Turpmākais ES budžets: reģioni un pilsētas izklāsta savus galvenos aicinājumus reformēt kohēzijas politiku

saglabāt kohēzijas politikas prognozējamo atbalstu visiem reģioniem, ne tikai mazāk attīstītajiem reģioniem; noraidīt valstu investīciju plānus, ja reģioni nav iesaistīti to sagatavošanā; un obligāts transversāls princips, kas nodrošina, ka ikviena ES politika nekaitē kohēzijai Eiropā. Tie ir galvenie priekšlikumi, ko Eiropas Reģionu komiteja (RK) izvirzījusi 6. maija plenārsesijā vienprātīgi pieņemtajos atzinumos par kohēzijas politikas reformu pēc 2027. gada.

Vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji atbalstīja nepieciešamību atjaunot kohēzijas politiku, taču stingri iebilda pret budžeta samazinājumiem un centieniem izslēgt reģionus un pilsētas no lēmumu pieņemšanas procesa par labu valstu valdībām. Trīs pieņemtie atzinumi attiecas uz dažādiem aspektiem Eiropas Komisijas priekšlikumā par nākamo ES ilgtermiņa budžetu, kas aptvers 2028.–2034. gada periodu, un jo īpaši uz vienota liela fonda izveidi, kas apvienotu kohēzijas, lauksaimniecības, zivsaimniecības un citas politikas jomas un kas tiktu pārvaldīts, izmantojot vienotus nacionālos un reģionālos partnerības plānus (NRPP).

Jauna “subsidiaritātes klauzula” un kohēzijas politika visiem reģioniem

RK locekļi mudināja īstenot Eiropas Komisijas priekšsēdētājas ierosinātās VRPP “reģionālās pārbaudes”, izmantojot “daudzlīmeņu pārvaldības novērtējumus”. Tādējādi dalībvalstīm, sagatavojot VRPP, būtu obligāti jāapspriežas ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Ja tas tā nav, reģioniem un pilsētām vajadzētu būt tiesībām aktivizēt “subsidiaritātes klauzulu” un informēt Eiropas Komisiju, lai tā varētu noraidīt pārāk centralizētus VRPP. Turklāt RK aicina dalībvalstis novērtēt savu plānu vietējo un reģionālo ietekmi un aicina Komisiju nodrošināt, ka katrā valstī tiek skaidri noteiktas un risinātas konkrētas teritoriālās problēmas.

Vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji arī lūdza palielināt VRPP budžetu saskaņā ar Eiropas Parlamenta pieprasījumu. Šajā summā būtu jāsaglabā īpašie atsevišķie budžeti kohēzijas politikai, kopējai lauksaimniecības politikai un citām politikas jomām. Kohēzijas politikā būtu jāiekļauj noteikti piešķīrumi visām reģionu kategorijām, ne tikai mazāk attīstītajiem reģioniem.

Ar dažādiem ES fondiem ir jārisina konkrētas vajadzības

RK locekļi iebilda pret ideju, ka VRPP būtu jākļūst par “vienotu naudas katlu”, kas ir dalībvalstu rīcībā. Viņi ierosināja atsaukties uz dažādiem fondiem, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Kohēzijas fondu, kuriem ir savas īpatnības, un atgādināja INTERREG nozīmi konkurētspējā un vienotajā tirgū. Lai šie fondi būtu efektīvi, tiem būtu jāsaņem skaidri piešķirtas resursu summas. Arī Eiropas Sociālajam fondam (ESF) vajadzētu būt daļai no kohēzijas politikas instrumentu kopuma ar savu īpašo budžeta piešķīrumu.

Turklāt vismaz 20 % no kohēzijas politikas, lauku apvidu un zivsaimniecības piešķīrumiem ir jāizlieto integrētām teritoriālās attīstības stratēģijām, piemēram, integrētiem teritoriālajiem ieguldījumiem, sabiedrības virzītai vietējai attīstībai, LEADER vai citiem teritoriālajiem instrumentiem, ko dalībvalstis izstrādājušas pilsētu vai lauku apvidos, lai garantētu patiesi konkrētai vietai pielāgotu pieeju, kas dod iespējas vietējām kopienām un ieinteresētajām personām.

Pārredzamas resursu izmantošanas nodrošināšana

Vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji atzinīgi novērtēja mērķi vienkāršot ES izdevumu efektivitātes uzraudzību. Turklāt viņi aicināja to papildināt ar stingriem aizsardzības pasākumiem, lai nodrošinātu, ka teritoriālās kohēzijas uzlabošana ir viena no galvenajām prioritātēm visās ES politikas jomās (princips “nekaitēt kohēzijai”).

