Vietējie līderi aicina izstrādāt vērienīgu ES programmu, kas investē pilsētās kā konkurētspējas un sociālā taisnīguma dzinējspēkā

Lielpilsētu reģioniem un funkcionālām pilsētu teritorijām ir būtiska nozīme ilgtspējīgu ieguldījumu, ekonomikas izaugsmes un līdzsvarotas teritoriālās attīstības veicināšanā Eiropā. To atzīstot, vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvji 14. maijā Reģionu komitejas (RK) plenārsesijā vienbalsīgi pieņēma Milānas pilsētas domes deputātes Carmine Pacente izstrādāto atzinumu, kurā aicināts kohēzijas politikā laikposmam pēc 2027. gada stiprināt urbāno dimensiju. 

Tā kā Eiropas pilsētu iedzīvotāju skaits līdz 2050. gadam pieaugs no 75 % līdz 84 % no kopējā iedzīvotāju skaita, pilsētu un lielpilsētu teritorijas izjūt arvien lielāku spiedienu un tām būs arvien lielāka ietekme uz Eiropas Savienības ilgtspējīgu attīstību. Pieņemtajā atzinumā RK atkārtoti apstiprināja, ka Eiropā ir vajadzīga līdzsvarota teritoriālā attīstība, kuras pamatā ir pilsētu un lauku teritoriju sadarbība. Šajā kontekstā spēcīgas pilsētu un lielpilsētu stratēģijas varētu palīdzēt risināt dažas no visaktuālākajām problēmām visā Eiropas Savienībā, piemēram, demogrāfiskās pārmaiņas, zaļo, digitālo un rūpniecisko pārkārtošanos un cenas ziņā pieejamu mājokļu trūkumu. 

Vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji savu lūgumu izteica, ņemot vērā to, ka Eiropas Komisija ir publicējusi jaunu programmu pilsētām, kuru priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena iekļāva pašreizējā pilnvaru termiņa prioritātēs. Viņi mudināja Komisiju iesaistīt pilsētas un vietējās un reģionālās pašvaldības visos programmas izstrādes posmos un sniegt īpašu palīdzību mazām un vidējām pašvaldībām, kā arī pilsētām. 

Kohēzijas politika iegulda ilgtspējīgā pilsētu attīstībā

RK locekļi uzsvēra, ka kohēzijas politikas dalītās pārvaldības modelis, kurā iesaistīts Eiropas, valstu, reģionālais un vietējais pārvaldības līmenis, joprojām ir svarīgs finansējuma avots ilgtspējīgai pilsētu attīstībai. Tāpēc viņi aicināja pēc 2027. gada īstenot spēcīgu, elastīgu un reformētu kohēzijas politiku. Vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji arī brīdināja, ka centralizēti pārvaldības finansēšanas mehānismi, piemēram, Atveseļošanas un noturības mehānisms, varētu likt valstu valdībām atstāt novārtā vietējās prioritātes.  

Turklāt reģioni un pilsētas aicināja dalībvalstis pārbaudīt stimulēšanas mehānismus, ar kuriem neizlietotos līdzekļus no centralizētās politikas varētu tieši novirzīt reģionālajām integrētajām programmām un izmantot jo īpaši pilsētu un lielpilsētu teritoriju labā. 

Citāts

Ziņotāja Carmine Pacente (IT/Renew E.), Milānas pilsētas domes deputāte: “Atzīstot pilsētu un lielpilsētu teritoriju pieaugošo nozīmi, šajā atzinumā aicināts stiprināt ES pilsētprogrammu. Piemēram, tā aicina palielināt Eiropas Reģionālās attīstības fonda pilsētu attīstības finansējumu, pārsniedzot pašreizējos 8 %, un noteikt minimālo un obligāto Eiropas Sociālā fonda+ rezervi 5 % apmērā, lai risinātu nevienlīdzības un mājokļu vajadzības. Turklāt tā mudina dalībvalstis savās valsts dalītās pārvaldības programmās iekļaut finanšu rezerves pilsētu un lielpilsētu teritorijām, lai atbalstītu ieguldījumus.”    

Vispārīga informācija

• Plenārsesijas videomateriāli un fotoattēli.

• Funkcionālu pilsētas teritoriju veido blīvi apdzīvota pilsēta un mazāk apdzīvota svārstsatiksmes zona, kuras darba tirgus ir cieši integrēts ar pilsētu (avots: Eurostat).  

• RK 15. maija plenārsesijā balso par divām steidzamām rezolūcijām par nākamo Eiropas Savienības ilgtermiņa budžetu un kohēzijas politikas 2021.–2027. gada programmu vidusposma pārskatu. Turklāt 14. maijā RK locekļi pieņēma atzinumu, kurā galvenā uzmanība pievērsta kohēzijas politikai kā ES mērķu sasniegšanas un reformu virzītājspēkam. Paziņojumi presei tiks publicēti RK tīmekļa vietnes īpašajā sadaļā. 

• No 17. līdz 19. jūnijam Krakovas pilsētā (Polijā) notiks Pilsētu forums 2025, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta ideju apkopošanai par ES politikas programmas pilsētām izstrādi.