Paplašināšanās un Melnā jūra – ES stratēģijas "pamatelements"

Eiropas Reģionu komitejas locekļi 28. janvārī atkārtoti uzsvēra, ka Eiropas vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir steidzami jāziedo energoaprīkojums Ukrainas pilsētām, jo valsts saskaras ar virkni kropļojošu Krievijas uzbrukumu energoinfrastruktūrai un vienu no aukstākajām ziemām desmitgadēs.

Aicinājumi, ko Pilsoniskuma, pārvaldības, institucionālo lietu un ārlietu komisijas (CIVEX) sanāksmē vadīja Magali Altounian (FR/Renew Europe), izriet no Ukrainas pilsētu apvienības pieprasījuma un RK priekšsēdētājas un RK darba grupas Ukrainas jautājumos vēstules RK locekļiem un Eiropas alianses “Pilsētas un reģioni Ukrainas atjaunošanai” locekļiem. Pilnīga informācija par to, kā palīdzēt, ir pieejama RK tīmekļa vietnē.

Sanāksmē notika īpaša prezentācija, kurā tika aicināts sniegt ilgtermiņa atbalstu garīgās veselības iniciatīvām Ukrainā, un to apliecināja Spānijas eksperts. Ar prezentāciju iepazīstināja Mursijas reģiona Eiropas Savienības lietu ģenerāldirektors Adrián Zittelli Ferrari (ES/NI), kurš apgalvoja, ka “garīgā veselība ir jāuzskata par atjaunošanas centrālo pīlāru”, un uzstāja uz “mērogojamu Eiropas rīcību garīgās veselības jomā”.

Aicinājumi rīkoties bija daļa no sanāksmes, kas galvenokārt bija veltīta atzinumu par paplašināšanos un Melno jūru apspriešanai un pieņemšanai, kurā CIVEX locekļi un Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts Kipras pārstāvji uzsvēra, ka to valstu iedzīvotājiem, kuras vēlas pievienoties ES, ir jāgūst praktiskais labums no integrācijas jau labu laiku pirms pievienošanās.

Sanāksmes ieraksts, kā arī sīkāka informācija un dokumentācija par sanāksmi ir pieejama RK tīmekļa vietnē.

Paplašināšanās

Debatēs par paplašināšanos prezidentvalsts Kipra un Eiropas Komisija uzsvēra, ka ir vajadzīga turpmāka “stratēģiska komunikācija” par paplašināšanos – politiku, ko saskaņā ar 2025. gada Eirobarometra aptauju atbalsta lielākā daļa ES iedzīvotāju.

Prezidentvalsts Kipra norādīja, ka paplašināšanās ir “ne tikai politiska izvēle, bet arī stratēģisks imperatīvs”, piebilstot, ka “ja paplašināšanās ir stratēģiska, mūsu komunikācijai ir jābūt arī stratēģiskai, vērstai uz iedzīvotājiem, balstītai uz faktiem un to īsteno visi pārvaldības līmeņi”, tostarp vietējās un reģionālās pašvaldības.

Eiropas Komisija iepazīstināja ar Eirobarometra aptauju, kurā konstatēts, ka 56 % ES iedzīvotāju atbalsta paplašināšanos. Informācija ir izšķirošs faktors, jo 74 % iedzīvotāju, kuri jūtas informēti, atbalsta paplašināšanos salīdzinājumā ar 49 % iedzīvotāju, kuri jūtas neinformēti.

Respondenti uzskatīja, ka labākai informācijai, pielāgotai informēšanai un godīgam dialogam ir būtiska nozīme, lai palielinātu un uzturētu atbalstu lielākai un spēcīgākai Savienībai. Vācija, Francija un Itālija ir starp tām astoņām dalībvalstīm, kurās aptaujā tika konstatēts, ka atbalsts ir mazāks par 56 % vidējo rādītāju.

Pēc debatēm tika pieņemti divi atzinumi par Eiropas Komisijas ikgadējiem ziņojumiem par paplašināšanos, kuros sīki izklāstīts reformu progress, ko guvušas valstis, kuras vēlas pievienoties ES, un noteiktas jomas, kurās vajadzīgi turpmāki uzlabojumi.

Burgundijas-Franškontē reģiona priekšsēdētāja vietnieks un RK ziņotājs par Ukrainu, Moldovu un Gruziju Patrick Molinoz (FR/PSE) sacīja: “Paplašināšanās jautājums 2026. gadā ir ieguvis jaunu dimensiju: ES stratēģisko, ekonomisko un politisko drošību apdraud ne tikai Krievijas pieaugošais naidīgums, bet arī — un tas ir jauns — līdz brīdim, kad beigsies ilgi pastāvējušās garantijas attiecībā uz mūsu vēsturisko Amerikas sabiedroto. Šajā kontekstā ir būtiski stiprināt iedzīvotāju atbalstu paplašināšanās procesam, ciešāk iesaistot pilsētas un reģionus tās problēmu risināšanā un iespēju nodrošināšanā.”

