News

Atlantijas makroreģionālajai stratēģijai būtu jāapvieno jūra un sauszeme

Automātiskā tulkošana

Šī lapa ir mašīntulkota, lai palīdzētu jums saprast tās saturu. Iepazīstieties ar mūsu valodu politiku.

Šajā lapā

  • Ekonomika un finanses
  • Subnacionālā līmeņa finansējums
  • Transports
  • Maritime transport

Eiropas Reģionu komiteja (RK) ir izklāstījusi savus priekšlikumus jaunajai ES Atlantijas makroreģionālajai stratēģijai, aicinot uzlabot transporta un enerģētikas savienojumus, koordinēt finansējumu un nodrošināt vietējām un reģionālajām pašvaldībām pilnīgu oficiālu lomu tās pārvaldībā.

Atzinums “Atlantijas makroreģions” tika pieņemts RK plenārsesijā 14. oktobrī. Tas ir atbilde uz Eiropadomes 2025. gada decembra aicinājumu Eiropas Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm līdz 2027. gada jūnijam izstrādāt Atlantijas makroreģionālo stratēģiju.

RK aicina stratēģijā integrēt pašreizējo Atlantijas okeāna jūrlietu stratēģiju, stiprināt savienojamību un teritoriālo kohēziju Atlantijas okeāna piekrastē un atbalstīt to ar finansēšanas satvaru, kas saglabā kohēzijas politikas teritoriālo dimensiju.

Priekšlikums apvienotu jūras un sauszemes problēmas vienā Atlantijas reģiona stratēģijā.

Ziņotājs un Basku zemes valdības ārējās darbības ģenerālsekretārs Ander Caballero Barturen (ES/Renew Europe), kā arī Basku zemes autonomā apgabala priekšsēdētājs Imanol Pradales Gil (ES/Renew Europe) RK plenārsesijā iepazīstināja ar atzinumu.

Savienojamība, klimats un demogrāfija

Atzinumā uzsvērtas ģeogrāfiskās, ekonomiskās un vides problēmas, ar kurām saskaras Atlantijas okeāna piekraste. Tie ietver attālumu no ES galvenajiem ekonomikas centriem, neatbilstīgus transporta savienojumus, iedzīvotāju novecošanu, depopulācijas risku, neatbilstīgu migrāciju no Rietumāfrikas piekrastes un arvien lielāku pakļautību ekstrēmiem laikapstākļiem. Dažas valstis saskaras arī ar papildu problēmām, kas saistītas ar ES tālākā reģiona statusu.

RK aicina izveidot spēcīgākus dzelzceļa, ostu, enerģētikas un digitālos savienojumus, jo īpaši dzelzceļa savienojumus starp Ibērijas pussalas Atlantijas okeāna reģioniem un pārējo Eiropu.

Komiteja arī aicina stratēģijā izmantot diferencētu teritoriālo pieeju, kas ļauj izvairīties no ieguvumu koncentrēšanas pārtikušākos apgabalos, un ieguldīt mazākās pilsētās, ciematos un attālās kopienās, lai padarītu pievilcīgākas dzīves un darba vietas, tādējādi stiprinot tā dēvētās “tiesības palikt”.

Prioritātes un finansējums

RK atbalsta Eiropas Atlantijas loka komisijas Eiropas Perifēro piejūras reģionu konferences izstrādātā ceļveža piecas prioritātes: proti, inovācija un ilgtspēja, uzlaboti starpsavienojumi, pielāgošanās klimata pārmaiņām, sociālā kohēzija un labāka pārvaldība. Tajā ierosināts pievienot transversālu dimensiju, kas ietver tehnoloģisko suverenitāti, ģeoekonomisko drošību un Atlantijas okeāna rūpniecības noturību.

Attiecībā uz finansējumu RK norāda, ka stratēģija būtu jāsaskaņo ar ES instrumentiem 2028.–2034. gada daudzgadu finanšu shēmā, piemēram, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu III, valstu un reģionālajiem partnerības plāniem un Eiropas Konkurētspējas fondu. Komiteja vēlas, lai Interreg tiktu saglabāta un stiprināta, noraida jebkādu centralizētu pieeju, kas varētu vājināt kohēzijas politikas teritoriālo dimensiju, un uzsver “virtuālo kopīgo fondu”, ar kura palīdzību Atlantijas okeāna reģioni koordinētu programmas un uzaicinājumus, vienlaikus pārvaldot savus līdzekļus.

Daudzlīmeņu pārvaldība

Atzinumā ierosināts izveidot vienu rotējošu prezidentūru, ko uz diviem gadiem vadītu katra dalībvalsts kopā ar tās reģioniem, un vienu Ģenerālo asambleju. ES pašreizējo Atlantijas okeāna jūrlietu koordinācijas komiteju papildinātu jauna koordinācijas komiteja sauszemes prioritātēm. Katrai komitejai būtu pārstāvis otrā komitejā.

RK atzinumā arī ierosināts, ka līdz 2027. gada otrajai pusei būtu pilnībā jāsāk darboties pastāvīgajam sekretariātam, ko galvenokārt finansētu no Interreg, kā arī Atlantijas observatorijai un kopīgai finansēšanas darba grupai. Atzinumā arī uzsvērts, ka makroreģionam arī turpmāk vajadzētu būt atvērtam sadarbībai ar trešo valstu teritorijām, kas saistītas ar Atlantijas okeāna piekrasti, kurā laika gaitā varētu būt iesaistīta Apvienotā Karaliste un Kanāda, kā arī tādas valstis un reģioni kā Velsa un Kvebeka.

Pamatinformācija

  • Atzinumu “Atlantijas makroreģions” sagatavoja RK Teritoriālās kohēzijas politikas un ES budžeta komisija (COTER), un tas tika pieņemts komisijā 2026. gada 25. jūnijā.
  • Atlantijas loka komisija izstrādāja “Atlantijas makroreģiona ceļvedi”, un ar to iepazīstināja Eiropas Perifēro piejūras reģionu konferences Ģenerālajā asamblejā Seviļā 2025. gada jūnijā.

Sazināties ar
Víctor Moreno Morales de Setién
Tālr. +32 475 999 662
victor.morenomoralesdesetien@cor.europa.eu

Kontaktinformācija

Locekļi

Alternates