Kopējā lauksaimniecības politika pēc 2027. gada: ES līderi aicina stiprināt reģionālo dimensiju

Augsta līmeņa dialogā, ko 3. martā rīkoja Eiropas Reģionu komitejas Dabas resursu komisijas (NAT) priekšsēdētājs  Piotr Ca łbeck i (PL/PPE), vietējā, reģionālā, valstu un Eiropas līmeņa vadītāji apsprieda kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni un lauku attīstību pēc 2027. gada. 

Pasākumā tika apspriests Eiropas Komisijas 2025. gada jūlija priekšlikums integrēt C ommon Agricultural Poli cy (CAP) nacionālajos un reģionālajos partnerības plānos (NRPP) saskaņā ar 2028.–2034. gada ES budžetu. Dalībnieki pētīja, kā izvairīties no riskiem, kas saistīti ar KLP renacionalizāciju un konkurences kropļošanu starp dalībvalstīm un reģioniem, neraugoties uz dalībvalstu lielāku elastību VRPP izstrādē un pāreju no preskriptīviem noteikumiem uz plašākiem mērķiem. 

Pirms abu likumdevēju sarunām dalībnieki pauda bažas par to, ka  ierosinātā  KLP laikposmam pēc 2027. gada varētu vājināt tās reģionālo dimensiju, samazināt finansējuma paredzamību un ierobežot vietējo un reģionālo pašvaldību spēju pielāgot pasākumus teritoriālajām vajadzībām. Viņi aicināja vairāk iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības, nodrošināt skaidrāku pārvaldību un aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu vides un sociālo mērķu sasniegšanu, taisnīgus ienākumus lauksaimniekiem, izmantojot stingrāku tirgus regulējumu, un mērķtiecīgu atbalstu tiem, kam tas visvairāk vajadzīgs. Tās jo īpaši uzsvēra nepieciešamību precizēt aktīvo lauksaimnieku definīciju un par prioritāti noteikt pārdalošos maksājumus par pirmajiem hektāriem, atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem un mazām ģimenes saimniecībām, kā arī atbalstu lauku saimniecībām apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi . 

Dalībnieki arī uzsvēra lauku apvidu stratēģisko nozīmi ES ekonomisko, sociālo un vides mērķu sasniegšanā. Lauku apvidi joprojām saskaras ar strukturālām problēmām, tostarp iedzīvotāju skaita samazināšanos, nevienlīdzīgu piekļuvi pakalpojumiem, ierobežotām ekonomiskajām iespējām un vāju pamanāmību politikas izstrādē. Lai nodrošinātu nepārtrauktu atbalstu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2028.–2034. gadam, ir būtiski, lai lauku attīstības pasākumi tiktu pietiekami finansēti, atzīti  par galveno ES mērķi,  nevis iekļauti KLP, un īstenoti, izmantojot vietējas, sabiedrības virzītas pieejas. 

Citāti

Piotr Ca łbecki (PL/PPE), Kujāvijas-Pomožes vojevodistes padomes loceklis un ziņotājs atzinumam “Kopējā lauksaimniecības politika 2028.–2034. gadam” “Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) bieži tiek apspriesta, taču šodien mēs visi esam vienisprātis, ka Eiropas stabilitātei, drošībai un ilgtermiņa nākotnei tā ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Bez koordinēta atbalsta un stingra marķiera regulējuma daudzas saimniecības, jo īpaši mazās un vidējās, izzustu, vājinot Eiropas spēju nodrošināt sevi ar pārtiku." 

Jacek Krajewski, Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs: “Lauksaimniecības un lauku apvidu problēmu mērogs pēdējā laikā ir lielāks nekā jebkad agrāk. Tāpēc mums ir vajadzīga spēcīga un labi plānota KLP ar atbilstošu budžetu. KLP īpatnību dēļ ir jāsaglabā stabils finansējums ne tikai mērķiem, kas saistīti ar lauksaimniecību, bet arī lauku attīstībai, jo pašreizējā divu pīlāru struktūra ir pierādījusi savu augsto efektivitāti.”