Korkas grāfistes padomes loceklis un RK ziņotājs Rietumbalkānu un Turcijas jautājumos Gillian Coughlan (IE/RE) sacīja: “ES paplašināšanās vairs nav attālinātas politikas debates, bet gan drošības, demokrātijas un noturības projekts. Par tās panākumiem lems vietējā līmenī, kur dzīvo un aizstāv Eiropas vērtības. Kara, dezinformācijas un ārējas iejaukšanās laikmetā spēcīgas pašvaldības Rietumbalkānos un Turcijā ir stratēģisks aktīvs pašai ES.”

Eiropas Komisijas pārstāvis norādīja, ka “ar nosacījumu, ka reformu temps un temps turpinās”, pastāv “reāla iespēja”, ka četri līderi varētu pabeigt sarunas līdz saviem plānotajiem datumiem — 2026. gadam Melnkalnes gadījumā, 2027. gadam Albānijas gadījumā un 2028. gadam Ukrainas un Moldovas gadījumā.

Abi atzinumi tagad tiks nosūtīti pieņemšanai RK plenārsesijā 4. un 5. martā.

ES stratēģiskā pieeja Melnajai jūrai

Debatēs par ES stratēģisko pieeju Melnajai jūrai gan RK ziņotājs – Varnas mērs Blagomir Kotsev (BG/RE), gan EP deputāts Sergey Lagodinsky (DE/Zaļie-EFA), EuroNest parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājs, raksturoja Melno jūru kā būtisku papildinājumu ES paplašināšanās politikai, kā arī Austrumu partnerībai un ES iniciatīvai Global Gateway.

Abi CIVEX locekļi savos komentāros norādīja, ka Melnā jūra vairs neatrodas Eiropas perifērijā, bet gan tās stratēģiskajā priekšplānā — “pat tās ģeopolitiskajā kodolā”, sacīja EP deputāts Lagodinsky.

"Šīs debates nav par tehnisko dokumentāciju," teica EP deputāts Lagodinskis. “Tas ir pārbaudījums tam, vai Eiropas Savienība beidzot ir gatava domāt ģeopolitiski,” viņš teica, apgalvojot, ka ES “domā ģeopolitiski, rīkojas vietējā līmenī un koordinē Eiropas mēroga rīcību”.

RK atzinumā ir noteikti četri reģionālās un vietējās dimensijas stratēģiskās programmas pīlāri: aizsardzība, enerģētiskā drošība, ekonomikas izaugsme un klimatrīcība. Ziņotājs Kotsev, kura pilsēta ir lielākā ES osta Melnajā jūrā, īpaši uzsvēra nepieciešamību uzlabot infrastruktūras savienojumus pa ziemeļu–dienvidu asi no Baltijas jūras un Egejas jūras, tostarp Melnās jūras ostas Varna un Burgas Bulgārijā un Konstanca Rumānijā.

Kotsev kgs sacīja: “Šodienas sarežģītais laiks paātrina vajadzību pēc vienotas Eiropas pieejas Melnās jūras reģionam. Notikumi Eiropā, Amerikā un Tuvajos Austrumos pieprasa, lai mēs uzņemtos reālu atbildību. Ne tikai uz papīra, bet ar rīcību. Vērienīga, centīga, realizējama. Tādā veidā es vēlētos, lai, atgriežoties mājās, Varnas iedzīvotājiem varētu pastāstīt par mūsu darbu.”

Atzinumu paredzēts pieņemt RK plenārsesijā 4. un 5. martā.

Savienības atbalsts patvēruma, migrācijas un integrācijas pārvaldībai, 2028.–2034. gads

RK ziņotājs par plānoto finanšu un pārvaldības sistēmu patvēruma, migrācijas un integrācijas jomā nākamajā ES ilgtermiņa budžetā atzinīgi novērtēja ierosināto budžetu migrācijas un patvēruma pārvaldībai. Tomēr sākotnējās debatēs ar RK locekļiem ziņotājs Arnoldas Abramavičius (LT/PPE), Zarasu rajona padomes loceklis, brīdināja, ka Eiropas Komisijas nodoms izveidot vienu plānu katrai dalībvalstij rada risku, ka vietējās un reģionālās pašvaldības tiks deleģētas tikai apspriešanās dalībniekiem, un apdraud to finansējuma prognozējamību.

Abramavičius kgs norāda, ka atzinuma projektā tiks uzsvērts, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jābūt strukturētām un juridiski garantētām lomām, ka ir svarīgi nodrošināt paredzamu daudzgadu finansējumu un ka jebkāda ES finansējuma nosacījumu palielināšana ir jāsaskaņo ar mērķtiecīgu spēju veidošanu.

Abramavičius kgs sacīja: “Migrācijas pārvaldība ir Eiropas problēma, ko nevar atrisināt bez reģionu un pašvaldību iesaistes. Būdams referents, es strādāšu pie tā, lai nodrošinātu, ka ES resursi nākamajā DFS atbalstīs vietējo un reģionālo pašvaldību spējas veicināt visaptverošu un sakārtotu migrācijas, integrācijas un atgriešanas pārvaldību.”