Rīcības plāns cenas ziņā pieejamai enerģijai: Pilsētas un reģioni aicina sniegt mērķtiecīgāku atbalstu

Vietējie un reģionālie līderi ir atzinīgi novērtējuši to, ka Eiropas Komisija pastiprina centienus novērst enerģētisko nabadzību, stiprināt enerģētisko noturību un piegādāt tīru enerģiju ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem, taču pauž nožēlu, ka Eiropas Komisijas rīcības plānā par pieejamu enerģiju trūkst pilsētām un reģioniem pielāgotu pasākumu un nav pilnībā ņemta vērā to būtiskā loma enerģētikas pārkārtošanā. Atzinumu, ko vadīja Lodzas mēre Hanna Zdanowska (PL/PPE), Eiropas Reģionu komiteja pieņēma 10. decembrī.

Enerģijas ražošana un patēriņš rada vairāk nekā 75 % no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām, un tas nozīmē, ka ES energosistēmas dekarbonizācija ir būtiska ES klimata mērķu sasniegšanai. Tajā pašā laikā augstās enerģijas izmaksas pašlaik skar vairāk nekā 47 miljonus eiropiešu. RK atzinumā uzsvērts, ka piekļuve cenas ziņā pieejamai, stabilai un tīrai enerģijai ir ekonomiskās un sociālās attīstības un kohēzijas stūrakmens un ka enerģētikas pārkārtošanai jānotiek rentablā, tehnoloģiski neitrālā un sociāli taisnīgā veidā.

Pašreizējos ģeopolitiskajos saspīlējumos RK uzsver, ka ES ir jāaizsargā pieejami, uzticami un galvenokārt iekšzemes tīras enerģijas avoti un jānodrošina, ka reģioni ir energoneatkarīgi un pašpaļāvīgi elektroenerģijas padeves pārtraukuma un piegādes traucējumu gadījumā. Prioritāte jāpiešķir energoinfrastruktūras noturībai pret iespējamiem militāriem apdraudējumiem un ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem.

Reģioni un pilsētas atgādina par savu izšķirošo lomu stabilas un cenas ziņā pieejamas enerģijas nodrošināšanā, energoinfrastruktūras attīstīšanā un kopienu iesaistīšanā pārkārtošanās procesā. Atzinumā pausts aicinājums izstrādāt daudzlīmeņu pārvaldības modeli, kurā pilsētas un reģioni darbotos ne tikai kā ES un valstu enerģētikas politikas īstenotāji, bet arī kā līdzizstrādātāji. Lai to panāktu, vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jānodrošina kompetences, prasmes, resursi un mērķtiecīgs atbalsts atbilstoši to īpašajiem ierobežojumiem, infrastruktūras nepilnībām un resursu pieejamībai. RK arī uzskata, ka tā būtu jāiesaista Enerģētikas savienības darba grupā, ko Eiropas Komisija izveidoja šā gada sākumā.

RK uzskata, ka enerģētikas pārkārtošanai jābūt vienai no prioritātēm nākamajā ES daudzgadu budžetā un ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām arī turpmāk jābūt pilnībā pilnvarotām īstenošanā. Tā aicina dalībvalstis pielāgot savus fiskālos un budžeta noteikumus, lai investīcijas enerģētikas pārkārtošanā vietējā un reģionālā līmenī tiktu atbrīvotas no nodokļa vai tām tiktu piemērota elastīgāka attieksme. Ir arī jāizveido jauni mehānismi, lai piesaistītu ievērojamas privātās investīcijas un uzlabotu darbaspēka prasmes enerģētikas pārkārtošanai.

Ziņotāja Zdanowska atzinīgi novērtēja 10. decembrī iesniegto Eiropas  tīklu paketi,ar kuru Eiropas Komisija vēlas modernizēt Eiropas tīkla infrastruktūru, paātrināt atļauju piešķiršanas procedūras un nodrošināt izmaksu taisnīgāku sadali attiecībā uz pārrobežu projektiem. RK ar nepacietību gaida arī gaidāmo Eiropas Komisijas pilsoņu enerģētikas paketi,kurā tā paredz par prioritāti noteikt atjaunīgās enerģijas kopienu un ražojošu patērētāju modeļu attīstību, veicināt uz patērētājiem orientētu elektrifikāciju un atbalstīt dekarbonizācijas centienus ogļu ieguves reģionos, kuros notiek pārkārtošanās.

