Vietējie līderi brīdina par zaļmaldināšanas risku nākamajā ES ilgtermiņa budžetā

Eiropas Reģionu komitejas ENVE komisija ir brīdinājusi, ka ierosinātā struktūra nākamajam ES ilgtermiņa budžetam ietver zaļmaldināšanas risku, vājinot ES klimata un vides mērķu sasniegšanu un palielinot teritoriālās atšķirības. Uzstājoties 22. aprīļa sanāksmē, Eiropas Parlamenta ENVI komitejas priekšsēdētājs Pierfrancesco Maran piekrita, ka ir svarīgi nodrošināt pietiekamu finansējumu klimatam un videi, un uzsvēra, ka darbībām, kas tiek atbalstītas saskaņā ar pašreizējo programmu LIFE, arī turpmāk būtu jāsaņem īpašs, pastāvīgs un paredzams finansējums.

RK Vides, klimata pārmaiņu un enerģētikas komisija (ENVE) 22. aprīlī pieņēma nostāju par nākamo ES ilgtermiņa budžetu (daudzgadu finanšu shēmu, DFS), un atzinumu vadīja Varšavas mērs Rafał Trzaskowski (PL/PPE). Debatēs ar Eiropas Parlamenta ENVI komitejas priekšsēdētāju deputāti uzsvēra, ka virzība uz klimatneitralitāti un ilgtspējīgas enerģētikas pārkārtošana ir gan vides nepieciešamība, gan ekonomiska nepieciešamība, kā to apliecina pašreizējā enerģētikas krīze. Tomēr pašreizējā DFS priekšlikumā trūkst skaidra instrumenta, kas paredzēts, lai pilnībā atraisītu teritoriālo potenciālu, un trūkst teritoriālās ietekmes novērtējumu.

Lai gan ENVE komisija atzinīgi vērtē 43 % klimata un vides izdevumu mērķus valstu un reģionālajos partnerības plānos (NRPP) un Eiropas Konkurētspējas fondā (ECF), locekļi brīdina, ka šos mērķus būs grūti sasniegt bez spēcīgas teritoriālās atbildības un skaidra pienākumu sadalījuma starp dažādiem pārvaldības līmeņiem. Mērķu un definīciju neskaidrība varētu arī izraisīt zaļmaldināšanu, kā martā norādīja RK darba grupa “Zaļais kurss vietējā līmenī”. Lai nodrošinātu daudzlīmeņu pārvaldību un klimata un vides mērķu efektīvu sasniegšanu, ENVE komisijas locekļu pieņemtajā atzinumā aicināts VRPP iekļaut obligātas reģionālās un teritoriālās nodaļas, tostarp skaidru pilsētvides dimensiju un paredzamu finansējumu, kas saistīts ar klimata, enerģētikas un vides stratēģijām.

RK ENVE komisija pauž bažas arī par to, ka nav īpašas programmas rīcībai vides jomā. Komiteja uzskata, ka ir svarīgi saglabāt programmas LIFE mērķus, īstenošanas mehānismus un īpašus uzaicinājumus vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai papildinātu rūpniecības dekarbonizācijas centienus un nostiprinātu konkurētspējas ieguvumus teritoriālā līmenī. Atzinumā brīdināts, ka programmas LIFE dabas un bioloģiskās daudzveidības komponenta integrēšana plašākā daudzprioritāšu ES mehānismā bez skaidras iezīmēšanas, saglabātiem piešķīrumiem un paredzamām un atpazīstamām finansējuma plūsmām rada risku, ka prioritāte tiks atcelta darbībām bioloģiskās daudzveidības, dabā balstītu risinājumu, ūdens noturības, klimata pārmaiņu un sagatavotības katastrofām jomā.

Citāti

Rafal Trzaskowski (PL/PPE), Varšavas mērs un RK ziņotājs atzinumam “Klimata, enerģētikas un vides prioritāšu integrēšana daudzgadu finanšu shēmā”: “Tiešais finansējums veicina inovāciju. Tā mudina īstenot spēcīgus izmēģinājuma projektus. Tā arī stiprina demokrātiju, jo nauda tiek tieši novirzīta vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kas ir vistuvāk iedzīvotājiem un bieži vien ir noturīgākas pret populismu.”

