Priekšsēdētājs Sandu uzrunā pirmo apvienotās konsultatīvās komitejas sanāksmi ar Moldovu

Kišiņevā Eiropas Reģionu komiteja atklāj arī savu jauno Austrumu partnerības vietējo un reģionālo ierēdņu izmēģinājuma akadēmiju.

Eiropas Reģionu komitejas un Moldovas Republikas apvienotās konsultatīvās komitejas konstitutīvā sanāksme, kas 15. septembrī notika Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā, ir raidījusi spēcīgu politisku signālu par atbalstu valsts virzībai uz dalību ES. Dienu iepriekš Kišiņevā notika arī 15. gadskārtējā Austrumu partnerības valstu un ES valstu Reģionālo un vietējo pašvaldību konferences (CORLEAP) sanāksme. Tā pievērsās ārvalstu manipulācijām ar informāciju un izveidoja pilota tiešsaistes akadēmiju civildienesta ierēdņiem.

Moldovas prezidente Maia Sandu Apvienotās konsultatīvās komitejas (AKK) pirmajā sanāksmē personīgi uzrunāja ES un Moldovas vietējo un reģionālo pašvaldību vadītājus. Savā programmatiskajā runā viņa nosauca sanāksmi par svarīgu impulsa avotu valstij, tai virzoties uz ES, un uzsvēra jaunā formāta nozīmi tiešā pieredzes, paraugprakses, kultūras un skolu apmaiņas apmaiņā.

Dialoga padziļināšana vietējā un reģionālajā līmenī

AKK apstiprināja kopīgu deklarāciju, kurā aicināts panākt lielāku decentralizāciju, finansiālo autonomiju, iekļaujošu pārvaldību un vietējo pašvaldību apvienību strukturētu iesaisti. Dokumentā, kas izstrādāts pēc RK AKK locekļa Emil Draghici (RO/EA) priekšlikuma, norādīts, ka ir vajadzīgs īpašs ES atbalsts, ciešāka pārrobežu sadarbība un saskaņošana ar Eiropas demokrātijas standartiem. 

Bija vajadzīgs mazāk nekā pusotrs gads, lai RK sadarbību ar Moldovu no darba grupas pārveidotu par apvienotās konsultatīvās komitejas formātu. Tas liecina par spēcīgu politisko atbalstu vietējai demokrātijai un daudzlīmeņu pārvaldībai kā neaizstājamiem elementiem sekmīgai ES paplašināšanai. AKK izveide ir apliecinājums vietējo un reģionālo pašvaldību būtiskajai nozīmei Moldovas nākotnē Eiropas Savienībā. Tas atspoguļo ES un Moldovas stingro apņemšanos padziļināt savstarpējo dialogu un sadarbību vietējā un reģionālā līmenī.

Lēmumu pieņemšanas un īstenošanas sasaiste

Ar AKK RK un Moldova ir izveidojušas pamatu ilgtermiņa partnerībai, kas nodrošinās abu pušu vietējo un reģionālo pašvaldību aktīvu iesaisti valsts pievienošanās procesā. Forums palīdzēs apzināt konkrētas vajadzības, ierosināt praktiskus risinājumus un politikas ieteikumus, pamatojoties uz ES dalībvalstu un citu asociēto valstu pieredzi. Tā piedāvā konsultāciju platformu par īpašu atbalstu, ko sniedz ar Reformu un izaugsmes mehānisma starpniecību, un par finansējumu, kas pieejams nākamajā ES budžetā. Tā ir vieta vienādranga apmaiņai starp pašvaldībām un reģioniem gan politiskā, gan tehniskā līmenī,  lai nodotu svarīgas zināšanas un īstenotu kopīgus projektus, kas var palīdzēt paātrināt Moldovas integrāciju ES. AKK mērķis ir arī stiprināt institucionālās partnerības, piemēram, ar Eiropas Padomes kongresu. 

ES līmenī AKK atziņas par to, kā reformas tiek uztvertas un īstenotas vietējā līmenī, būs vērtīgs materiāls Eiropas Komisijas sagatavotajam ikgadējam paplašināšanās ziņojumam par Moldovu.

Cīņa pret ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju

14. septembrī Kišiņevā notika vēl viens svarīgs pasākums — 15. gadskārtējā Austrumu partnerības valstu un ES valstu Reģionālo un vietējo pašvaldību konferences (CORLEAP) sanāksme. Diskusiju centrā bija ārvalstu īstenota informācijas manipulācija un iejaukšanās (FIMI), kā arī vietējo un reģionālo plašsaziņas līdzekļu situācija Austrumu partnerības valstīs. Moldova — kopā ar Ukrainu — ir viens no galvenajiem FIMI mērķiem, ņemot vērā tās pievienošanās procesu ES un stratēģisko ievirzi. Nesenajās vēlēšanās ir vērojama arvien sarežģītāka iejaukšanās, kas ietver koordinētas tiešsaistes kampaņas, dezinformācijas tīklus un mēģinājumus veidot sabiedrības attieksmi pret valsts Eiropas integrācijas procesu.

