ES paplašināšanās saskaras ar problēmām vietējās pārvaldības un vietējās demokrātijas jomā

Eiropas Reģionu komiteja ir mudinājusi Eiropas Savienību risināt “vietējās valsts sagrābšanas” problēmu valstīs, kuras vēlas pievienoties Savienībai, un steidzamā rezolūcijā par Turciju “stingri nosodījusi vietējo opozīcijas līderu, tostarp Stambulas mēra Ekrem İmamoğlu, arestus un aizturēšanu”.

Uzaicinājumi tika izteikti ES vietējo un reģionālo politiķu asamblejas plenārsesijā 2. un 3. aprīlī pēc debatēm ar ES paplašināšanās komisāri Martu Kosu (Marta Kos).

RK rezolūcijā par Turciju ir brīdināts, ka “sistemātiska vēršanās pret opozīcijas politiķiem apdraud demokrātiskas sabiedrības pamatus”, pausts aicinājums Augstajam pārstāvim / Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniekam “apsvērt iespēju noteikt ierobežojošus pasākumus saskaņā ar ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu” un norādīts, ka “turpinot regresu pamattiesību jomā, būtu jāpārskata Turcijas dalība ES finanšu un institucionālajās programmās”. Rezolūcijā atspoguļoti RK brīdinājumi kopš 2016. gada par kaitējumu, kas nodarīts vietējai demokrātijai Turcijā, aizstājot daudzus ievēlētos mērus ar valdības ieceltiem pilnvarotajiem.

RK arī ļoti kritiski vērtē Serbijas iestāžu reakciju uz mēnešiem ilgiem protestiem pēc dzelzceļa stacijas jumta sabrukšanas Novi Sadā. Atzinumā par paplašināšanos Rietumbalkānos un Turcijā RK pauž “nopietnas bažas par pilsoniskās sabiedrības aktīvistu, tostarp ES dalībvalstu iedzīvotāju, aizturēšanu un tai sekojošo deportāciju” un “ar bažām norāda, ka šādas darbības var apdraudēt pamatbrīvības”.

Pārskatot progresu virzībā uz ES paplašināšanos 2024. gadā, RK locekļi uzsvēra, ka ir “ļoti svarīgi”, lai jebkura valsts, kas vēlas pievienoties ES, pieskaņotos Savienības ārpolitikai un drošības politikai, kā arī uzsvēra kandidātvalstu pilsoniskās sabiedrības “lielo lomu” paplašināšanās īstenošanas procesā.

RK novērtējumos galvenā uzmanība pievērsta pārvaldībai un administrēšanai vietējā un reģionālajā līmenī, raksturojot efektīvu vietējo un reģionālo pašpārvaldi un plaukstošu vietējo demokrātiju kā būtiskus līdzsvara un atsvara sistēmu elementus kandidātvalstīs. RK norāda, ka, neraugoties uz karu, Ukraina ir guvusi “progresu vietējās pārvaldības, atjaunošanas un decentralizācijas jomā”. Rietumbalkānos RK konstatē “vietējās valsts nozagšanas” problēmu, kad vietējās pārvaldības sistēmu pilnībā vai daļēji uzurpē ietekmīgas personas vai grupas.

RK ieteikumos ir uzsvērti arī plašāki ieguvumi, ko maigās varas ziņā sniedz ES atbalsts vietējām un reģionālajām pašvaldībām, uzsverot “VRP neaizstājamo lomu samierināšanas veicināšanā, vēsturisko mantojumu risināšanā un divpusēju jautājumu risināšanā, izmantojot dialogu, uzticēšanās veidošanu un kopīgas pārrobežu iniciatīvas”.