Kostas Bakoyannis (EL/PPE), Atēnu pilsētas domes loceklis un RK ENVE komisijas priekšsēdētājs: “Eiropas drošības, konkurētspējas un klimata un dabas mērķus vairs nevar aplūkot atsevišķi. Tie ir daļa no viena un tā paša stratēģiskā vienādojuma. Mūsu atkarības no importēta fosilā kurināmā samazināšana gluži vienkārši ir ekonomiskās drošības jautājums. Tā aizsargā iedzīvotājus un tādas svarīgas nozares kā transports un lauksaimniecība no cenu satricinājumiem, atbalsta veselīgākas pilsētas un reģionus un stiprina Eiropas rīcības brīvību. Un šī piegāde notiek lokāli. Tāpēc ne tikai ES līmenī, bet arī ES globālajos centienos pilsētas un reģioni vairs nevar palikt novērotāji. Mēs esam ieviesēji, investori un pirmās palīdzības sniedzēji. Mēs esam tur, kur iedzīvotāji izjūt ietekmi un kur ir jāizstrādā risinājumi.”

EP deputāts Pierfrancesco Maran (IT/S&D), ENVI komitejas priekšsēdētājs: “ES budžetam jābūt gan pietiekami nodrošinātam ar resursiem, gan spējīgam izpildīt mūsu saistības vides, klimata un bioloģiskās daudzveidības jomā. Mums ir jāaizsargā un pilnībā jāīsteno 35 % izdevumu mērķis rīcībai klimata un vides jomā. Tajā pašā laikā ES ir vajadzīgs spēcīgāks un mērķtiecīgs finansējums dabai un bioloģiskajai daudzveidībai, lai atjaunotu Eiropas izpostītās ekosistēmas. Šā iemesla dēļ darbībām, ko atbalsta saskaņā ar pašreizējo programmu LIFE, būtu jāsaņem mērķtiecīgs, pastāvīgs un paredzams finansējums."

Plašāka informācija

• Eiropas Komisijas priekšlikumā par nākamo ES ilgtermiņa budžetu (2028.–2034. gadam) ir noteikts vispārējs 35 % klimata un vides izdevumu mērķrādītājs dažādām programmām, kas nozīmē, ka klimata un vides mērķu atbalstam tiktu mobilizēti vairāk nekā 700 miljardi EUR. Nacionālie un reģionālie partnerības plāni (NRPP), kuros apvienoti līdzekļi gan reģionālajai attīstībai, gan kopējai lauksaimniecības politikai, būtu galvenais instruments, ar ko atbalstīt vietējās kopienas un uzņēmumus pārejā uz tīru enerģiju, un to izdevumu mērķis klimata un vides jomā būtu 43 %. Tomēr pašreizējā budžeta periodā nav īpašas programmas, kas būtu vērsta uz rīcību vides un klimata jomā un būtu pieejama vietējām un reģionālajām ieinteresētajām personām, piemēram, LIFE.
• ENVE komisija 22. aprīļa sanāksmē pieņēma arī ENVE priekšsēdētāja Kostas Bakoyannis vadīto atzinuma projektu par ES globālo redzējumu klimata un enerģētikas jomā, kurā izklāstītas vietējo un reģionālo pašvaldību prioritātes saistībā ar Biodaudzveidības COP 17 un UNFCCC COP 31 2026. gada otrajā pusē. Abu ziņotāju — Bakoyannis un Trzaskowski — atzinumus pieņems RK jūlija plenārsesijā.
• Dažādu politisko grupu pārstāvji pievērsās pašreizējai enerģētikas krīzei, norādot, ka ir vajadzīgi gan īstermiņa pasākumi, lai palīdzētu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, gan ilgtermiņa politika, kuras mērķis ir samazināt atkarību no fosilā kurināmā, palielinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu, kodolenerģiju, energoefektivitāti un elektrifikāciju, un atbalstīt pilsētas un reģionus šajos centienos. RK Birojs 5. maijā pieņems deklarāciju, lai reaģētu uz pašreizējo ģeopolitisko situāciju un ārkārtas pasākumiem, ar kuriem Eiropas Komisija nāca klajā 22. aprīlī, lai risinātu enerģētikas krīzes.
• Locekļi arī apmainījās viedokļiem par vides tiesību aktu vienkāršošanu ar galveno ziņotāju Nadia Pellefigue (FR/PSE) un Eiropas Komisijas pārstāvjiem, ņemot vērā atzinumu, ko pieņems RK plenārsesijā 6. un 7. maijā.

Saziņa:

Lauri Ouvinen
Tālr. +32 473536887
lauri.ouvinen@cor.europa.eu