Pārvietotie ukraiņi: ES reģioni un pilsētas aicina veidot drošu nākotni

Vietējie un reģionālie līderi mudina Eiropu nodrošināt miljoniem ukraiņu skaidrību, cieņu un patiesu izvēli starp nākotnes veidošanu ES un drošu atgriešanos mājās.

Tā kā Krievija pirms ziemas pastiprina uzbrukumus civilajai un enerģētikas infrastruktūrai, atkal palielinās iespējamība, ka liels skaits ukraiņu bēgs no savas valsts. Ņemot vērā iepriekš minēto un lai nodrošinātu juridisko noteiktību un ilgtspējīgas izredzes no Ukrainas pārvietotajām personām, pilsētām un reģioniem ir būtiska nozīme, un tiem ir vajadzīgs paredzams finansējums un pietiekama administratīvā spēja, lai veidotu pārkārtošanos, kas sniedzas tālāk par pagaidu aizsardzību, Eiropas Reģionu komiteja (RK) savā atzinumā “No pagaidu aizsardzības līdz ilgtspējīgiem risinājumiem pārvietotajiem ukraiņiem Eiropas Savienībā — pilsētu un reģionu loma”, kas pieņemts 173. plenārsesijā 2026. gada 13. oktobrī.

Saskaņā ar Eurostat datiem 2026. gada jūlijā 4,4 miljoni trešo valstu pilsoņu, kuri bija aizbēguši no Ukrainas, saņēma pagaidu aizsardzību ES. UNHCR ziņo, ka 49 % Ukrainas bēgļu pauda cerības vai nodomu atgriezties nākotnē, un viens no galvenajiem nosacījumiem, kas ietekmē atgriešanos, ir uzlabota drošība, piekļuve mājokļiem un pamatpakalpojumu pieejamība. Vairāk nekā četrus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma šie skaitļi uzsver nepieciešamību pāriet no ārkārtas reaģēšanas uz skaidriem, koordinētiem un ilgtspējīgiem pasākumiem, kā uzsvērts RK atzinumā. Tā kā pagaidu aizsardzība beigsies 2028. gada 4. martā, ES un tās dalībvalstīm ir jāizmanto atlikušais periods, lai sagatavotu ilgtspējīgus risinājumus pārvietotajām personām no Ukrainas un uzņēmējkopienām, apgalvo RK.

Atzinumā, ko izstrādājusi Brēmenes federālās zemes parlamenta priekšsēdētāja un RK darba grupas sadarbībai ar Ukrainu priekšsēdētāja Antje Grotheer (DE/PSE), aicināts īstenot pakāpenisku un koordinētu pāreju, kas atspoguļotu individuālos apstākļus, aizsargātu iegūtās tiesības un novērstu aizsardzības nepilnības. Tajā ir noteiktas trīs prioritātes: atbalstīt pārvietoto ukraiņu ilgtspējīgu iekļaušanu Eiropas kopienās; ieguldīt viņu izglītībā, prasmēs un profesionālajā attīstībā gan uzņēmējvalsts sabiedrības, gan Ukrainas atveseļošanas labā; un veicināt brīvprātīgu, apzinātu, drošu un ilgtspējīgu atgriešanos un reintegrāciju, kad apstākļi to ļauj.

Pilsētām un reģioniem ir bijusi būtiska nozīme Eiropas reakcijā kopš Krievijas kara sākuma, palīdzot cilvēkiem atrast drošību un nodrošinot mājokļus, izglītību, veselības aprūpi, nodarbinātības atbalstu un sociālos pakalpojumus. RK uzsver, ka viņu pieredzei ir jāveido ES un valstu lēmumi par turpmākiem uzturēšanās ceļiem, iekļaušanas pasākumiem un atbalstu brīvprātīgai atgriešanai un reintegrācijai.

Tāpēc vietējās un reģionālās pašvaldības būtu tieši jāiesaista pārkārtošanās izstrādē un īstenošanā. Tām ir vajadzīgs arī paredzams ES un valstu finansējums, kā arī pietiekamas administratīvās spējas, lai saglabātu būtiskus sabiedriskos pakalpojumus, reaģētu uz spiedienu mājokļu jomā un nodrošinātu sociālo kohēziju uzņēmējkopienās.

Komiteja aicina novērst pastāvīgos šķēršļus nodarbinātībai, izglītībai, veselības aprūpei, pienācīgam mājoklim un kvalifikāciju atzīšanai, lai pārvietotās personas varētu dzīvot neatkarīgi, papildināt savas prasmes un pilnībā piedalīties savās kopienās. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš bērniem un jauniešiem, sievietēm, vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar invaliditāti un citām neaizsargātām personām.

Vietējie un reģionālie pārstāvji uzstāj, ka jebkādai turpmākai atgriešanai Ukrainā jābūt brīvprātīgai, informētai, drošai un ilgtspējīgai, atspoguļojot katras personas ģimenes situāciju, veselību, izglītību un kopienas saites. ES un Ukrainas pilsētām un reģioniem būtu jāsadarbojas, lai atbalstītu cieņpilnu reintegrāciju, atjaunotu mājokļus un vietējos sabiedriskos pakalpojumus un nodrošinātu izglītības, veselības aprūpes un sociālās aizsardzības nepārtrauktību.

