Reģioni un pilsētas sadarbojas ar Eiropas Komisiju, lai veicinātu nodarbinātību, prasmes un sociālo iekļaušanu

Vietējie līderi brīdina, ka ES ieguldījumu samazināšana cilvēkos un vietās apdraudētu jebkādu apņemšanos veidot taisnīgāku, saliedētāku un konkurētspējīgāku Savienību

Eiropas Reģionu komiteja (RK) apvieno spēkus ar Eiropas Komisiju (EK) ar atjauninātu kopīgo rīcības plānu (KRP) spēcīgākai sociālai Eiropai, kas tika parakstīts 13. oktobrī. Plenārsēdes debatēs ar EK priekšsēdētājas izpildvietnieci Roxana Mînzatu vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji iebilda pret to, ka nākamajā ES ilgtermiņa budžetā tiek vājināts ES atbalsts kvalitatīvām darbvietām un sociālajai kohēzijai, un pieprasīja arī turpmāk pievērst uzmanību vietējām vajadzībām.

ES sadarbības stiprināšana iekļaujošākai un noturīgākai sociālajai Eiropai

Klātesot RK priekšsēdētājai Kata Tüttő, EK priekšsēdētājas izpildvietniecei sociālo tiesību un prasmju, kvalitatīvu darbvietu un sagatavotības jautājumos Roxana Mînzatu un RK Sociālās politikas, izglītības, nodarbinātības, pētniecības un kultūras komisijas (SEDEC) priekšsēdētājai Heike Raab parakstīja atjauninātu kopīgo rīcības plānu nodarbinātības un sociālās politikas jomā.

Pamatojoties uz RK un Eiropas Komisijas 2020. gadā izveidoto partnerību, kopīgais rīcības plāns stiprina vietējo un reģionālo pašvaldību lomu Eiropas sociālās programmas veidošanā un īstenošanā. Sadarbības centrā ir kvalitatīvas darbvietas, prasmes, darba tirgus noturība un cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību.

Galvenās prioritātes ietver ES kvalitatīvu darbvietu ceļveža, prasmju savienības un nabadzības novēršanas stratēģijas īstenošanu. Pēc parakstīšanas vietējie un reģionālie līderi apsprieda šīs prioritātes ar priekšsēdētājas izpildvietnieku Mînzatu un aicināja nodrošināt taisnīgu atalgojumu un darba apstākļus, atbalstīt darba ņēmējus zaļās un digitālās pārkārtošanās prasmju attīstīšanā un veikt mērķtiecīgus pasākumus, lai palīdzētu cilvēkiem izkļūt no nabadzības. Viņi uzsvēra, ka ES politikā ir jāņem vērā reģionu un pilsētu īpašās vajadzības, lai samazinātu nevienlīdzību un palīdzētu veidot taisnīgāku, iekļaujošāku un konkurētspējīgāku Eiropu.

RK locekļi arī brīdināja, ka šo mērķu sasniegšanai uz vietas nākamajā ES ilgtermiņa budžetā 2028.–2034. gadam būs vajadzīga spēcīgāka sociālā dimensija. Viņi aicināja izveidot spēcīgu, atsevišķu un pienācīgi finansētu Eiropas Sociālo fondu Plus, lai Eiropas sociālos mērķus pārvērstu rezultātos un nodrošinātu, ka neviens cilvēks vai reģions netiek atstāts novārtā.

Prasmes nākotnei

Reģioni un pilsētas 14. oktobrī pieņems ieteikumu kopumu “Prasmes nākotnei” atzinumā, ko vadīs Flandrijas parlamenta deputāts Karolien Grosemans (BE/EA) un kas tiks sagatavots pēc ES Padomes prezidentvalsts Īrijas pieprasījuma. Tajos aicināts ES prasmju politikā pāriet no darbvietu prognozēšanas uz pielāgošanās spēju un nepārtrauktas mūžizglītības veicināšanu, reaģējot uz tehnoloģiskām un ekonomiskām pārmaiņām, lai veidotu konkurētspējīgāku Savienību.

Vietējie un reģionālie līderi brīdina, ka mākslīgais intelekts (MI) pārveido darbvietas, un uzsver nepieciešamību sagatavot cilvēkus, uzņēmumus un reģionus, lai tie varētu pielāgoties un attīstīties. Viņi aicina stiprināt pamatprasmes, tostarp rakstpratību un rēķinpratību, kas ir pamats digitālo un MI prasmju attīstīšanai un mūžizglītībai.

RK locekļi uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību izšķirošo lomu vajadzīgo prasmju apzināšanā un izglītības un darba tirgus dalībnieku apvienošanā, lai veidotu reģionālās prasmju ekosistēmas. Viņi arī aicina nodrošināt pastāvīgu ES finansējumu un labāku koordināciju starp kohēzijas politiku, Erasmus+, pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un programmu “Digitālā Eiropa”, lai nodrošinātu, ka visi reģioni var gūt labumu no tehnoloģiskajām pārmaiņām.