Vietējo un reģionālo ierēdņu spēju veidošana

CORLEAP sanāksmes laikā Kišiņevā RK uzsāka izmēģinājuma projektu Austrumu partnerības Publiskās pārvaldes akadēmijai vietējā un reģionālajā līmenī (EPA), kas partnervalstu ierēdņiem nodrošinātu tiešu piekļuvi Eiropas iestādēm, ekspertu zināšanām un reāliem piemēriem no ES pilsētām un reģioniem. Tiešsaistes kursi tiks piedāvāti dalībnieku valodās. Mācību programmā būs iekļauts praktisks ieskats par to, kā ES pilsētas un reģioni risina ikdienas problēmas, un tā dos iespēju veidot kontaktus ar līdzbiedriem pāri robežām. Izmēģinājuma akadēmija notiks 2027. gada pirmajā pusē.

Citāti:

• Kata Tüttő (HU/PSE), Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētāja: “Priekšsēdētājas Maia Sandu dalība šodienas Apvienotās konsultatīvās komitejas atklāšanas sanāksmē skaidri liecina par perfektu impulsu Moldovas ceļā uz pievienošanos ES. Moldova ir izdarījusi skaidru un drosmīgu izvēli virzīties uz Eiropas Savienību. Eiropas Reģionu komiteja stingri atbalsta šo izvēli. Mēs uzskatām, ka paplašināšanās nenozīmē tikai sarunas par sadaļām un tiesību aktu saskaņošanu. Runa ir par Eiropas tuvināšanu iedzīvotājiem. Tāpēc pilsētām, pašvaldībām un reģioniem jau no paša sākuma ir jāpiedalās šajā procesā. Apvienotā konsultatīvā komiteja būs spēcīgs instruments, lai šo mērķi īstenotu.”
• Maia Sandu, Moldovas Republikas prezidente: “Mūsu partnerība valsts līmenī attīstās daudz konkrētākā veidā starp Moldovas vietējām un reģionālajām pašvaldībām un to partneriem citās Eiropas valstīs. Tas ļauj tieši apmainīties ar pieredzi, paraugpraksi, kultūras un skolu apmaiņu. Mēs atzinīgi vērtējam Austrumu partnerības Publiskās pārvaldes akadēmijas izveidi, kas būs svarīgs instruments ierēdņu spēju veidošanai reģionālā un vietējā līmenī. Šodienas sanāksme un Moldovas un Eiropas Reģionu komitejas apvienotās konsultatīvās komitejas turpmākais darbs ir vēl viens svarīgs impulss šajos centienos.”
• Mariana Gâju (RO/PSE), AKK Moldova līdzpriekšsēdētāja un Cumpăna komūnas mēre, Konstancas žudecs: “Moldovas Eiropas nākotne netiks būvēta tikai sarunu telpās. Tā tiks uzbūvēta katrā pilsētā, mazpilsētā un ciematā, kur reformām ir jārada reālas pārmaiņas cilvēku ikdienas dzīvē. Jaunā apvienotā konsultatīvā komiteja pārvērš vietējās pašvaldības no novērotājiem par partneriem un dod tām lielāku ietekmi šajā procesā. Mēs sadarbosimies, lai nodrošinātu, ka pievienošanās stiprina vietējo demokrātiju, uzlabo sabiedriskos pakalpojumus un neatstāj novārtā nevienu kopienu.”
• Valentina Casian, AKK līdzpriekšsēdētāja un Strășeni pašvaldības mēre: “Šodien mēs speram svarīgu soli, lai mūsu kopienu viedoklis būtu tuvāks Eiropai. Apvienotā konsultatīvā komiteja ir struktūra, kas tiek gaidīta jau desmit gadus. Es vēlētos, lai šī platforma izveidotu pastāvīgu saikni, kas veicinātu institucionālu dialogu starp Eiropas Savienību un Moldovas Republikas valsts un vietējo līmeni. Es mudinu vietējās iestādes aktīvi piedalīties Eiropas integrācijas procesā, jo Eiropas integrāciju nevar panākt tikai ar lēmumiem un politiku. Tā ir izveidota kopienās, skolās, augstas kvalitātes infrastruktūrā un sabiedriskajos pakalpojumos, efektīvā un pārredzamā pārvaldē, kas atrodas tuvu cilvēkiem. Moldovas kopienām ir aktīvi jāpiedalās šajā Eiropas veidošanā.”
• Patrick Molinoz (FR/PSE), CORLEAP līdzpriekšsēdētāja pienākumu izpildītājs un Burgundijas-Franškontē reģiona priekšsēdētāja vietnieks: “Ārvalstu iejaukšanās mērķis ir manipulēt ar sabiedrisko domu visur. Tas grauj pat vietējo līmeni, kam iedzīvotāji uzticas visaugstākajā līmenī. Tāpēc pilsētu un reģionu rīcībā jābūt pareiziem instrumentiem, lai nodrošinātu savu kiberdrošību un apkarotu šādu iejaukšanos un plašākā nozīmē visu veidu dezinformāciju. Mēs aicinām Eiropu atbalstīt vietējās iestādes, neatkarīgu žurnālistiku un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi. Mūsu informācijas telpas aizsardzība ir būtiska demokrātijas saglabāšanai, sākot ar vietējo līmeni.”
• Constantin Cojocari, CORLEAP līdzpriekšsēdētājs un Edinet (Moldova) mērs: “Būdams CORLEAP mērs un līdzpriekšsēdētājs, kā arī bijušais skolotājs un skolas vadītājs, esmu gandarīts, ka mēs sākam Austrumu partnerības Publiskās pārvaldes akadēmijas vietējā un reģionālā līmenī (EPA) izmēģinājuma projektu. Tā ir CORLEAP ilgtermiņa lēmuma īstenošana un atbilde uz Moldovas un citu Austrumu partnerības valstu vietējās un reģionālās publiskās pārvaldes ierēdņu reālajām un lielajām vajadzībām. Es ceru, ka šis izmēģinājuma projekts ir tikai sākums pilna mēroga akadēmijai.”