Citāti:

• Antje Grotheer (DE/PSE), Brēmenes federālās zemes parlamenta priekšsēdētāja, RK darba grupas sadarbībai ar Ukrainu priekšsēdētāja un RK ziņotāja: "Pagaidu aizsardzība bija pareizā ārkārtas reakcija, taču tā nevar būt ilgtermiņa atbilde. Cilvēkiem, kuri Krievijas kara dēļ ir spiesti bēgt no Ukrainas, ir vajadzīga noteiktība par savu nākotni. Eiropai ir jāsagatavo skaidra pārkārtošanās, un pilsētām un reģioniem, kas to īsteno uz vietas, ir jābūt reālai ietekmei tās veidošanā.”
• Ylva Johansson, īpašā sūtne ukraiņu jautājumos Eiropas Savienībā, Eiropas Komisija: “Ir pienācis laiks apzināties, ka pret ukraiņiem nevajadzētu izturēties tikai kā pret neaizsargātiem bēgļiem; mums pret viņiem būtu jāizturas kā pret mūsu partneriem. Viņu nākotne ir daļa no Ukrainas nākotnes, un šī nākotne ir Eiropas Savienībā. Es uzskatu, ka 4,4 miljoni ukraiņu Eiropas Savienībā ir cilvēcisks tilts starp Ukrainu un ES. Daži no viņiem vēlētos atgriezties Ukrainā, citi neatgriezīsies, bet, kā jau teicu, visi ļoti vēlas atbalstīt Ukrainas atjaunošanu un vēlas būt daļa no mūsu kopīgās Eiropas nākotnes. Ir svarīgi, lai mēs darītu visu, lai to atbalstītu un sagatavotos tam."
• Vitālijs Kļičko (Vitaly Klitschko), Kijevas mērs un Ukrainas pilsētu apvienības priekšsēdētājs (tiešsaistē): "Pēdējā ziema mums bija kritiska ziema. Mēs izdzīvojām. Mēs darām visu iespējamo, lai sagatavotos nākamajai ziemai. Lūdzu, nekad nenovērtējiet par zemu briesmas, ko Krievija šobrīd dara Ukrainā. Ļoti svarīgi ir arī tas, ka tad, kad karš tiks pārtraukts, mūsu galvenais mērķis ir atvest bēgļus. Mēs to varam izdarīt - pirmais punkts - ja nāk miers. Otrkārt, mūsu bēgļiem būs vajadzīgas darbvietas Ukrainā un dzīves kvalitāte Eiropas līmenī. Lūdzu, palieciet pie mums. Ir ļoti svarīgi nebūt vienam."
• Tetiana Jehorova-Lutsenko, Ukrainas Rajonu un reģionālo padomju asociācijas (UAROR) priekšsēdētāja un Harkovas reģionālās padomes priekšsēdētāja: "Miljoniem ukraiņu, kas pašlaik dzīvo ārpus mūsu valsts robežām, ir milzīgs cilvēciskais potenciāls, ko Ukraina nevar atļauties zaudēt. Ukraiņiem Eiropas kopienās ir jāsaglabā saikne ar Ukrainu un jābūt iespējai brīvprātīgi atgriezties Ukrainā. Es vēlos uzsvērt vairākus būtiskus jautājumus. Pirmkārt, drošība ir galvenais nosacījums mūsu pilsoņu atgriešanai. Rezolūcijas projektā pamatoti norādīts, ka atgriešanai vajadzētu būt brīvprātīgai, drošai, cieņpilnai un tajā būtu jāņem vērā situācija konkrētos Ukrainas reģionos. Otrkārt, Ukrainas kopienu atjaunošanai ir jākļūst par daļu no Eiropas politikas.”
• Tetiana Hasanenko, Oļeški pilsētas militārās administrācijas vadītāja, Hersonas apgabals: "Katru dienu ukraiņi saskaras ar apšaudes, mājokļu zaudēšanas un piespiedu pārvietošanas draudiem. Šādos apstākļos pagaidu aizsardzības turpināšana ir ļoti svarīga daudziem ukraiņiem, jo īpaši sievietēm un bērniem, kuriem rīt ir vajadzīga stabilitāte un uzticēšanās. Tajā pašā laikā mēs nevaram aizmirst par ukraiņiem, kuri paliek uz laiku okupētajās teritorijās un kuriem nav iespējas aizbēgt. Tāpēc es aicinu jūs: palīdzēt Ukrainai un ukraiņiem. Cilvēku tiesībām uz drošību nevajadzētu būt atkarīgām no tā, kurā frontes līnijas pusē viņi atrodas."

Vispārīga informācija:

• Pagaidu aizsardzības direktīva tika aktivizēta 2022. gada martā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Tā nodrošināja pārvietotajiem ukraiņiem tūlītēju piekļuvi dzīvesvietai, nodarbinātībai, izglītībai, veselības aprūpei un sociālajai palīdzībai visā Eiropas Savienībā. Padome 2026. gada 30. jūlijā pagaidu aizsardzību pagarināja līdz 2028. gada 4. martam. Eiropas Komisijas paziņojums par kopīgu Eiropas turpmāko virzību ukraiņiem Eiropas Savienībā un Padomes ieteikums par koordinētu pāreju ārpus pagaidu aizsardzības nodrošina satvaru ilgtspējīgu pasākumu sagatavošanai pēc pašreizējā aizsardzības perioda.

Kontaktpersona:

Wioletta Wojewodzka

Tālr. +32 (0)2 282 2289,
mob. tālr.: +32 (0)473 843 986

wioletta.wojewodzka@cor.europa.eu