Paziņojums presei

Reģioni un pilsētas mudina pastiprināt centienus pielāgoties klimata pārmaiņām, izmantojot daudzlīmeņu rīcību

Automātiskā tulkošana

Šī lapa ir mašīntulkota, lai palīdzētu jums saprast tās saturu. Iepazīstieties ar mūsu valodu politiku.

Šajā lapā

  • klimata pārmaiņu un enerģētikas
  • Klimata pārmaiņu politika
  • Eiropas zaļais kurss

Ar Boloņas mēra Mateo Lepores (Matteo Lepore) (IT/PSE) vadītu atzinumu Eiropas Reģionu komiteja (RK) mudina pastiprināt klimata risku un neaizsargātības uzraudzību un novērtēšanu un stiprināt pielāgošanās centienus Eiropas Savienībā. Reģioni un pilsētas uzsver, ka bezdarbības izmaksas būs eksponenciāli augstākas nekā sākotnējie ieguldījumi, kas vajadzīgi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, un ka klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumi rada tiešus ieguvumus veselības jomā. Atzinumu vienprātīgi pieņēma RK plenārsesijā 11. decembrī.   

RK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nodomu 2026. gada otrajā pusē nākt klajā ar Eiropas iniciatīvu par klimatnoturību un riska pārvaldībuun ierosina noteikt ES līmeņa 2050. gada mērķrādītāju attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām. Reģioni un pilsētas uzskata, ka gaidāmajam satvaram būtu jāveicina pielāgošanās klimata pārmaiņām kā jauns sociālo un ekonomisko pārmaiņu kultūras veids, integrējot principu “integrēti noturīga” un integrējot novēršanu un sagatavotību visās saistītajās rīcībpolitikās un plānošanā.

RK mudina nodrošināt sistemātisku apspriešanos ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un to līdzdalību gan politikas plānošanā, gan īstenošanā un stiprināt nacionālo enerģētikas un klimata plānu sadaļu par pielāgošanos. Tā aicina dalībvalstis izveidot valsts koordinācijas struktūras daudzlīmeņu pielāgošanās jomā ar skaidriem organizācijas, kompetenču un pienākumu sadalījuma kritērijiem, brīdinot, ka skaidrības trūkums var izraisīt cilvēku dzīvību zaudēšanu un kaitējumu ekosistēmām. Atzinumā arī uzsvērts, ka pielāgošanās ir jāintegrē reģionālās attīstības stratēģijās un telpiskajā un pilsētplānošanā, prioritāti piešķirot dabā balstītiem risinājumiem.

Reģioni un pilsētas brīdina, ka, nākamajā ES ilgtermiņa budžetā klimata un vides pasākumus uzskatot tikai par transversālām prioritātēm, varētu tikt apdraudēta klimata perspektīva un palēnināta galvenā rīcība vietējā un reģionālajā līmenī, jo būtu grūti piekļūt mērķorientētiem līdzekļiem. Viņi pauž nožēlu arī par to, ka ierosinātā kohēzijas finansējuma centralizācija valstu un reģionālajos partnerības plānos var samazināt vietējo un reģionālo pašvaldību iesaisti. RK arī mudina Komisiju izstrādāt instrumentus, lai atvieglotu privāto finansējumu un stimulētu ieguldījumus vietējā un reģionālajā līmenī, iespējams, izveidojot pastāvīgu apaļā galda diskusiju starp Eiropas Investīciju banku (EIB) un vietējām pašvaldībām. 

RK arī uzsver, ka ir svarīgi stiprināt vietējās un reģionālās administratīvās spējas, palielinot finansējumu un tehnisko atbalstu un apmācību. Tajā uzsvērts, ka ir vajadzīgi vietējā līmenī sadalīti dati, lai apzinātu reģionus ar līdzīgu neaizsargātību un veicinātu kopīgus risinājumus, un uzsvērts, ka ir svarīgi uzlabot komunikāciju par pielāgošanos klimata pārmaiņām, parādot to kā pozitīvas sociālās un ekonomiskās pārmaiņas.

Citāts:

Ziņotājs Matteo Lepore (IT/PSE), Boloņas mērs: “Pielāgošanās klimata pārmaiņām ir milzīgs izaicinājums vietējām un reģionālajām pašvaldībām, un mums tas jārisina, izmantojot visu sabiedrību aptverošu pieeju. Mums ir jānodrošina, ka mums ir pareizā veida dati, jāizstrādā viedi, dabā balstīti risinājumi, jāiegulda infrastruktūrā, jāiesaista visi sabiedrības sektori un jāveido noturība visos pakalpojumos, un tas nozīmē, ka mums ir jāmācās citam no cita visā Eiropā un jāsagatavo arī mūsu iedzīvotāji. Eiropas Komisijas jaunais integrētais satvars Eiropas klimatnoturībai un riska pārvaldībai ir jāveido kopā ar pilsētām un reģioniem, kā arī jārisina izšķirošais jautājums par nepieciešamajiem resursiem un spējām, lai sagatavotos nākotnei.”

Plašāka informācija:

Saskaņā ar pētījumu Nature Medicine 2023. gadā globālās sasilšanas dēļ Eiropā tika reģistrēti vēl 47 690 nāves gadījumi. Laikposmā no 1980. līdz 2023. gadam ekstremālu laikapstākļu un klimatisko notikumu dēļ tika lēsti finansiāli zaudējumi 738 miljardu EUR apmērā. Turklāt ekonomiskais kaitējums ES reģionos ir sadalīts nevienmērīgi: tā nesamērīgi ietekmē nabadzīgākos reģionus un neaizsargātākās kopienas, apdraudot teritoriālās un sociālās kohēzijas mērķi Eiropā. 

Eiropas Komisija izstrādā jaunu integrētu satvaru Eiropas klimatnoturībai un riska pārvaldībai, lai palīdzētu dalībvalstīm novērst klimata pārmaiņu pieaugošo ietekmi un sagatavoties tai. To paredzēts pieņemt 2026. gada otrajā pusē. Galvenais mērķis ir izveidot vērienīgāku, visaptverošāku un saskaņotāku ES pieeju klimatnoturībai un sagatavotībai klimata pārmaiņām, aptverot atsevišķas dalībvalstis un ES kopumā.

·RK plenārsesijas fotoattēli

· Klimata pārmaiņu mazināšana: klimata patversmes sniedz palīdzību Boloņas karstuma viļņu laikā (video ar ziņotāju Matteo Lepore)

Saziņa:

Lauri Ouvinen
Tālr. +32 473536887
lauri.ouvinen@cor.europa.eu

Locekļi