Citāti

Kata Tüttő, Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētāja: “Šajā delikātajā posmā, kad pastāv risks, ka ES sociālā politika tiks lielā mērā nepietiekami finansēta un atstāta novārtā, mums ir jāpastiprina sadarbība starp vietējiem līderiem un Komisiju, palielinot mūsu kopīgo darbu, lai nodrošinātu labas darbvietas, labus aprūpes pakalpojumus, labas izglītības un apmācības iespējas, kā arī cīņu pret nabadzību un atstumtību. Eiropas sociālo tiesību pīlārā ir noteikti skaidri mērķi ES līmenī, taču bez pienācīgiem ieguldījumiem un reālas partnerības starp Komisiju, valstu valdībām, reģioniem un pilsētām pastāv risks, ka šie mērķi paliks uz papīra. Mēs esam pilnībā mobilizēti, lai nodrošinātu gan investīcijas, gan pastiprinātu sadarbību.

Roxana Mînzatu, priekšsēdētājas izpildvietniece sociālo tiesību un prasmju, kvalitatīvu darbvietu un sagatavotības jautājumos: “Eiropas sociālās saistības ir jāpārvērš iespējās katrā kopienā. Vietējās un reģionālās pašvaldības ir būtiski partneri. Kopā mums ir jārisina bezpajumtniecības un mājokļa zaudēšanas problēma, jāuzlabo piekļuve cenas ziņā pieejamiem mājokļiem un jābalstās uz nulles ilgtermiņa bezdarba izmēģinājuma projektiem, lai palīdzētu cilvēkiem atgriezties ilgstošās un kvalitatīvās darbvietās. Tas nozīmē arī palīdzēt bērnam piekļūt skolas maltītei, jaunietim apgūt prasmes un atrast savu pirmo darbu vai vecākam atrast cenas ziņā pieejamu bērnu aprūpi. Mūsu kopīgais rīcības plāns ar Reģionu komiteju stiprinās šo sadarbību, kopīgos mērķus pārvēršot taustāmos cilvēku dzīves uzlabojumos.”

Heike Raab (DE/PSE), Kohemas Kolektīvās pašvaldības padomes locekle un SEDEC komisijas priekšsēdētāja: “Eiropas sociālajiem mērķiem ir jārada pārmaiņas cilvēku ikdienas dzīvē. Ciešāka sadarbība starp Eiropas Reģionu komiteju un Eiropas Komisiju palīdzēs nodrošināt, ka politika attiecībā uz kvalitatīvām darbvietām, prasmēm un nabadzības novēršanu atspoguļo mūsu kopienu vajadzības. Izmantojot reģionu un pilsētu pieredzi, mēs varam izstrādāt praktiskus risinājumus, kas mazina nevienlīdzību un veido taisnīgāku Eiropu.”

Karolien Grosemans (BE/EA), Flandrijas parlamenta deputāts: “Mēs nevaram precīzi paredzēt, kādas prasmes cilvēkiem būs vajadzīgas desmit līdz 15 gadu laikā. Tas, ko mēs varam darīt, ir dot cilvēkiem spēcīgu pamatu un spēju turpināt mācīties un pielāgoties. Spēcīgas pamatprasmes ir sākumpunkts, savukārt mūžizglītībai ir jāļauj cilvēkiem, uzņēmumiem un reģioniem iet kopsolī ar pārmaiņām.”

Pamatinformācija

• Plenārsesijas fotoattēli un videomateriāli.
• Sekojiet preses dienesta kontam vietnē X.
• ES 2026. gada ziņojumā par stāvokli reģionos un pilsētās, ko RK publicēja 13. oktobrī, ir norādīts, ka darbaspēka un prasmju trūkums kļūst par plaši izplatītu realitāti visā Eiropā, un 2025. gadā 97 % profesiju vismaz vienā ES valstī bija darbaspēka trūkums. Ziņojumā arī uzsvērts, ka ir vajadzīgas spēcīgas reģionālās prasmju ekosistēmas un apmācības programmas, kas saistītas ar jaunām rūpniecības vajadzībām, nodrošinot, ka darba ņēmēji nozarēs, kurās vērojama lejupslīde, var piekļūt jaunām nodarbinātības iespējām un uzņēmumi var atrast vajadzīgo darbaspēku.
• Eiropas Komisija 2026. gada 6. maijā pieņēma pirmo ES nabadzības novēršanas stratēģiju.
• Eiropas Komisija 2025. gada 4. decembrī pieņēma kvalitatīvu darbvietu ceļvedi, kura mērķis ir veicināt kvalitatīvu nodarbinātību ES.
• Eiropas Komisija 2025. gada 5. martā sāka Prasmju savienības stratēģiju, kas apvieno vairākas galvenokārt neleģislatīvas iniciatīvas, lai uzlabotu cilvēku kompetences un darba devēju konkurētspēju.
• Atzinums “Prasmes nākotnei”, kas sagatavots pēc ES Padomes prezidentvalsts Īrijas pieprasījuma, tika apspriests ar Īrijas ministru Marian Harkin SEDEC sanāksmē 30. septembrī pirms gaidāmajiem prezidentvalsts Padomes secinājumiem par STEM izglītību un prasmēm mākslīgajam intelektam.
• Reģioni un pilsētas aicina nākamajā ES budžetā paredzēt spēcīgāku Sociālo fondu (RK atzinums, 2026. gads).
• Prasmju savienības stratēģija (RK atzinums 2025).
• ES nabadzības apkarošanas stratēģija (RK atzinums 2025).

Kontaktpersona:

Āngela Mačado

Tālr.: +32475413158

Angela.machado@cor.europa.eu