Ārkārtas situācija klimata jomā: Ar nākamo ES budžetu ir jāatbalsta pilsētu un reģionu centieni

Pēc viena no ekstrēmākajiem karstuma viļņiem, kāds jebkad reģistrēts Centrāleiropā un Rietumeiropā, pilsētas un reģioni mudina ES nodrošināt, ka nākamajā ES ilgtermiņa budžetā ir iekļauts skaidrs un mērķtiecīgs atbalsts klimatadaptācijai un klimata pārmaiņu mazināšanai vietējā un reģionālā līmenī.

Debatēs ar Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieci Terēzu Riberu (Teresa Ribera) vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji atzinīgi novērtēja viņas apņemšanos enerģētikas un klimata pasākumus saglabāt ES darba kārtības priekšplānā un uzsvēra, ka pāreja uz tīru enerģiju ir ekonomiska nepieciešamība, par ko liecina daudzās enerģētikas krīzes. Viņi arī uzsvēra, cik svarīga ir vietējā un reģionālā līmeņa rīcība klimata un vides jomā pasaules līmenī, izmantojot ieteikumu kopumu klimata COP31 un biodaudzveidības COP17.

1. jūlijā Eiropas Reģionu komitejas plenārsesijā Varšavas mēra Rafał Trzaskowski (PL/PPE) vadībā tika pieņemts atzinums, kurā brīdināts, ka ierosinātā nākamā ES daudzgadu budžeta struktūra var vājināt ES klimata un vides mērķu sasniegšanu un palielināt teritoriālās atšķirības. Atzinumā arī paustas bažas par mērķu un definīciju neskaidrību.

RK atzinumā norādīts, ka vispārējo 35 % mērķi attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar klimatu un vidi (līdz 43 % nacionālajos un reģionālajos partnerības plānos (NRPP) un Eiropas Konkurētspējas fondā (ECF)), būs grūti sasniegt bez spēcīgas teritoriālās atbildības, skaidra pienākumu sadalījuma starp dažādiem pārvaldības līmeņiem un paredzama finansējuma, kas saistīts ar klimata, enerģētikas un vides stratēģijām. Tā uzsver, ka ir vajadzīga pārredzama izdevumu izsekošana, stabila klasifikācijas metodika un skaidri darbības rādītāji, lai izvairītos no zaļmaldināšanas un nodrošinātu, ka 35 % mērķis ticami un uzskatāmi izpilda ES saistības klimata un vides jomā.

Turklāt reģioni un pilsētas pauda bažas par to, ka pēc LIFE programmas dabas un bioloģiskās daudzveidības komponenta integrēšanas plašākā daudzprioritāšu ES mehānismā nav īpašas programmas rīcībai vides jomā. Ņemot vērā pilsētu centrālo lomu Eiropas labklājībā, inovācijas spējās un ilgtspējīgā konkurētspējā, RK uzskata, ka ES mehānismā būtu jāiekļauj aizsargāts budžeta piešķīrums mērķtiecīgai palīdzībai un tiešam finansējumam zaļās pārkārtošanās projektiem visu lielumu pilsētām.

RK arī pieņēma ieteikumus UNFCCC COP31 un Biodaudzveidības COP17, kas notiks šoruden. Atzinumā , ko vada ENVE komisijas priekšsēdētājs Kostas Bakoyannis (EL/PPE), Atēnu pilsētas domes loceklis, uzsvērta ciešā saikne starp klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības zudumu un ūdens noturību un uzsvērts, ka globālās bioloģiskās daudzveidības un klimata saistības ir atkarīgas no to īstenošanas vietējā līmenī. Reģioni un pilsētas mudina ES un valstu valdības nodrošināt vietējo un reģionālo pašvaldību jēgpilnu līdzdalību — ne tikai kā novērotājām, bet arī kā īstenošanas, ziņošanas un pārskatatbildības veicinātājām, ko atbalsta labāka piekļuve finansējumam, zināšanām un datiem. 

