Reģioni un pilsētas aicina vienkāršot un uzlabot piekļuvi finansējumam, lai veicinātu prasmju attīstību visā Eiropā

Debatēs 14. oktobrī, kurās piedalījās Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece sociālo tiesību, prasmju, kvalitatīvu darbvietu un sagatavotības jautājumos Roxana Mînzatu, vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji aicināja nākamajā ES budžetā paredzēt labākus resursus un finansējumu, lai īstenotu Prasmju savienības stratēģiju, kas ir svarīga iniciatīva saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Klužas-Napokas pašvaldības mēra Emil Boc (RO/PPE) vadītajā pievienotajā atzinumā Eiropas Reģionu komitejas (RK) locekļi uzsvēra, ka ieguldījumi prasmēs ir spēcīgākais ES konkurētspējas virzītājspēks.

Eiropas vietējo un reģionālo politiķu asambleja aicināja jaunajā ES ilgtermiņa budžetā (2028.–2034. gadam) paredzēt vienkāršāku, pieejamāku un labāk koordinētu ES finansējumu un atzīt vietējās un reģionālās pašvaldības par neaizstājamiem partneriem Prasmju savienības un sociālās iekļaušanas stratēģiju īstenošanā visos ES reģionos. Viņi uzsvēra, ka Prasmju savienībai un nabadzības apkarošanas stratēģijai vajadzētu būt savstarpēji pastiprinošām, jo prasmju nodrošināšana iedzīvotājiem veicina nodarbinātību un apkaro nabadzību un sociālo atstumtību. 

Pēc debatēm ar komisāri Mînzatu vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji pieņēma atzinumu par Prasmju savienības stratēģiju un arī uzsvēra, ka ieguldījumi prasmēs ir būtiski Eiropas noturībai, konkurētspējai un kohēzijai, jo īpaši lauku, attālos un mazāk attīstītos reģionos. Viņi atkārtoti apstiprināja vietējo un reģionālo pašvaldību izšķirošo lomu izglītības pielāgošanā vietējām vajadzībām un aicināja veidot strukturētu dialogu ar ES iestādēm, lai nodrošinātu, ka ES politika atspoguļo vietējo realitāti. 

RK locekļi uzsvēra nepieciešamību modernizēt izglītību un apmācību, palielinot ieguldījumus STEM prasmēs, digitalizācijā un profesionālajā apmācībā, vienlaikus novēršot skolotāju trūkumu. Viņi aicināja veidot spēcīgas partnerības ar uzņēmumiem un akadēmiskajām aprindām, lai veidotu reģionālas prasmju ekosistēmas, kas veicina inovāciju un notur talantus. 

RK arī iestājās par pielāgotām stratēģijām neaizsargātu grupu integrēšanai darba tirgū, kā arī par lielāku atbalstu apmācībai darbavietā un mūžizglītībai. Locekļi uzsvēra, ka labāka kvalifikāciju atzīšana visā Eiropā un uz datiem balstīta prasmju politika ir būtiska, lai sagatavotu Eiropas darbaspēku nākotnes izaicinājumiem. 

Eiropas sociālo tiesību pīlārs nodrošina ES satvaru sociālā taisnīguma, taisnīgu darba apstākļu un vienlīdzīgu iespēju veicināšanai. Prasmju savienības stratēģija, ko šogad uzsāka Eiropas Komisija, ir viena no tās galvenajām prioritātēm, un tās mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem kompetences, kas vajadzīgas zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanai. Problēmas ir ievērojamas. Tikai 37 % pieaugušo 2023. gadā piedalījās apmācībā, kas ir mazāk nekā 2030. gadam noteiktais 60 % mērķrādītājs, un prasmju trūkums turpina pieaugt laikā, kad darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits samazinās un 3,5 miljoni darbvietu visā ES joprojām nav aizpildītas.

Citāti: 

Kata Tüttő, Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētāja: “Pārāk daudzās vietās vietējie uzņēmumi saskaras ar grūtībām pieņemt darbā īsto personu ar pareizo prasmju kopumu. Esmu gandarīts, ka prasmju savienība gan atvieglos darba ņēmēju pārvietošanos ES, pastiprinot diplomu atzīšanu un tiesību pārnesamību, gan arī stiprinās viņu iespējas savās vietās, pastiprinot pamatprasmju apguvi, pārkvalifikāciju un viņu gatavību pievienoties zaļajai un digitālajai ekonomikai. Konkurētspēja var būt ne tikai daži augsto tehnoloģiju centri, bet tai jābalstās uz stabilu sociālo un ekonomisko struktūru visos ES reģionos.” 

Roxana Mînzatu, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece sociālo tiesību un prasmju, kvalitatīvu darbvietu un sagatavotības jautājumos: “Cilvēki gaida rīcību, un tas nozīmē, ka katra mūsu pieņemtā lēmuma centrā ir jābūt sociālajam taisnīgumam. Mūsu prioritātēm jābūt kvalitatīvām darbvietām, izglītībai, prasmēm un spēcīgai sociālajai iekļaušanai. Tie būs virzītājspēki konkurētspējīgai un saliedētai Eiropai, kas sniedz reālus rezultātus un iespējas visiem tās iedzīvotājiem.” 

Ziņotājs Emil Boc (RO/PPE), Klužas-Napokas komūnas mērs: “Vietējās un reģionālās pašvaldības nav tikai citur pieņemto politiku īstenotājas. Viņi ir īsti transformācijas arhitekti. Tie veido mūžizglītības ekosistēmas, veicina inovācijas centrus un vieno skolas, universitātes, MVU, pilsonisko sabiedrību un iedzīvotājus. Tāpēc Prasmju savienība ir jāveido kopā ar pilsētām un reģioniem, nevis vienkārši jānodrošina tiem.”  

Vispārīga informācija

• Debašu video un fotoattēli.
• 2025. gada 5. martā Eiropas Komisija izveidoja Prasmju savienību – stratēģiju, kas apvieno vairākas galvenokārt neleģislatīvas iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot cilvēku kompetences un darba devēju konkurētspēju.
• Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem paredzams, ka Eiropas darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits līdz 2050. gadam samazināsies par 1 miljonu gadā, un doktorantūras absolventi IKT jomā laikposmā no 2015. līdz 2022. gadam samazinājās par 25,5 %, mazinot konkurētspēju. Līdz 2030. gadam 20 miljoniem darba ņēmēju būs vajadzīga pārkvalifikācija, un vismaz 85 % darbvietu būs vajadzīga digitālā kompetence.
• ES 2025. gada ziņojumā par stāvokli reģionos un pilsētās, ko RK publicēja 13. oktobrī, ir uzsvērts, ka “saskaņā ar 2023. gada Eirobarometra aptauju lielākā daļa ES iedzīvotāju uzskata, ka iedzīvotāju novecošana (42 %), darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās un darbaspēka trūkums (40 %) ir galvenās problēmas viņu valstīs”.
• Pastiprināta stažēšanās kvalitātes sistēma (RK atzinums, 2024. gads).
• Prasmju un talantu mobilitāte (RK atzinums 2023).
• Mentorēšana: spēcīgs un jēgpilns instruments rītdienas Eiropai (RK atzinums, 2023. gads).
• Eiropas universitāšu stratēģija (RK atzinums, 2022. gads).