Reģioniem un pilsētām būs izšķiroša nozīme, lai Eiropas Pētniecības telpa gūtu panākumus

Vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji 14. maija debatēs ar jaunuzņēmumu pētniecības un inovācijas komisāri Jekaterinu Zaharjevu (Ekaterina Zaharieva) aicināja piešķirt lielāku nozīmi Eiropas Pētniecības telpas (EPT) veidošanā, uzsverot, ka reģioni ir aktīvi pētniecības politikas virzītājspēki. Šis aicinājums bija viens no galvenajiem vēstījumiem Melānijas Kīnemanes-Grunovas (Melanie Kühnemann-Grunow) (DE/PSE) vadītajā atzinumā, kurā pausts atbalsts pētniecības un inovācijas politikai, kas labāk atspoguļo vietējās vajadzības, novērš reģionālās atšķirības un stiprina kohēziju visā ES.

Debašu laikā reģioni un pilsētas uzsvēra, ka 2024. gada paziņojums par EPT īstenošanu un gaidāmais EPT akts ir svarīgas iespējas veicināt Eiropas pētniecības un inovācijas (R&I) ekosistēmas un novērst reģionālās atšķirības. Viņi uzsvēra, ka EPT potenciāla pilnīgai īstenošanai ir vajadzīga patiesa daudzlīmeņu pārvaldība, kurā vietējās un reģionālās pašvaldības aktīvi piedalās tādu konkrētai vietai pielāgotu risinājumu izstrādē un īstenošanā, kas sniedz taustāmus ieguvumus tādās jomās kā klimatrīcība, veselības aprūpe, rūpniecības dekarbonizācija un digitālā pārkārtošanās.

Neraugoties uz progresu, Eiropas reģionos joprojām pastāv būtiskas atšķirības pētniecības un izstrādes un inovācijas jomā. RK locekļi uzsvēra, ka kohēzijas politikai ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu taisnīgu piekļuvi resursiem, veicinātu reģionālo inovāciju un veidotu līdzsvarotāku Eiropas pētniecības vidi. Viņi aicināja uzlabot koordināciju starp kohēzijas politiku un pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, sniedzot lielāku atbalstu reģioniem, kuru sniegums ir nepietiekams. RK norādīja, ka EPT uzraudzības mehānismā (EMM) būtu jāiekļauj reģionālie rādītāji, lai palīdzētu apzināt trūkumus un izstrādāt mērķtiecīgāku un efektīvāku politiku. 

Vietējās pašvaldības iestājās par spēcīgāku starpreģionālo un pārrobežu pētniecību un izstrādi, sadarbību inovācijas jomā, lai samazinātu reģionālās inovācijas nepilnības. Viņi mudināja labāk koordinēt un apvienot ES finansējumu, piemēram, kohēzijas politikas fondus, pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, Interreg, Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), starpreģionālās investīcijas inovācijā (I3) un Eiropas Reģionālās attīstības fondu, lai attīstītu starpreģionālās vērtības ķēdes un veicinātu zināšanu apmaiņu, kurā aktīvi iesaistīti reģioni ar nepietiekamiem rezultātiem. Tas nozīmē, ka ir jālikvidē administratīvie šķēršļi pētnieku mobilitātei, ļaujot talantiem brīvāk pārvietoties visā Eiropā.

Reģioni un pilsētas aicināja pilnībā integrēt vietējās un reģionālās pašvaldības EPT forumā, lai reģionālās inovācijas stratēģijas labāk saskaņotu ar ES mērķiem. Viņi uzsvēra, ka ciešāka sadarbība starp Eiropas Komisiju, dalībvalstīm un reģioniem ir būtiska, lai efektīvāk izplatītu pētniecības rezultātus un rastu taustāmus risinājumus, kas sniedz labumu sabiedrībai un uzņēmumiem.

RK locekļi pauda bažas par ES lēno progresu virzībā uz mērķi 3 % no IKP ieguldīt pētniecībā un izstrādē, mudinot dalībvalstis izstrādāt skaidrus valsts ceļvežus publiskā finansējuma palielināšanai, ko papildinātu privātā sektora stimuli.  

Visbeidzot, gatavojot nākamo pētniecības un inovācijas pamatprogrammu, reģionālie līderi aicināja izstrādāt vērienīgu, labi finansētu un neatkarīgu programmu, kas efektīvi novērstu teritoriālās atšķirības un būtu saskaņota ar EPT politikas programmu.

Citāti:

KataTüttő, Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētāja. “Mēs varam pilnībā atraisīt Eiropas pētniecības un inovācijas ekosistēmas potenciālu, tuvinot mūsu kopienas Eiropas pētniecības telpai. Es pateicos komisārei Zaharieva par šo viedokļu apmaiņu, kurā RK norādīja, ka tās pilnīga iesaiste ir būtiska, lai pētniecība un izstrāde būtu izdevīga ikvienam. Spēcīga EPT nozīmē dot iespēju katram reģionālajam, pilsētu un lauku apvidum kopīgi virzīt inovāciju, kas risina Eiropas sociālās, vides un ekonomiskās problēmas.”

Eiropas jaunuzņēmumu, pētniecības un inovācijas komisāre Jekaterina Zaharjeva: “Reģioni un pilsētas ir būtiski Eiropas izcilībai pētniecībā un inovācijā. Sadarbības veicināšana, vietējo ekosistēmu stiprināšana un atbalsts daudzveidīgiem talantiem — mūsu kopīgie centieni palīdz pozicionēt ES kā pasaules līderi. Kopā mēs nodrošinām, ka Eiropa joprojām ir vispievilcīgākais galamērķis pētniekiem un ka zinātne plaukst visos mūsu Savienības līmeņos.”

Ziņotāja Melanie Kühnemann-Grunow (DE/PSE), Berlīnes Pārstāvju palātas locekle: “Eiropas pētniecības telpas izveides pabeigšana nav tikai konkurētspējas jautājums — runa ir par taisnīgumu, solidaritāti un iespējām visiem. Vērienīgai un neatkarīgai 10. pamatprogrammai ir jādod iespēja katram reģionam, ne tikai līderiem, virzīt pētniecību un inovāciju, kas kalpo cilvēkiem un planētai. Publiskajiem ieguldījumiem ir jārāda priekšzīme, lai novērstu pētniecības un izstrādes plaisu, stiprinātu sabiedriskos pakalpojumus un nodrošinātu, ka Eiropas zaļajā un digitālajā nākotnē neviena teritorija netiek atstāta novārtā.”

Vispārīga informācija

• Video un fotogrāfijas no sesijas.
• Paredzams, ka 2026. gada otrajā pusē Eiropas Komisija publicēs Eiropas Pētniecības telpas aktu (EPT aktu).
• Pašlaik tiek apspriesta 10. pamatprogramma, kas stāsies spēkā 2028. gadā un ilgs līdz 2036. gadam.
• Enrico Letta ziņojumā par vienoto tirgu, kas publicēts 2024. gada aprīlī, ierosināts izveidot piekto pīlāru: pētniecība un inovācija.
• Ieteikumi nākamajai pētniecības un inovācijas pamatprogrammai (10. PP) (RK atzinums, 2024. gads).
• Ceļā uz integrētu ES politikas pieeju vietējiem apstākļiem pielāgotas inovācijas atbalstam zaļās un digitālās pārkārtošanās nolūkā (RK atzinums, 2023. gads).
• Jauna inovācijas programma Eiropai (RK atzinums, 2022. gads).