Citāti:

Kata Tüttő, Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētāja un Budapeštas pilsētas domes locekle: “Pēdējo gadu laikā Eiropas politiskā uzmanība ir saprotami pārvirzījusies uz robežu, drošības un ģeopolitiskām krīzēm. Tomēr vietējā un reģionālā līmeņa vadītājiem klimata krīze nekad nav izzudusi. Katrs karstuma vilnis, katrs sausums, katrs dabas ugunsgrēks un katrs plūdi mums atgādina, ka mūsu pilsētas sasilst, mūsu upes izžūst un mūsu kopienas kļūst neaizsargātākas. Vietējās un reģionālās pašvaldības joprojām ir atbildīgas par lielākās daļas klimatadaptācijas un klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu īstenošanu. Tagad jautājums ir par to, vai viņiem joprojām būs resursi, lai turpinātu. Nākamajā ES budžetā ir jāsaglabā kohēzijas politikas ilgtermiņa uzdevums, ieguldot reģionos, infrastruktūrā, dabā un enerģētikas sistēmās, nevis jākļūst par pastāvīgu instrumentu reaģēšanai uz krīzi. Mums vēl ir laiks mainīt šo tendenci, un es ļoti atzinīgi vērtēju priekšsēdētājas izpildvietnieces Riberas apņemšanos nodrošināt, ka rīcība klimata un enerģētikas jomā joprojām ir stingri iekļauta ES darba kārtībā.”

Rafał Trzaskowski (PL/PPE), Varšavas mērs un RK ziņotājs atzinumam “Klimata, enerģētikas un vides prioritāšu integrēšana daudzgadu finanšu shēmā”: “Eiropa, kas investē tīrā enerģijā, klimatadaptācijā un inovācijā savos reģionos un pilsētās, būs drošāka, noturīgāka un pārtikušāka. Tāpēc VRPP ir jāiekļauj daudzlīmeņu pārvaldības platformas un obligātas pilsētu un reģionālās nodaļas, un Eiropas Konkurētspējas fondam ir jānodrošina tiešs finansējums vietējiem enerģētikas un klimata plāniem un jāatzīst divējāda lietojuma infrastruktūra. DFS būtu jāsniedz mērķorientēta palīdzība un tiešs finansējums pārejas projektiem visu lielumu pilsētām, palielinot izmēģinājuma projektu un eksperimentu iespējas. Teritorijas, kas stratēģiski investē enerģētikas pārkārtošanā, piesaista talantus, rada kvalitatīvas darbvietas un joprojām ir ekonomiski spēcīgas un noturīgas. "

Kostas Bakoyannis (EL/PPE), Atēnu pilsētas domes deputāts, ENVE komisijas priekšsēdētājs un RK ziņotājs atzinumam “ES globālais redzējums klimata un enerģētikas jomā. Ceļā uz iekļaujošākām globālajām sarunām par klimatu un vidi”: “Šajā atzinumā ir izklāstītas RK politiskās prioritātes pirms divām svarīgām globālām konferencēm šogad: ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 17. sesija par bioloģisko daudzveidību un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 31. sesija par klimatu. Tā kā Eiropa saskaras ar rekordlieliem karstuma viļņiem, pieaugošu energoapgādes nedrošību un pieaugošu spiedienu uz kopienām, vēstījums ir skaidrs: mums ir jāpaātrina atteikšanās no fosilā kurināmā, jāstiprina klimatadaptācijas centieni un jāinvestē dabā balstītos risinājumos, kas aizsargā gan cilvēkus, gan ekosistēmas. Reģioni un pilsētas ir jomas, kurās globālās saistības kļūst par reālu rīcību, un tie ir jāatzīst par pilntiesīgiem partneriem klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanā.”

