Lai stiprinātu Eiropas sagatavotību krīzēm, ir vajadzīga spēcīga vietējā un reģionālā līmeņa iesaiste.

RK uzsver, ka lauku attīstībai ir vajadzīgas diferencētas, konkrētai vietai pielāgotas pieejas.  

Eiropas Reģionu komitejas (RK)   4. februāra sanāksmē tika paziņots, ka Eiropa  varētu labāk paredzēt krīzes, izturēt tās un reaģēt uz tām, sākot ar ģeopolitiskiem satricinājumiem un piegādes ķēdes traucējumiem un beidzot ar ārkārtas situācijām veselības jomā. Atzinumu kopumā  NAT komisijas locekļi uzsver pilsētu un reģionu centrālo lomu sagatavotībā. Viņi arī uzsvēra,  cik svarīga ir spēcīga, konkrētai vietai pielāgota pieeja lauku attīstībai pēc 2028. gada. 

Gatavība krīzēm  

Nesenās krīzes, tostarp Covid-19 pandēmija un Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, ir atklājušas nopietnus trūkumus Eiropas spējā nodrošināt pirmās nepieciešamības preces, medicīniskos pretlīdzekļus un pakalpojumus ārkārtas situācijās. Pest Vármegye grāfistesprojektā  par ES krājumu veidošanas stratēģiju RK atzinīgi vērtē Komisijas mērķi stiprināt materiālo sagatavotību, vienlaikus uzsverot, ka piegādes drošībai ir vajadzīga koordinēta, konkrētai vietai pielāgota pieeja. Pilsētas un reģioni ir pirmie, kas saskaras ar krīžu ietekmi, un galvenie dalībnieki, kas nodrošina pamatpakalpojumu nepārtrauktību. 

Tāpēc RK aicina sagatavotības stratēģiju izstrādē un īstenošanā, tostarp pārrobežu plānošanā un ES krājumu veidošanas tīklos, pilnībā iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības. Eiropas ražošanas jaudas un vienotā tirgus stiprināšanai ir jāiet roku rokā ar subsidiaritāti un daudzlīmeņu pārvaldību, lai sagatavotības pasākumi atspoguļotu teritoriālās vajadzības un neaizsargātību. 

Referente Karacsony paziņoja: “Eiropai ir jāpaaugstina materiālās sagatavotības līmenis. Nesenās krīzes ir parādījušas, ka mūsu noturība ir atkarīga no ciešākas koordinācijas, pārredzamas pārvaldības un stabilām, sadarbspējīgām krājumu veidošanas sistēmām visos pārvaldības līmeņos. Pilsētām un reģioniem, kas bieži vien ir pirmie, kas reaģē, ir vajadzīgs prognozējams finansējums, skaidrākas lomas un moderna loģistikas infrastruktūra, lai nodrošinātu pirmās nepieciešamības preču plūsmu traucējumu laikā.” 

Veselības drošība ir Eiropas vispārējās noturības pamatelements.  Atzinuma projektā par Medicīnisko pretlīdzekļu stratēģiju ir uzsvērts, ka efektīvai gatavībai veselības jomā ir vajadzīgi ilgtspējīgi ieguldījumi visā krīzes pārvarēšanas ciklā, sākot no profilakses līdz atveseļošanai. Tā kā lielākajā daļā dalībvalstu veselības aprūpes sistēmas ir decentralizētas, reģioniem un pilsētām ir izšķiroša nozīme slimnīcu pārvaldībā, loģistikā, komunikācijā un medicīnisko pretlīdzekļu ieviešanā, jo īpaši neaizsargātās un pārrobežu teritorijās. 

Atzinumā, ko vada Lacio reģiona egional C ouncil P rezidents Antonio Aurigemma (IT/ECR), uzsvērta strate gi c stockpi les, joint p ro curement un diversifi ed su ply chai ns nozīme, vienlaikus brīdinot, ka inovāciju un ražošanu nevar aktivizēt tikai krīžu laikā. Pastāvīgi ieguldījumi pētniecībā, digi tal syste ms, s kills un civilā–mi litārā coope devā ir e ssenti al to ens ure t imely un e quit spēj piekļūt dzīvību glābjošiem medicīniskiem pretlīdzekļiem. 