Attiecībā uz kohēzijas politiku atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšana ir paredzēta, lai aizstātu pašreizējo sistēmu, kuras pamatā ir izdevumu atlīdzināšana, kas radīs sarežģītību un risku palielināt birokrātiju un kontroli, brīdināja reģioni un pilsētas. Tāpēc viņi uzsvēra, ka jauno noteikumu pilnīga īstenošana var būt efektīva tikai pēc tam, kad ir atrisināti priekšlikuma galvenie jautājumi, piemēram, novērst abu sistēmu (uz sniegumu un izmaksām balstītu) pārklāšanos vai izmantot rādītājus, kas neatspoguļo klimata un sociālās politikas reālo ietekmi uz vietas. Pēc tam būtu vajadzīgs pārejas periods, lai dotu laiku nodrošināt ES mēroga apmācību un tehnisko palīdzību valsts amatpersonām, kurām būs jāstrādā ar jauno “Veiktspējas pamatregulu”.

Citāti

Vasco Alves Cordeiro (PT/PSE), līdzziņotājs par VRPP fonda regulu, COTER komisijas priekšsēdētājs un Azoru salu reģionālās asamblejas loceklis: “Eiropas Komisijas DFS reforma riskēja pārvērst kohēzijas politiku par stāstu par recentralizāciju un neizmantotām iespējām, atstājot novārtā tos reģionus un pilsētas, kas padara Eiropu reālu. Mūsu VRPP atzinums ir plāns Eiropai, kas uzklausa savas teritorijas: ar daudzlīmeņu pārvaldību, subsidiaritāti kā vairogu un 20 % kohēzijas un lauku fondu, kas paredzēti augšupējiem instrumentiem. Eiropas Parlamentam mēs sakām: “pievienojieties mums, lai aizstāvētu šo redzējumu”. Kopā mēs varam pārvērst šo stāstu jaunā un daudzsološā nodaļā visai Eiropai.”

Emil Boc (RO/PPE), līdzziņotājs par VRPP fonda regulu un Klužas-Napokas mērs: “Eiropai ir jāizvēlas, vai tā gatavojas vienotībai vai sašķeltībai. Kohēzijas politika nevar kļūt par papildu kaitējumu valstu lielajos fondos, kā arī lauksaimniekus un reģionus nevar piespiest konkurēt par tiem pašiem resursiem. Kohēzijai arī turpmāk jābūt politikai visos reģionos - mazāk attīstītos, pārejas un vairāk attīstītos reģionos. Partnerība, daudzlīmeņu pārvaldība un subsidiaritāte nav birokrātiskas formalitātes; tās ir Eiropas solidaritātes DNS. Tādiem vārdiem kā reģionālās nodaļas un teritoriālās pārbaudes tagad ir jākļūst par reālām juridiskām garantijām. Savienība, kas neiegulda kohēzijā, negatavojas savai nākotnei — tā gatavo savu šķelšanos.”

María Guardiola Martín (ES/PPE), ziņotāja par ERAF, tostarp Eiropas teritoriālās sadarbības un Kohēzijas fonda regulu, un Estremaduras reģionālās valdības priekšsēdētāja: “Kohēzijas politika nav izmaksas, tā ir Eiropas ieguldījums solidaritātē, konkurētspējā un teritoriālajā līdzsvarā. Paātrinātu pārmaiņu laikā mums ir jānoraida kļūdainā izvēle starp konverģenci un konkurētspēju: Eiropai ir vajadzīgas abas. Šie fondi jau ir devuši taustāmus rezultātus mūsu reģioniem, MVU un iedzīvotājiem. Tomēr, lai kohēzijas politika arī turpmāk būtu efektīva, tā ir jāmodernizē, jāvienkāršo un jāpadara elastīgāka, vienlaikus saglabājot partnerības, dalītas pārvaldības, subsidiaritātes un daudzlīmeņu pārvaldības pamatprincipus. Mēs nevaram pieņemt samazinājumus, kas vājinātu tā ietekmi vai apdraudētu tā nepārtrauktību.”

Luca Menesini (IT/PSE), ziņotājs par snieguma pamatregulu, Lukas provinces padomes loceklis un PSE grupas priekšsēdētājs Reģionu komitejā: “Vienkāršošana nedrīkst kļūt par Trojas zirgu centralizācijai vai atkāpties no mūsu Eiropas mērķiem. Mūsu atzinums par darbības rezultātu satvaru ir skaidrs: mēs atzinīgi vērtējam vienkāršošanu, bet ne uz klimatrīcības, sociālā taisnīguma vai teritoriālās kohēzijas rēķina. Mūsu vēstījums Eiropas Parlamentam ir vienkāršs: nav vienkāršošanas bez subsidiaritātes, nav efektivitātes bez partnerības un nav progresa bez katra iztērētā euro teritoriālās ietekmes novērtēšanas. Nodrošināsim, ka šī reforma dod iespējas reģioniem un pilsētām, ne tikai Briselei.”

Vispārīga informācija

·Plenārsēdes video un attēli.

·Konsolidētais atzinumu teksts būs pieejams dažas dienas pēc pieņemšanas, izmantojot iepriekš norādītās saites.

·Pieņemtie atzinumi ir daļa no 20 atzinumu sērijas, pie kuriem RK strādā, lai novērtētu konkrētus aspektus un noteikumus saistībā ar nākamo ES ilgtermiņa budžetu 2028.–2034. gadam: iepazīties ar atzinumu ceļvedi.

Saziņa

Matteo Miglietta
Tālr. +32 470895382
matteo.miglietta@cor.europa.eu