Ņemot vērā to, ka nepieciešamie energoefektivitātes uzlabojumi un ēku renovācija nesamērīgi ietekmē mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem un enerģētiski nabadzīgas mājsaimniecības, RK aicina veikt mērķtiecīgus vietējos pasākumus, piemēram, pašvaldību renovācijas programmas, bezprocentu aizdevumus, atbalstu kopienu virzītiem enerģētikas projektiem un mājokļu kooperatīviem, sociālos tarifus un tiešu finansiālo palīdzību.

Atzinumā aicināts izveidot saistošu ES satvaru, lai pakāpeniski izbeigtu visas tiešās un netiešās fosilā kurināmā subsīdijas, vienlaikus nodrošinot enerģētisko drošību, pieejamību cenas ziņā un konkurētspēju. Vienlaikus Komiteja brīdina, ka ETS2īstenošana tās pašreizējā formā var izraisīt strauju enerģētiskās nabadzības pieaugumu un mazināt sabiedrības uzticēšanos klimata politikai un ES. Tajā arī uzsvērts, ka ES 2040.gada emisiju samazināšanas mērķrādītājs, par ko vienojās 9. decembrī,būtu jāpapildina ar labvēlīgiem nosacījumiem iedzīvotājiem un rūpniecībai un jāīsteno tā, lai aizsargātu konkurētspēju un ilgtermiņa stabilitāti ES.

Citāts:

Ziņotāja Hanna Zdanowska (PL/PPE), Lodzas pilsētas mēre: “Nevienam Eiropas iedzīvotājam nevajadzētu uztraukties par to, vai viņš var apsildīt mājokli vai iedegties. Cieņas, attīstības un sociālās kohēzijas pamatnosacījums ir cenas ziņā pieejama, droša un tīra enerģija. Apspriežot enerģētikas pārkārtošanu, mums būtu jāņem vērā valstu problēmas, iespējas, vajadzības un sociālekonomiskais konteksts, kā arī reģionu īpatnības. Un mēs — pašvaldības, kā arī iedzīvotāji un uzņēmumi — šajā pārejā saskaramies ar daudzām problēmām, sākot ar ierobežotiem finanšu un organizatoriskajiem resursiem un beidzot ar likumdošanas un birokrātiskiem šķēršļiem.”

Plašāka informācija:

Eiropas Komisijas 2025. gada februārī iesniegtā  Pieejamas enerģijas rīcības plānamērķis ir samazināt enerģijas izmaksas mājsaimniecībām un uzņēmumiem, pabeigt enerģētikas savienības izveidi, stiprināt enerģētisko drošību un piesaistīt investīcijas tīras enerģijas nozarē.

10. decembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar Eiropas tīklu paketi un iniciatīvu “Enerģētikas lielceļi”. Tīkla paketes mērķis ir sniegt patiesu Eiropas perspektīvu infrastruktūras plānošanā, vienlaikus paātrinot atļauju piešķiršanas procedūras un nodrošinot taisnīgāku izmaksu sadalījumu attiecībā uz pārrobežu projektiem. Komisija arī paziņoja par 8 enerģētikas lielceļiem, lai risinātu steidzamākās infrastruktūras vajadzības, kurām nepieciešams papildu īstermiņa atbalsts un apņemšanās to īstenot. 

Nesen veikts RK pētījums par enerģētikas pārkārtošanu sniedz detalizētu ieskatu par pastāvošajiem šķēršļiem un reģionālajām atšķirībām visās dalībvalstīs, īstenojot “Gatavi mērķrādītājam 55 %” direktīvas. Tajā uzsvērts, ka vietējās un reģionālās pašvaldības saskaras ar ievērojamām problēmām, kas saistītas ar finanšu resursiem, administratīvo spēju, vietējo kopienu iesaisti un regulējuma saskaņošanu, un starp dalībvalstīm pastāv ievērojamas atšķirības.

Saziņa:

Lauri Ouvinen
Tālr. +32 473536887
lauri.ouvinen@cor.europa.eu