ES ir jāpalielina reģionu noturība pret krīzēm, lai garantētu funkcionējošu vienoto tirgu

ES vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji atgādina, kaviņu pilsētas un reģionusnevienmērīgi ir skārušas nesenās krīzes, piemēram, C ovid-19pandēmija un Krievijas agresijas karš pret Ukrainu. Atzinumā, ko izstrādājisLapēnrantas pilsētas domes loceklis Ilpo Heltimoinens (IlpoHeltimoinen)(FI/ECR), Eiropas Reģionu komiteja (RK)aicina jauno Eiropas Komisiju rīkoties,lai stiprinātu reģionu ekonomisko noturību, jo tas būtiskiietekmēto konkurētspēju unvienotā tirgusdarbību. Atzinumu pieņēma RK plenārsesijā 8. oktobrī. 

Joīpaši Austrumsomijas un Baltijas valstu reģioniir ievērojami cietuši no tirdzniecības un tūrisma stagnācijas ar Krieviju, savukārt citus reģionus īpaši ietekmē migrācija, klimata pārmaiņu sekas vai demogrāfijastendences. Pilsētas un reģioni uzsver ciešo saikni starp ekonomikas konkurētspēju un noturību un aicina pastiprināt centienus nodrošināt reģionālās vērtības ķēdes. Viņi uzsver spēcīgu ārējo robežu reģionu nozīmi Eiropas Savienības drošībā un noturībā un aicina to ņemt vērā turpmākajā konkurences un kohēzijas politikā.

“Laigan es atzinīgi vērtēju to, ka konkurētspēja ir viena no nākamā likumdošanas pilnvaru termiņa darba kārtības prioritātēm, pēc pēdējo gadu ekonomikas satricinājumiem Komisijai līdztekus konkurētspējai būtu jāstiprina arī ekonomikas noturība, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot reģionālajām īpatnībām. Piemēram, mans reģions Dienvidkarēlija, kas atrodas pie Krievijas robežas, ir guvis ievērojamus ekonomiskus ieguvumus no tirdzniecības un tūrisma ar Krieviju, bet iebrukums Ukrainā un tam sekojošās sankcijas pret Krieviju ir radījušas būtiskas ekonomiskasun drošības problēmas mūsu reģionam,” saka ziņotājsIlpo Heltimoinens( Ilpo Heltimoinen),Lapēnrantas pilsētas domes deputāts, kurš atrodas tikai20 kilometru attālumā no Krievijas robežas. 

Vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji aicina ES proaktīvi novirzīt atbalstu, lai stiprinātu pret turpmākiem ekonomikas satricinājumiem visneaizsargātāko reģionu noturību. Komisijai būtu arī jāapsver iespēja ES lēmumu pieņemšanā ieviest principu“nekaitētnoturībai”, lai nodrošinātu, ka tiekņemta vērāES reģionu sociālekonomiskā noturība.  

Pārskatā iruzsvērts zaļās un digitālās pārkārtošanās potenciāls daudzos reģionos. Tajā pašā laikā tehnoloģiskāsneitralitātes principa pieņemšanai būtu jānodrošina dažādi risinājumi, vienlaikus ņemot vērā dažādos apstākļus ES reģionos, lai neapdraudētu to ekonomikas diversifikāciju un noturību. Komiteja uzsver,ka atjaunojamie energoresursi un kodolenerģija var palielināt ES enerģētisko noturību un neatkarību un sasniegt oglekļaemisijusamazināšanas mērķus. 

“Atšķirībānocitiem austrumu pierobežas reģioniem ar Krieviju vai Baltkrieviju mūsu reģions nevar būvēt vēja enerģiju, jo tas ir pretrunā militārā radara operācijām. Šādi trūkumi ir jāņem vērā ES politikas veidošanā, un ES ir jāatbalsta tādi reģioni kā Dienvidkarēlija, lai tie sagatavotos ekonomiskiem satricinājumiem un atgūtos no tiem to neaizsargātās ģeopolitiskās atrašanās vietas dēļ,”turpina Heltimoinens. 

Noturības pamatelementi ir cenas ziņā pieejama un droša enerģijas ražošana, piekļuve kvalitatīviem pakalpojumiem un investīcijas digitālajā infrastruktūrā un transporta savienojumos,pētniecībā, izglītībā un prasmēs. ES reģionu ekonomikas dažādošanai ir būtiskanozīme noturības veidošanas centienos. Komiteja uzsver MVU izšķirošo nozīmi reģionālās ekonomikas un piegādes ķēžu dažādošanā, jo atkarība no ierobežota skaita lielu darba devēju palielina neaizsargātību pret ekonomiskiem satricinājumiem īpašumtiesību zaudēšanas gadījumā. Tāpēc Komisijai būtu jāpievērš īpaša uzmanība MVU pamatnosacījumu stiprināšanai un regulatīvā sloga samazināšanai. 

Visbeidzot, Komitejauzskata, ka ir svarīgi iegūt saskaņotus datus par ekonomikas noturību visos reģionos,lai izstrādātu piemērotus atbalsta instrumentus reģioniem un izstrādātu efektīvus kritērijus ekonomikasnoturības stiprināšanaireģionālā līmenī. Tāpēc reģionālie noturības rezultātu pārskati, kas izstrādāti ES kopīgo pētniecības centienuietvaros,būtu vēl vairāk jāpilnveido un jāņem vērā Eiropas pusgada kontekstā. 

Plašāka informācija: 

9. oktobrī augsta līmeņa pārstāvji no Igaunijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas piedalāsaugsta līmeņa sanāksmē ar nosaukumu "Iespēju rulete: “Reģionu,kasrobežojas ar agresorvalstīm, potenciāls”, kas notika saistībāar 2024. gada Eiropas Reģionu un pilsētunedēļu. Dalībnieki apsprieda savus viedokļus par to, kā varētu ierobežot jaunās problēmas un pastāvīgi mainīgo vidi, ko tas nozīmē cilvēkiem un uzņēmumiem kā naidīga režīma kaimiņiem, kā saglabāt ekonomikas izaugsmi un noturību un saglabāt reģionu ieguldījumu Eiropas labklājībā. 

 Kontaktinformācija: 

Lauri Ouvinen
Tālr. +32 473536887
lauri.ouvinen@cor.europa.eu