Plašāka informācija:

· Fotoattēli un videomateriāli no RK plenārsesijas debatēm un preses punkta ar Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieci Ribera

Eiropa ir visstraujāk sasilstošais kontinents pasaulē, un karstuma viļņi Eiropā izraisa vairāk nāves gadījumu nekā visi citi dabas apdraudējumi kopā. Nedēļa pirms plenārsesijas bija viena no karstākajām, kādas jebkad reģistrētas Centrāleiropā un Rietumeiropā. Rekordaugsta temperatūra tika mērīta Vācijā (41,7°C), Polijā (40,5°C), Čehijā (41,9°C) un Dānijā (36,6°C). Francija 24. jūnijā reģistrēja savu karstāko dienu, kad vidējā temperatūra valstī bija 30,0 °C, un pirmās aplēses liecina par ievērojamu pārmērīgu mirstību, jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēku vidū. Pētījums, ko publicēja World Weather Attribution, norāda uz skaidru saikni starp karstuma viļņu intensitāti un fosilā kurināmā emisiju pieaugumu.

· Pieņemtais atzinums ir daļa no 20 atzinumu sērijas, pie kuriem RK strādā, lai novērtētu konkrētus aspektus un noteikumus saistībā ar nākamo ES ilgtermiņa budžetu 2028.–2034. gadam: iepazīties ar atzinumu ceļvedi. Eiropas Komisijas priekšlikumā ir noteikts vispārējs 35 % klimata un vides izdevumu mērķis dažādās programmās, kas nozīmē, ka klimata un vides mērķu atbalstam tiktu mobilizēti vairāk nekā 700 miljardi eiro. Nacionālie un reģionālie partnerības plāni (NRPP), kas apvienotu līdzekļus gan reģionālajai attīstībai, gan kopējai lauksaimniecības politikai, būtu galvenais instruments, lai atbalstītu vietējās kopienas un uzņēmumus pārejā uz tīru enerģiju ar 43 % klimata un vides izdevumu mērķi. Tomēr reformas neparedz īpašu programmu, kas būtu vērsta uz rīcību vides un klimata jomā un būtu pieejama vietējām un reģionālajām ieinteresētajām personām, piemēram, LIFE pašreizējā budžeta periodā. 

· ANO Klimata pārmaiņu konference (UNFCCC COP31) notiks Antālijā (Turcija) 2026. gada 9.–20. novembrī. RK pieņemtajā atzinumā Puses tiek mudinātas COP 31 atjaunot COP 28 uzņemtās saistības un vienoties par ticamu ceļu, kā līdz 2030. gadam ātri izbeigt fosilā kurināmā izmantošanu, trīskāršot atjaunīgās enerģijas jaudu un divkāršot energoefektivitātes uzlabojumus saskaņā ar rūpniecības konkurētspēju, tehnoloģisko inovāciju un sociālo taisnīgumu. RK delegācija aicinās ES uzņemties vadību centienos izveidot pilnvarotu un laikā ierobežotu daudzlīmeņu dialogu pasaules līmenī un novērst šķēršļus pilsētu un reģionu piekļuvei klimata finansējumam.

· RK arī pārstāvēs Eiropas vietējās un reģionālās pašvaldības ANO Biodaudzveidības konferencē (KBD COP17) Erevānā (Armēnija) no 2026. gada 19. līdz 30. oktobrim. RK atzinumā uzsvērts, ka bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un atjaunošana arī stiprina pielāgošanos klimata pārmaiņām vietējā un reģionālajā līmenī. Komiteja aicina savlaicīgi pārskatīt, pieņemt un efektīvi īstenot valstu bioloģiskās daudzveidības stratēģijas un rīcības plānus, iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības. COP 17 būtu arī jānodrošina vērienīga resursu mobilizēšanas pakete, kas stiprina pilsētu un reģionu piekļuvi finansējumam. 

Saziņa:

Lauri Ouvinen
Tālr. +32 473536887
lauri.ouvinen@cor.europa.eu