Eiropas drošība tiks veidota Eiropas reģionos, vai arī tā vispār netiks veidota

Eiropai savu reģionu stiprās puses ir jāpārvērš lielākā drošībā, rūpnieciskajās spējās un noturībā.

Krievijas pastāvīgais agresijas karš pret Ukrainu un kiberuzbrukumu, sabotāžas un citu hibrīddraudu pieaugums ir tuvinājis Eiropas drošības problēmas tās iedzīvotājiem. Eiropas Reģionu komiteja (RK) 13. oktobrī pieņemtajā atzinumā aicina ātrāk īstenot ES aizsardzības rūpniecības pārveides ceļvedi un pilnībā iesaistīt reģionus un pilsētas Eiropas rūpniecības spēju stiprināšanā.

Atzinumā, ko izstrādājis Bjalistokas mērs Tadeušs Truskolaski (Tadeusz Truskolaski) (PL/EA), Komiteja norāda, ka Eiropai ir vajadzīga ģeogrāfiski daudzveidīgāka, integrētāka un sadarbspējīgāka aizsardzības rūpniecība ar spēcīgākām piegādes ķēdēm un ciešāku sadarbību starp reģioniem.

RK norāda, ka Krievijas karš pret Ukrainu un kiberuzbrukumi, sabotāža, uzbrukumi kritiskajai infrastruktūrai un atkārtoti dronu ielidojumi Eiropas gaisa telpā liecina par fundamentāli mainītu drošības vidi, kuras atklāšanai, aizsardzībai un reaģēšanai ir vajadzīga koordinēta Eiropas pieeja, nevis sadrumstaloti valstu centieni.

Investīcijām aizsardzībā būtu jāstiprina Eiropas reģioni

RK vēlas, lai Eiropas Komisija un dalībvalstis apzinātu reģionālās spējas un specializācijas, lai ieguldījumus varētu novirzīt tur, kur tiem būs vislielākā ietekme. Tajā teikts, ka jau no paša sākuma būtu jāiesaista MVU, jaunuzņēmumi, rūpniecības klasteri, universitātes, pētniecības centri, kā arī lielāki aizsardzības uzņēmumi.

Atzinumā norādīts, ka daudzsološām idejām vajadzētu būt skaidrākam ceļam no testēšanas līdz iepirkumiem un ražošanai. RK arī aicina nodrošināt vienkāršāku piekļuvi finansējumam, iepirkumam un sertifikācijai, īsāku ceļu no inovācijas uz tirgu un mazāku administratīvo slogu, vienlaikus saglabājot pārredzamību un vides, sociālos un drošības aizsardzības pasākumus.

RK norāda, ka aizsardzības finansējumam būtu ne tikai jāpalielina ražošana. Investīcijām būtu jārada kvalificētas darbvietas, jāpalīdz vietējiem uzņēmumiem augt, jāuzlabo divējāda lietojuma infrastruktūra un jāatbalsta inovācija ar civiliem lietojumiem. RK uzsver, ka šiem ieguldījumiem būtu jāpapildina kohēzijas politika, nevis jānovirza nauda no reģionālās attīstības.

Atzinumā aicināts skaidri apņemties nodrošināt, ka jaunas ES investīcijas un iespējas ir pieejamas MVU, dod labumu reģionālajai ekonomikai, uzlabo prasmes, uzlabo piegādes ķēdes noturību un veicina ražošanas ģeogrāfisko izplatību. Tajā arī uzsvērtas to reģionu īpašās vajadzības, kuri robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu un kuri saskaras ar lielāku drošības spiedienu un kuriem ir vajadzīgs uzticams ilgtermiņa atbalsts.

Ukraina sniedz vērtīgu pieredzi Eiropas aizsardzības centienos

RK vēlas, lai Ukrainai būtu lielāka loma Eiropas aizsardzības projektos un rūpniecības piegādes ķēdēs, apgalvojot, ka ES un Ukrainas drošība ir cieši saistītas.

Ukraina ir kļuvusi par vienu no dinamiskākajām aizsardzības inovācijas vidēm pasaulē, jo īpaši dronu, pretdronu sistēmu, mākslīgā intelekta, elektroniskās karadarbības, digitālo risinājumu, loģistikas un krīžu pārvarēšanas jomā. Tās stiprā puse ir ne tikai jaunu tehnoloģiju ātra izstrāde reālos darbības apstākļos, tūlītējas atgriezeniskās saites apkopošana un to pielāgošana jauniem apdraudējumiem ārkārtējā ātrumā - pieredze, kas varētu dot labumu Eiropas aizsardzības rūpniecībai.