Rapporteu r Aurigemma norādīja: “Neseno globālo krīžu panākumi ir parādījuši, ka ES ir steidzami jāstiprina savas veselības nozares ekosistēmas noturība un stratēģiskā reaģētspēja. Mums būtu jābalsta turpmākā sagatavotība uz pieredzi, kas gūta no iepriekšējām pandēmijām, un jāturpina iesaistīties dialogā par sagatavotību veselības aprūpei un civilo un militāro aizsardzību, lai nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu rīcību.” 

Šie politikas vēstījumi lielā mērā saskan ar konstatējumiem Kopīgā pētniecības centra (JRC) jaunajā ziņojumā par efektīvu noturību pret katastrofām, kura pamatā ir RK pētījums “Vietējie un reģionālie veiksmes stāsti par ieguldījumiem noturībā pret katastrofām” (2025. gada maijs). Ziņojums skaidri parāda, ka vietējo un reģionālo perspektīvu integrēšana ES noturības pret katastrofām mērķos  ir būtiska un  ka efektīva sagatavotība un reaģēšana ir atkarīga no vietējiem apstākļiem atbilstošām zināšanām, spēcīgas vietējās pārvaldības un pilsētu un reģionu aktīvas iesaistes plānošanā un īstenošanā. 

Abus atzinumu projektus paredzēts pieņemt RK plenārsesijā Ma y. 

Rural d evelopment nākotne   

NAT komisijas locekļi pieņem arī atzinuma projektu par lauku attīstības nākotni pēc 2028. gada, ko vada Dol  n í Studénk ypašvaldības vietējās asamblejas loceklis ra pporteur  Radim Sršeň (CZ/PPE). Atzinuma projektā uzsvērts, ka lauku apvidi ir būtiski un ir pelnījuši lielāku politisko uzmanību. Komiteja aicina lauku attīstību uzskatīt par horizontu pirms nākamās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) un to atbalstīt ar integrētu finansējumu, sistemātisku lauku aspektu iestrādāšanu, teritoriālo marķējumu un skaidru lauku apvidu definīciju. 

Ziņotājs Sršeň teica: “Lauku attīstībai ir izšķiroša nozīme nākamajā plānošanas periodā. Pasaule mainās, un jaunā regula, ko izstrādājusi Eiropas Komisija, ir  ļoti dedzīga no pagātnes — tā ir r evol ution, nevis evo lution. Lai risinātu visas problēmas, ar kurām saskaras lauku apvidi, mums ir jāpāriet no taisnīgas lauksaimniecības uz holist ic pieeju, mu lt i-policy, multi-f und pieeju, izvairoties no kārdinājuma iebilst pret lauku un lauksaimniecības politiku. Un mums ir vajadzīgi īpaši pielāgoti, konkrētai vietai pielāgoti risinājumi, jo katrs reģions ir atšķirīgs: mums ir salas, mums ir kalnaini apgabali, mums ir tālākie apgabali, tāpēc mums ir vajadzīga recepte, lai rastu risinājumus katram  reģionam.” 

Atzinuma projektu paredzēts pieņemt RK plenārsesijā Ma y. 

Arī sanāksmes laikā  

NAT komisija gatavo vairākus atzinumus  par lauksaimniecības pārtikas politiku saistībā ar jauno daudzgadu finanšu shēmu (DFS)  laikposmam pēc 2027. gada. Deputāti  šodien rīkoja debates par šādiem jautājumiem: 

• “Kopējā lauksaimniecības politika”, ziņotājs Piotr Calbecki (PL/PPE); 

• “Kopējā zivsaimniecības politika, Eiropas Okeānu pakts un Savienības jūrlietu un akvakultūras politika”, ziņotājs: Thibaut Guignard (FR/PPE); 

• “Lauksaimniecības produktu tirgus kopīgā organizācija un ES skolu apgādes programma”, ziņotājs Alessio Mammi (IT/PSE). 

Pēc tam NAT komisijas locekļi pirmo reizi apmainījās viedokļiem par šādiem atzinumiem:  

• “Paaudžu atjaunošanas stratēģija lauksaimniecībā”, ziņotājs Emiliano Garcia-Page Sanchez (ES/PSE); 

• Savienības civilās aizsardzības mehānisms, ziņotājs Adam Banaszak (PL/EA); 

• Patērētāju tiesību aizsardzības programma 2025.–2030. gadam un rīcības plāns attiecībā uz patērētājiem vienotajā tirgū, ziņotājs Adam Ciszkowski (PL/ECR). 

Vispārīga informācija  

Sanāksmes fotoattēli   un videomateriāli.