Vietējie un reģionālie līderi sagatavo priekšlikumus, lai stiprinātu ES rīcību nabadzības, prasmju un dzimumu līdztiesības jomā

Nabadzības apkarošana, prasmju trūkuma mazināšana un sieviešu tiesību veicināšana bija galvenie temati, ko vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji apsprieda Sociālās politikas, izglītības, nodarbinātības, pētniecības un kultūraskomisijas ( SEDEC) sanāksmē, kas 17. jūnijā notika Sliemā, Maltā.

ES nabadzības apkarošanas stratēģija

2023. gadā 94,6 miljoni cilvēku ES bija pakļauti nabadzības riskam. Reaģējot uz to, SEDEC komisijas locekļi pieņēma atzinumu, kurā aicināja Eiropas Komisiju 2026. gadā izstrādāt vērienīgu ES nabadzības apkarošanas stratēģiju, kas būtu saskaņota ar ANO 2030. gada ilgtspējīgas attīstības mērķiem un kuras mērķis būtu pārsniegt Eiropas sociālo tiesību pīlāra mērķi samazināt nabadzību par 15 miljoniem cilvēku. Viņi uzsvēra, ka nabadzība ir cilvēktiesību pārkāpums, un mudināja uz koordinētu reakciju visos pārvaldības līmeņos. Galvenās prasības ietvēra “nabadzības pārbaudi” visos ES politikas ietekmes novērtējumos, ES nabadzības apkarošanas koordinatoru, bezpajumtniecības novēršanu, sociālos mājokļus un taisnīgu atalgojumu. Locekļi uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir nabadzības apkarošanas priekšplānā un tām ir jāpiešķir pietiekami resursi, lai efektīvi reaģētu. 

Ziņotājs Yonnec Polet (BE/PSE), Berchem-Sainte-Agathe pašvaldības padomes loceklis, teica: “Nabadzība nav personiska neveiksme — tā ir kolektīva politiska problēma. ES ir jāsaskaņo savi mērķi ar rīcību, nodrošinot pilnvērtīgas iespējas vietējām pašvaldībām, stiprinot sociālo aizsardzību un nostiprinot cieņu visās politikas jomās. Jaunajai ES nabadzības apkarošanas stratēģijai jābūt drosmīgai, labi finansētai, balstītai uz tiesībām un jāsniedz ģimenēm konkrēti risinājumi attiecībā uz ienākumiem, kvalitatīvu darbu, mājokli un piekļuvi sociālajiem pakalpojumiem.” 

Prasmju savienības stratēģija 

Sanāksmē pieņemtajā atzinuma projektā SEDEC komisijas locekļi uzsvēra, ka ieguldījumi prasmēs ir būtiski Eiropas noturībai, konkurētspējai un teritoriālajai kohēzijai, jo īpaši lauku, attālos un mazāk attīstītos reģionos. Vietējās un reģionālās pašvaldības aicināja izstrādāt konkrētai vietai pielāgotas stratēģijas, kas prasmju attīstību saskaņotu ar vietējām ekonomikas vajadzībām, lai labāk novērstu jauniešu emigrāciju, infrastruktūras nepilnības, intelektuālā darbaspēka emigrāciju un skolotāju trūkumu. Viņi arī mudināja izveidot modernu izglītības sistēmu, kas veicina digitālās prasmes un mūžizglītību, atvieglojot prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju. Locekļi norādīja, ka labākam ES finansējumam un spēcīgākam tehniskajam atbalstam vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir izšķiroša nozīme, lai veicinātu reģionālās prasmes un sagatavotu Eiropas darbaspēku nākotnes darba tirgus problēmām.

 Ziņotājs Emil Boc (RO/PPE), Klužas-Napokas komūnas mērs, Klužas žudecs, sacīja: “Prasmju savienība nav tikai Eiropas Komisijas uzsākta politiska iniciatīva, tā ir stratēģisks redzējums un pārdomātāka Eiropas mēroga pieeja. Šī iniciatīva nav tikai ideju apkopošana — tās mērķis ir sagatavot mūsu sabiedrību darba nākotnei, veicināt savstarpēju sapratni starp reģioniem un pārveidot kādreizējos izaicinājumus par saiknes un daudzveidības avotiem.” 

Sieviešu tiesību stiprināšana Eiropas Savienībā: Vietējā un reģionālā perspektīva 

Reģioni un pilsētas atzinīgi novērtēja ES ceļvedi par sieviešu tiesībām un atzina progresu dzimumu līdztiesības jomā. Tomēr sanāksmē pieņemtajā atzinuma projektā viņi uzsvēra, ka netiek atzīta viņu būtiskā loma šīs politikas īstenošanā. Viņi aicināja tikt atzītiem par stratēģiskiem partneriem gaidāmajā ES dzimumu līdztiesības stratēģijā un pieprasīja pienācīgu finansējumu, institucionālo atbalstu un reformētu ES budžetu, kurā sistemātiski integrēta dzimumu līdztiesība. Deputāti mudināja steidzami rīkoties, lai novērstu ar dzimumu saistītu vardarbību, novērstu nepilnības sieviešu veselības aprūpē un veicinātu vienlīdzīgu politisko un ekonomisko līdzdalību. Viņi arī mudināja izveidot pārskatatbildības mehānismus, piemēram, neatkarīgus dzimumu līdztiesības novērošanas centrus, regulāras dzimumu līdztiesības revīzijas un ciešāku sadarbību starp visiem pārvaldības līmeņiem un pilsonisko sabiedrību. 

Ziņotāja Carina Ohlsson (SE/PSE), Lidšēpingas municipālās padomes locekle, sacīja: “Dzimumu līdztiesība sākas vietējā līmenī. Ja ES vēlas novērst dzimumu nevienlīdzību, pilsētas un reģioni ir jāatzīst ne tikai par īstenotājiem, bet arī par stratēģiskiem partneriem, izmantojot resursus, instrumentus un politisko telpu, lai uzņemtos vadību. No pakalpojumiem līdz līderībai — līdztiesībai jābūt integrētai visos pārvaldības līmeņos.” 

Arī sanāksmē: 

Kopīgais pētniecības centrs (JRC) iepazīstināja ar iniciatīvu “Inovācijavietējiem apstākļiem pielāgotai pārveidei” – sagatavošanas darbību, kura tika sākta 2024. gada oktobrī un turpināsies līdz 2026. gadam un kuras mērķis ir atbalstīt reģionālo un vietējo inovāciju, izmantojot datus un pierādījumus, lai sniegtu informāciju nākamajai pamatprogrammaiun Eiropas Inovācijas aktam. Iniciatīvai ir trīs galvenie pīlāri: izpratnes veicināšana, spēju veidošana un izpētes braucieni, lai izmēģinātu transformatīvu inovācijas politiku attiecībā uz galvenajām sabiedrības problēmām, piedaloties aptuveni 200 teritorijām. Locekļi uzsvēra, ka inovācijai nevajadzētu būt vērstai tikai uz ekonomikas izaugsmi, bet tai ir arī jāveicina sociālā iekļaušana un teritoriālais taisnīgums. 

SEDEC komisijas locekļi ieceļ arī Trnavas pašpārvaldes reģiona priekšsēdētāju Jozef Viskupič (SK/Renew Europe) par ziņotāju atzinumam “ES jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta stratēģija”.

Vispārīga informācija

 Sanāksmes video un fotoattēli.