas Parlamenta ENVI komitejas un Reģionu komitejas ENVE komisijas locekļi šodien, 12. oktobrī, tikās, lai apspriestu nākamo ES daudzgadu budžetu.
Tā kā sarunas par Eiropas Savienības nākamo ilgtermiņa budžetu tuvojas noslēgumam, vietējie līderi un EP deputāti brīdināja, ka ierosinātie vides un klimata finansējuma samazinājumi nopietni apdraudētu reģionu un pilsētu spēju īstenot klimatrīcību, pielāgoties klimata pārmaiņu sekām un aizsargāt savus iedzīvotājus pret plūdiem, dabas ugunsgrēkiem un karstuma viļņiem.
ES Padomes prezidentvalsts Īrija 10. oktobrī nāca klajā ar jaunu tā dēvēto “sarunu paketi”, kas kalpo par sākumpunktu valstu vai to valdību vadītāju diskusijām, kuras 15. un 16. oktobrī notika Briselē, lai apspriestu ES daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2028.–2034. gadam. Sarunu paketē ir paredzēti ievērojami samazinājumi budžeta pozīcijās, tostarp vides un klimata finansējums saskaņā ar valstu un reģionu partnerības plāniem (VRPP) un Eiropas Konkurētspējas fondu (EKF).
Šodien notikušajā Eiropas Parlamenta ENVI komitejas un Eiropas Reģionu komitejas ENVE komisijas kopīgajā sanāksmē abu iestāžu locekļi pauda bažas par samazinājumiem, mērķu un definīciju neskaidrību, spēcīgas teritoriālās atbildības trūkumu, neskaidru atbildības sadalījumu un atsevišķas LIFE programmas, kas paredzēta rīcībai vides jomā, likvidēšanu.
Eiropas Komisijas priekšlikumā par DFS ir noteikts vispārējs minimālais mērķis 35 % apmērā ar klimatu un vidi saistītiem izdevumiem, tostarp līdz 43 % valstu un reģionu partnerības plānos (VRPP) un Eiropas Konkurētspējas fondā (EKF). Tomēr pašreizējā budžeta termiņā nav īpašas programmas, kas būtu vērsta tikai uz rīcību vides un klimata jomā un būtu pieejama vietējām un reģionālajām ieinteresētajām personām, piemēram, LIFE.
Šīs vasaras ekstremālie laikapstākļi atkal ir parādījuši, ka klimata pārmaiņu paātrināšanās padara karstuma viļņus, sausumu, plūdus un dabas ugunsgrēkus arvien biežākus un vardarbīgākus visā Eiropā. Šodien Eiropas Reģionu komiteja publicēja savu gada ziņojumu par stāvokli reģionos un pilsētās 2026. gadā, kurā atgādināts, ka katrs pielāgošanās pasākumiem iztērētais euro var radīt ieguvumus līdz pat 10 EUR apmērā. ENVE komisija arī publicēja atsevišķu pētījumu, kurā uzsvērta LIFE finansējuma nozīme vietējām un reģionālajām pašvaldībām.
2026. gada aprīlī Eiropas Parlaments aicināja nākamajā DFS turpināt pašreizējās darbības dabas saglabāšanas, biodaudzveidības atjaunošanas, pielāgošanās klimata pārmaiņām, piesārņojuma novēršanas un vides pārvaldības jomā ar īpašu finansējumu 3 miljardu EUR apmērā budžeta periodā 2025. gada salīdzināmajās cenās.
Citāti
Parlamenta Vides, klimata pārmaiņu un pārtikas nekaitīguma komitejas priekšsēdētājs Pierfrancesco Maran (IT/S&D) sacīja: “Nākamajai DFS ir jāļauj mums pārvarēt grūtos laikus un sagatavoties nākotnei. Ierosinātie samazinājumi ir vērsti pretējā virzienā: tie padarītu mūsu kopienas un teritorijas neaizsargātākas. Katrs eiro, kas ieguldīts noturībā un adaptācijā, atgriež līdz pat desmit eiro, un tā ir loģika, kas mums būtu jāievēro nākamajā ilgtermiņa budžetā. Noturība ir jāiekļauj katrā ES finansētajā programmā, lai tas, ko mēs šodien ieguldām, rīt aizsargātu mūsu kopienas. Tas nozīmē saglabāt mērķi vismaz 35 % apmērā no finansējuma klimata un vides pasākumiem un nodrošināt, ka tas tiek atspoguļots visā DFS, vērienīgākā budžetā. Bioloģiskajai daudzveidībai ir vajadzīgs arī īpašs un paredzams finansējums. Vides komiteja ir apņēmusies nodrošināt, ka nākamais ES ilgtermiņa budžets mūs sagatavo 21. gadsimta prioritātēm un izaicinājumiem.”
RK ENVE komisijas priekšsēdētājs un Atēnu pilsētas domes loceklis Kostas Bakoyannis (EL/PPE) sacīja: "Kohēzijas politika nav blakus jautājums: tā ir spēcīgākas, vienotākas un konkurētspējīgākas Eiropas pamatpīlārs. Tā kā sarunas par nākamo ES ilgtermiņa budžetu sākas izšķirošā posmā, mums ir jābūt skaidriem: kohēzijas politikas finansējuma samazināšana vājinātu Eiropas spēju reaģēt uz klimata krīzi tur, kur tā ir vissvarīgākā — mūsu pilsētās, reģionos un kopienās. Mēs vēlamies, lai ES budžets aizsargātu stabilu finansējumu reģioniem un pilsētām, nodrošinātu vietējo un reģionālo pašvaldību reālu lomu valstu un reģionu partnerības plānos un saglabātu īpašu atbalstu rīcībai klimata un vides jomā iedzīvotāju tuvumā.”
Vairāk informācijas
Sazināties
Lauri Ouvinen
tālr. +32473536887
lauri.ouvinen@cor.europa.eu