Atzinumā aicināts ciešāk sadarboties, lai Ukrainas un Eiropas partneri varētu kopīgi izstrādāt, testēt, iepirkt un ražot risinājumus. Tajā kā piemēri minētas tādas iniciatīvas kā BraveTechEU un EUDIS Tech Alliances. Eiropa var nodrošināt mērogu, investīcijas un rūpnieciskās spējas, savukārt Ukraina sniedz veiklību, praktiskas zināšanas un risinājumus, kas jau ir pārbaudīti šajā jomā.

Citāts:

• Tadeusz Truskolaski (PL/EA), Bjalistokas mērs un RK ziņotājs: “Bjalistokas un citu Eiropas austrumu flanga reģionu iedzīvotājiem drošība nav abstrakts jautājums. Karš Ukrainā un apdraudējumu mainīgais raksturs parāda, cik svarīga ir gatavība, noturība un efektīva sadarbība. Mūsu uzdevums nav izraisīt trauksmi, bet gan nodrošināt, lai cilvēki ar konkrētu rīcību justos droši. Lai to panāktu, Eiropai ir vajadzīga vienotība, rūpnieciskās spējas un efektīvi reaģēšanas mehānismi - nevis desmit gadu laikā, bet tagad. Tāpēc dalībvalstīm un reģioniem ir jāsadarbojas, lai stiprinātu Eiropas piegādes ķēdes un ātrāk pārvērstu inovāciju praktiskos risinājumos. Pierobežas reģioniem ir jābūt pilntiesīgiem partneriem lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē Eiropas drošību.”

Vispārīga informācija:

• 2026. gada jūlijā publicētajā Starptautiskā Stratēģisko pētījumu institūta (IISS) novērtējumā tika dokumentēti 144 aizdomīgi Krievijas dronu iebrukumi 13 NATO valstīs un Īrijā laikposmā no 2024. gada augusta līdz 2026. gada februārim, tostarp incidenti, kas skar lidostas, militāros objektus un citu sensitīvu infrastruktūru. Turpmākie incidenti 2026. gadā liecina, ka kopējais reģistrēto gadījumu skaits ir pieaudzis līdz aptuveni 200 un turpina pieaugt.
• ES aizsardzības industrijas pārveides ceļvedis ir daļa no plašākiem centieniem līdz 2030. gadam uzlabot Eiropas aizsardzības gatavību. Aizsardzības gatavības ceļvedī 2030. gadam ir noteikti spēju starpposma mērķi un ierosināti četri Eiropas pamatprojekti: Austrumu flanga sardze, Eiropas dronu aizsardzības iniciatīva, Eiropas gaisa vairogs un Eiropas kosmosa vairogs. Komisija 2026. gada 3. jūlijā ierosināja piecus Eiropas aizsardzības kopīgu interešu projektus saskaņā ar Eiropas Aizsardzības industrijas programmu 1,5 miljardu EUR apmērā, paredzot 325 miljonus EUR to uzsākšanai un izvēršanai. Tie aptver dronus un pretdronu sistēmas, jūras un jūras gultnes aizsardzību, kosmosa, gaisa un pretraķešu aizsardzību un drošību ES austrumu flangā. Vidēji 18 dalībvalstis piedalās katrā projektā, savukārt Ukraina piedalās četrās no piecām. Plašāka informācija ir pieejama Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē: kopīgi aizsardzības projekti; Eiropas Aizsardzības industrijas programma; Aizsardzības gatavības ceļvedis 2030. gadam. Plašākais satvars ietver arī 150 miljardu EUR SAFE instrumentu, Aizsardzības gatavības Omnibus paketi un 1 miljardu EUR saskaņā ar Eiropas Aizsardzības fonda 2026. gada darba programmu.
• RK atzinums tika pieņemts 173. plenārsesijā 2026. gada 13. oktobrī.

Kontaktpersona:
Wioletta Wojewodzka
Tālr.: +32 473 84 39 86
wioletta.wojewodzka@cor.europa.eu