Alessio Mammi (IT/PSE), Emīlijas-Romanjas reģiona reģionālais ministrs, AgriRegions koalīcijas loceklis,  ziņotājs atzinumam  “C  ommon M arket O rganisation” (TKO): "Priekšlikumam par TKO pārskatīšanu noteikti ir pozitīvi aspekti; tomēr es arī atzīmēju būtiskus kritiskus jautājumus, kas var vājināt politiku, kura ir būtiska Eiropas nodrošinātībai ar pārtiku un ražotāju apvienošanai. Es jo īpaši runāju par valsts līdzfinansējuma prasības ieviešanu vismaz 30 % apmērā atbalstam, ko līdz šim pilnībā finansēja ES. Šāds līdzfinansējums ne tikai rada nopietnas pārejas problēmas jau apstiprinātām daudzgadu darbības programmām, bet arī var radīt atbalsta atšķirības starp dalībvalstīm un līdz ar to konkurētspējas atšķirības starp  vienas nozares organizācijām, tādējādi apdraudot vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū." 

Radim Sršeň (CZ/PPE), Dolní Studénky pašvaldības mērs  un ziņotājs atzinumam  “Lauku attīstības nākotne 2028. gadā+”: “Rural   d evelopment future ir krustcelēs. Lauku apvidi var kļūt par muzeju vai dinamisku un pievilcīgu vietu, kur dzīvot visām paaudzēm. Mums ir jādara viss iespējamais, lai sekotu otrajam virzienam. Lauku apvidiem ir daudz problēmu, kā arī liels potenciāls, un holistiska, konkrētai vietai pielāgota, integrēta, vairāku fondu un politikas virzienu pieeja ar pietiekamiem resursiem ir vienīgā recepte to nākotnei — nākotnei, kurā pilnībā izmantojam savu stratēģisko potenciālu un mainām demogrāfijas un neapmierinātības plūdmaiņas.” 

Vispārīga informācija  

• Fotogrāfijas un video no pasākuma. 

• Pasākuma tīmekļa vietne. 

• Piedalīšanās pasākumā:  Piotr Ca łbecki (PL/PPE), RK  NAT komisijas priekšsēdētājs; Jacek Krajewski, Polijas lauksaimniecības un attīstības ministrs; Alan Matthews Profess or Emeritus of European Agricultural Policy in the Department of Economics at Trinity College (Dublina, Īrija); Sari Rautio (FI/PPE), RK ziņotājs par DFS; Ales sio M ammi (IT/PSE) AGRIREGIONS koalīcijai un RK ziņotājam par TKO; Prof. Wawrzyniec Czubak,  Poznań L ife Zinātnes universitāte; Norbert Lins (DE/PPE), EP referents par kopējo lauksaimniecības politiku laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam; Éric Sar giacomo (FR/S&D), EP referents par lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju; Ma tteo Pagl iarrani, Eiropas Jauno lauksaimnieku padomes (CEJA) priekšsēdētāja Vi ce;   Emiliano García-P age Sánchez (ES/PSE), RK ziņotājs atzinumam “Paaudžu maiņas stratēģija”; Stefan Köhler (DE/PPE), EP deputāts un Eiropas Pārtikas foruma priekšsēdētājs; Cristina Guarda (IT/Verts/ALE), EP referente par lauku apvidu stiprināšanu ES, izmantojot kohēzijas politiku; Radim Srše ň (CZ/PPE), RK ziņotājs atzinumam “Rura l Develo pme nākotne nt 2 028+”; Piotr Sadl ocha, ELARD un Polijas VRG tīkla pārstāvis; Spyros Papadatos, organizācijas Rural Youth Europe ģenerālsekretārs; Daniel Buda (RO/PPE), EP AGRI komitejas priekšsēdētāja vietnieks. 

•  RK galvenais atzinums “Daudzgadu finanšu shēma (DFS) laikposmam pēc 2027. gada”, ko vadīs ziņotājs Sari Rautio (FI/PPE), tiks pieņemts RK plenārsesijā 2026. gada 4. martā. 

Saziņa: 

Hélène Dressen
Tālr.: +32 471502795
H elene. dressen@cor.europa.eu