Lai atraisītu privātā un publiskā sektora sadarbības potenciālu teritoriālo atšķirību novēršanā, noteikumi ir patiesi jāvienkāršo

Eiropas Savienības reģioni un pilsētas ir aicinājuši veidot spēcīgāku un stratēģiskāku sadarbību starp publiskajām un privātajām iestādēm, lai samazinātu teritoriālās un ekonomiskās atšķirības Eiropā.

Atzinumā, ko vienprātīgi pieņēma 4. marta plenārsesijā, Eiropas Reģionu komitejas (RK) locekļi norādīja, ka, neraugoties uz pēdējo 20 gadu laikā panākto ievērojamo progresu, joprojām pastāv būtiskas nepilnības, lai pilnībā atraisītu kohēzijas politikas potenciālu piesaistīt privātos ieguldījumus un nodrošināt ilgstošu izaugsmi visos reģionos.

Birokrātijas neefektivitāte, vājas iepirkuma sistēmas, kontroles pārklāšanās, vietējās pielāgošanās trūkums un politiskā nestabilitāte ir vieni no galvenajiem reģionālo un vietējo vadītāju konstatētajiem šķēršļiem, kas kavē sadarbību starp publiskajām un privātajām struktūrām.

Atzinumā, ko izstrādājis Stokholmas grāfistes padomes loceklis Kristoffer Tamsons (SE/PPE), RK aicināja izpētīt iespēju palielināt privātā sektora lomu kohēzijas politikas stiprināšanā.

Notiekot sarunām par nākamo ES ilgtermiņa budžetu 2028.–2034. gadam, reģioni un pilsētas ir uzsvēruši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) būtisko ieguldījumu kohēzijas politikā, uzsverot to kā galveno vietējās ekonomikas attīstības virzītājspēku lomu. Iepriekšējā 2014.–2020. gada plānošanas periodā kohēzijas politika ar 118 miljardiem EUR atbalstīja aptuveni piecus miljonus MVU un palīdzēja radīt 370 000 jaunu tiešo darbvietu.

Tehniskais atbalsts uz vietas, lai nodrošinātu līdzekļu taisnīgu sadali

RK locekļi uzsvēra, ka publiskajam un privātajam sektoram ir jāsadarbojas, lai nodrošinātu, ka katrs ES finansējuma euro tiek saskaņots ar publiskā vai privātā sektora dalībnieku zinātību, ieguldījumiem un pārskatatbildību, lai sniegtu jēgpilnus rezultātus ES iedzīvotājiem.

Viņi brīdināja par pieaugošo plaisu starp reģioniem, kas ir inovācijas līderi, un mazāk attīstītiem reģioniem, kuriem nav tādas pašas pieredzes vai institucionālās spējas gūt labumu no jauniem fondiem un finanšu instrumentiem. Tāpēc jaunajā ES budžeta priekšlikumā būtu jāiekļauj pietiekams konsultatīvais un tehniskais atbalsts mazāk pieredzējušiem reģioniem, lai nodrošinātu līdzekļu taisnīgu sadali.

Starp priekšlikumiem vienkāršot noteikumus galasaņēmējiem un publiskajām struktūrām vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji ierosināja atļaut vieglas revīzijas procedūras maziem projektiem (zem 100 000 EUR), ja to iznākums ir skaidri redzams. Viņi arī ierosināja ieviest ātras pārskatīšanas mehānismu, lai apzinātu un risinātu nesamērīgas valstu prasības un uzlabotu saskaņotību starp ES un valstu noteikumiem, jo īpaši valsts atbalsta noteikumiem, un iespēju saņemt valsts līdzfinansējumu projektiem, ko finansē no kohēzijas politikas fondiem.

Citāts

Kristoffer Tamsons (SE/PPE), Stokholmas grāfistes padomes loceklis: “Privātā sektora iesaiste nav fakultatīva — tā ir būtiska kohēzijas investīciju ilgtermiņa noturībai un ietekmei.”

Vispārīga informācija

· RK plenārsesijas video un fotoattēli.

· RK izstrādā 20 atzinumus, lai novērtētu konkrētus aspektus un noteikumus saistībā ar nākamo ES ilgtermiņa budžetu 2028.–2034. gadam (skatīt atzinumu ceļvedi). Tas ietver 4. martā pieņemto atzinumu, kurā izklāstītas prasības un bažas attiecībā uz budžeta vispārējo struktūru. Plašāka informācija par pieņemtajiem atzinumiem un ar tiem saistītajiem paziņojumiem presei