Reģioni un pilsētas uzstāj uz fiskālo elastību, lai varētu veikt ieguldījumus sociālajos pakalpojumos visneaizsargātākajos reģionos

Vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji ir aicinājuši piemērot elastīgāku pieeju fiskālajiem noteikumiem, lai palielinātu ieguldījumus būtiskos sociālajos pakalpojumos nabadzīgākajos reģionos, samazinātu teritoriālo nevienlīdzību un stiprinātu sociālo kohēziju Savienībā. Eiropas Reģionu komitejas (RK) locekļi 20. novembra plenārsesijā norādīja, ka vietējām pašvaldībām ir izšķiroša nozīme, lai garantētu vienlīdzīgu piekļuvi šiem sociālajiem pakalpojumiem.

RKatzinumā, ko izstrādājis Golvejas pilsētas domes loceklis Declan McDonnell (IE/EA), pilsētas un reģioni uzsvēra, ka, lai gan vietējām pašvaldībām ir būtiska nozīme atšķirību mazināšanā un neaizsargāto grupu atbalstīšanā, tās saskaras ar nopietnām problēmām sociālo pakalpojumu uzlabošanā, jo īpaši neaizsargātos un attālos Eiropas reģionos. Finansiāli ierobežojumi, infrastruktūras trūkums, ierobežota digitālā piekļuve, kvalificētu darbinieku trūkums un cenas ziņā pieejamu mājokļu trūkums apgrūtina šo pakalpojumu efektīvu īstenošanu. 

RK locekļi ierosināja pārskatīt fiskālos noteikumus, lai stimulētu sociālos ieguldījumus, izslēdzot šos ieguldījumus neaizsargātākos reģionos no deficīta procedūras. Ir vajadzīga ES sociālā taksonomija, lai novirzītu finanšu resursus ilgtspējīgām un sociāli izdevīgām investīcijām nolūkā veicināt iekļaujošāku un saliedētāku Eiropu. Viņi arī uzsvēra, cik svarīga ir pārredzamība un pārskatatbildība attiecībā uz ES finansējumu, kurā prioritāte būtu jāpiešķir ES projektiem, kas garantē sociālo un vides ilgtspēju visos reģionos. 

Vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji aicināja izstrādāt integrētus modeļus, kas koordinētu pamatpakalpojumus, piemēram, veselības aprūpi, mājokļus un transportu, lai efektīvi apkalpotu attālas un trūcīgas kopienas un samazinātu reģionālās atšķirības. Viņi ierosināja izveidot Eiropas mēroga digitālo platformu, lai nodrošinātu sadarbspēju starp dalībvalstīm, garantējot nepārtrauktu piekļuvi sociālajiem pakalpojumiem. 

Atzinumā uzsvērta nepieciešamība ieguldīt digitālajā infrastruktūrā un digitālās pratības programmās, lai mazinātu plaisu un nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi pamatpakalpojumiem visiem iedzīvotājiem, tostarp vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem, kuriem ir grūtības izmantot digitālo infrastruktūru, jo īpaši lauku apvidos. Tā atbalstīja plašu piekļuvi platjoslai, jo īpaši attālos apgabalos. 

Visbeidzot, pilsētas un reģioni aicināja īstenot iekļaujošu, cenas ziņā pieejamu un kvalitatīvu mājokļu politiku visiem. Viņi pieprasīja stingru ES regulējumu attiecībā uz īstermiņa īri, lai aizsargātu vietējās kopienas no pārvietošanas. 

Ziņotājs Declan MCDONNELL (IE/EA): “Ir būtiski nodrošināt, lai visiem reģioniem, jo īpaši mazāk attīstītiem un attāliem reģioniem, būtu pieejami kvalitatīvi sociālie pakalpojumi. Digitalizācija sniedz neticamas iespējas novērst nepilnības, taču mums ir jānodrošina, ka neviens netiek atstāts novārtā — ne vecāka gadagājuma cilvēki, ne cilvēki bez uzticama platjoslas tīkla, ne marginalizētas grupas. Mūsu mērķis ir izveidot iekļaujošas un saliedētas kopienas, kurās ikviens var uzplaukt.”