ES iekšējo drošību nedrīkst vadīt no augšas uz leju, brīdina reģioni

Vietējās un reģionālās pašvaldības ir oficiāli jāiesaista turpmākajā ES iekšējās drošības instrumentā 2028.–2034. gadam. Tas ir galvenais vēstījums atzinumā “Savienības atbalsts iekšējai drošībai laikposmā no 2028. līdz 2034. gadam”, kas vienprātīgi pieņemts Eiropas Reģionu komitejas (RK) plenārsesijā 2026. gada 1. jūlijā. 

Komiteja atzinīgi vērtē ierosināto ES drošības finansējuma palielinājumu, taču brīdina, ka tas draud ar drošības politikas atkārtotu centralizāciju, ja vien tās pārvaldības centrā nebūs iedzīvotājiem vistuvākās iestādes.

Atzinumā, ko izstrādājusi Anne Rudisuhli (FR/Renew Europe) un kurā galvenā uzmanība pievērsta iekšējās drošības finansēšanas plāniem saskaņā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2028.–2034. gadam, norādīts, ka lielāks budžets apstiprina iekšējo drošību kā politisku prioritāti, taču uzsvērts, ka rezultāti būs atkarīgi no paša instrumenta izstrādes, kam jābūt preventīvam, kopienā balstītam un patiesi teritoriālam. Tā arī atgādina, ka saskaņā ar Eiropola regulu kompetentās iestādes ietver reģionālas un vietējas tiesībaizsardzības struktūras.

Reģioni kā darbojošies dalībnieki, ne tikai saņēmēji

RK brīdina, ka regulā nav precizēts, kā vietējām un reģionālajām pašvaldībām jāpiedalās valstu un reģionālajos partnerības plānos, tādējādi pārkāpjot kohēzijas politikas praksi un partnerības principu. Tomēr šīs iestādes pašas ir operatīvie dalībnieki un pirmās palīdzības sniedzēji: tās nodrošina vietējo kārtības uzturēšanu, ārkārtas un civilās aizsardzības pakalpojumus, kritisko infrastruktūru un sabiedrisko vietu drošību, un tām ir būtiska nozīme novēršanā, agrīnā atklāšanā un operatīvajā reaģēšanā. To lomu nevar reducēt tikai uz ES finansējuma saņēmēju lomu. Tā kā tās ir kopienām vistuvākais pārvaldības līmenis, finansēšanas sistēmā tās ir pilnībā jāatzīst.

Tāpēc Komiteja aicina Komisiju noteikt, ka to iesaistīšanās partnerības plānu plānošanā, koordinēšanā un īstenošanā ir obligāta, un saskaņā ar subsidiaritātes, proporcionalitātes un daudzlīmeņu pārvaldības principiem neapstiprināt nevienu valsts plānu, kas ar tiem nav oficiāli koordinēts. Lai novērstu finansējuma de facto recentralizāciju, Komiteja arī mudina šīm iestādēm piešķirt garantētu minimālo daļu no valsts piešķīrumiem.

Atzinumā arī norādīts, ka konkurētspējīgi finansēšanas mehānismi ir neizdevīgi mazākām iestādēm vai iestādēm ar mazākiem resursiem, un tiek meklēta vienlīdzīga piekļuve, izmantojot vienkāršotus pasākumus, tehnisko atbalstu un spēju veidošanu. Tā apgalvo, ka plānošanas pamatā nevajadzētu būt universālam piešķīrumam, bet gan teritoriālam novērtējumam, kas atspoguļo diferencētas teritoriālās vajadzības, sākot no pārrobežu reģioniem un ES ārējiem pārrobežu un tālākajiem reģioniem līdz mazākām un lauku pašvaldībām.

Drošība ārpus kārtības uzturēšanas

Komiteja uzsver, ka iekšējā drošība ir ne tikai tiesībaizsardzības jautājums, bet arī balstās uz sociālo kohēziju, daudzveidību un uzticēšanos. Arī šajā ziņā vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska nozīme polarizācijas un ekstrēmistu vēstījumu apkarošanā. Atzinumā pausts brīdinājums, ka jauniešu aizplūšana, prasmju aizplūšana un demogrāfiskā novecošana padara jauniešus vairāk pakļautus radikalizācijai un noziedzībai un ka spiediens uz vidi var palielināt riskus lauku un kalnu apvidos. Abos gadījumos atbildes pasākumos ietilpst vietējie un reģionālie projekti.

Visbeidzot, Komiteja aicina oficiāli iesaistīties fondu īstenošanas novērtēšanā, lai stiprinātu demokrātisko pārskatatbildību un saglabātu instrumenta atbilstību reālajai situācijai uz vietas.

Citāts

Ziņotāja Anne Rudisuhli (FR/Renew Europe), Bušdironas departamenta padomniece: “Vietējās un reģionālās pašvaldības ir ne tikai Eiropas finansējuma saņēmējas, bet arī stratēģiskie dalībnieki iekšējās drošības jomā. Šā instrumenta pārvaldībai jābūt daudzlīmeņu, sākot no plānošanas posma, nevis tikai procesa beigās: ar vietējām iestādēm ir jāapspriežas un tās ir aktīvi jāiesaista saskaņā ar šo regulu atbalstīto darbību plānošanā, koordinēšanā un operatīvajā īstenošanā un jo īpaši vajadzību un prioritāšu noteikšanā teritoriālā līmenī.”

Vispārīga informācija

• RK plenārsesijas video un fotoattēli.

• Pieņemtais atzinums ir daļa no 20 atzinumu sērijas, pie kuriem RK strādā, lai novērtētu konkrētus aspektus un noteikumus saistībā ar nākamo ES ilgtermiņa budžetu 2028.–2034. gadam: iepazīties ar atzinumu ceļvedi.

• Lasiet atzinumu “Savienības atbalsts iekšējai drošībai laikposmā no 2028. līdz 2034. gadam”. 

Saziņa

Víctor Moreno Morales de Setién
Tālr.: +32 475999662
victor.morenomoralesdesetien@cor.europa.eu