Vispārīga informācija:

• CORLEAP 15. gadskārtējās sanāksmes videoieraksts Kišiņevā, Moldovā.

• Moldovas AKK 2026. gada 15. septembra sanāksmes videoieraksts Kišiņevā.

• RK atzinums “Paplašināšanās tiesību aktu kopums 2025. gadam — Ukraina, Moldova unamp; Gruzija”. Ziņotājs: Patrick Molinoz (FR/PSE), Burgundijas-Franškontē reģiona priekšsēdētāja vietnieks.

• CORLEAP ir vienīgā ES platforma, kas piedāvā iespēju apspriest pilsētu un reģionu ieguldījumu ES Austrumu partnerības valstu (Armēnijas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Moldovas Republikas un Ukrainas) attīstībā. CORLEAP sastāvā ir 33 reģionālie un vietējie politiķi: 18 RK locekļi un 15 pārstāvji no piecām Austrumu partnervalstīm. Katrai Austrumu partnervalstij ir trīs vietas. ES deputātu vietas tiek sadalītas atbilstoši RK politiskajam sastāvam, sadalot tās sešās politiskajās grupās: Eiropas Tautas partija (PPE), Eiropas Sociālistu partija (PSE), grupa “Renew Europe” (RE), Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa (ECR), Eiropas Alianse (EA) un Zaļie. CORLEAP ikgadējo sanāksmju starplaikā Birojs darbojas kā koordinācijas struktūra. Birojs ir atbildīgs par CORLEAP darba koordinēšanu, tās darbību, ziņojumu un rezolūciju uzraudzību. Tajā ir pieci locekļi no partnervalstīm un seši locekļi no RK, kas pārstāv ES.

• Moldovai 2022. gada jūnijā tika piešķirts ES kandidātvalsts statuss. Pēc Eiropadomes 2023. gada decembra lēmuma sarunas tika sāktas pirmajā starpvaldību konferencē 2025. gada 25. jūnijā. Moldova 2025. gada maijā pieņēma Moldovas pievienošanās valsts programmu 2025.–2029. gadam; un 2025. gada jūlijā notika pirmais ES un Moldovas samits, iezīmējot jaunu sadarbības un integrācijas posmu. 2025. gada septembrī Eiropas Komisija pabeidza savus pirmos visaptverošos pārbaudes ziņojumus, un 2026. gada martā tika sāktas tehniskās sarunas par visām sešām kopām. ES un Moldovas Parlamentārās asociācijas komiteja 2026. gada 5. maijā pieņēma deklarāciju, kurā aicināja oficiāli sākt sarunas, savukārt Moldovas valdība ir paziņojusi par savu mērķi līdz 2028. gada sākumam provizoriski pabeigt pievienošanās sarunas. 2026. gada jūlijā Moldovas integrācija Eiropā ir sākusi jaunu posmu, atverot otro ES pievienošanās sarunu kopu — 6. kopu “Ārējās attiecības”. Reformu un izaugsmes mehānisms (1,9 miljardi EUR) ir svarīgs instruments pievienošanās procesa atbalstam. Nākamajā DFS ir paredzēts, ka ES sadarbībā ar kandidātvalstīm vadīsies pēc valstu un reģionālajiem partnerības plāniem.