RK pievērsa uzmanību pārrobežu sadarbības priekšrocībām, uzaicinot kopīgo Eiropas kultūras galvaspilsētu 2025. gadam — Nova Gorica (Slovēnijā) un Gorizia (Itālijā) — mērus; šī ir pirmā reize, kad apbalvojums piešķirts divām pilsētām, kurām ir kopīga robeža. Kopš Slovēnijas pievienošanās ES 2004. gadā abas iepriekš sadalītās pilsētas ir apvienojušās vienā pilsētu kopienā, kurai ir kopīgs centrālais laukums un sabiedriskā transporta tīkls. Komisārs Koss teica, ka Nova Gorica un Gorizia “katru dienu īsteno redzējumu par mieru Eiropā. Mēri — Nova Goricas mērs Samo Turel (SI/Renew Europe) un Gorīcijas mērs Rodolfo Ziberna (Rodolfo Ziberna) — norādīja, ka abu pilsētu integrācija liecina, ka, neraugoties uz pagātnes šķelšanos, līdzāspastāvēšana ir iespējama.

Citāti:  

• KataTüttő, Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētāja: “Paplašināšanās nenozīmē tikai jaunu līniju zīmēšanu kartē. Runa ir par miera, stabilitātes un iespēju veidošanu ikvienam Eiropā. Kad mūsu kaimiņi ir stiprāki, mēs arī esam. Pilsētām un reģioniem visā Eiropā ir tik daudz ko piedāvāt: zināšanas, pieredze un solidaritāte. Strādājot kopā pāri robežām un uz vietas, mēs varam palīdzēt veidot vienotāku, drošāku un pārtikušāku Eiropu. Vietējā un reģionālā līmeņa vadītāju viedoklim šajā procesā ir nozīme, jo tieši mūsu kopienās ir jūtama reālā ietekme, ko rada dalība ES. Un tieši sadarbojoties visos līmeņos, mēs varam aizstāvēt mūsu kopīgās vērtības un kopīgi stāties pretī mūsdienu izaicinājumiem.”  

• Eiropas paplašināšanās komisāreMarta Kosa: “Esmu cieši pārliecināts, ka vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji ir būtiski Eiropas Savienības izveides arhitekti. Nova Gorica un Gorizia pilsētā Turelas mērs un Givernas mērs katru dienu īsteno redzējumu par mieru Eiropā. Pasaule strauji mainās, un Eiropai ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu stabilitāti un aizsardzību. Un tas ir pastiprinājis to, ko mēs jau sen zinām, ka lielāka vienota Eiropa ir spēcīgāka Eiropa. Paplašināšanās ir nepieciešama mūsu drošībai, labklājībai un Eiropas ilgtermiņa spēkam. Un mums ir jāizmanto šis brīdis.” 

• Aleksandra Dulkiewicz (PL/PPE), Gdaņskas mēre un RK ziņotāja atzinumam “Paplašināšanāstiesību aktu kopums 2024. gadam — Ukraina, Moldova un Gruzija”: “Paplašināšanās procesam jābūt balstītam uz nopelniem. Otrkārt, ir jābūt decentralizācijai ne tikai kā idejai, bet arī fiskālās decentralizācijas ziņā. Treškārt, mums ir jāapzinās naidīgu aktoru darbības, tostarp manipulācijas ar plašsaziņas līdzekļiem, manipulācijas ar sabiedrisko domu, dezinformācija. Ceturtkārt, nevalstisko organizāciju loma integrācijas procesa atbalstīšanā ir ļoti svarīga. Un, visbeidzot, mums ir vajadzīga divpusēja sadarbība, sadarbība starp pilsētām, no ciemata līdz ciematam, no reģiona līdz reģionam.” 

• Jean-Luc Vanraes (BE/RE), Ukles komūnas padomes loceklis un RK ziņotājs atzinumam “Paplašināšanāspakete 2024. gadam — Rietumbalkāni un Turcija”:  “Šis ziņojums tika sagatavots laikā, kad to aizēnoja starptautiski un iekšēji konflikti, kas apdraud tiesiskuma un demokrātijas principus, tostarp attiecībā uz vietējām iestādēm. Kopumā var teikt, ka debates par subsidiaritāti un vietējo pašvaldību finansēšanu vēl ir rūpīgi jāvada. Attiecībā uz Kipru diemžēl ir atkārtoti jāatbalsta ANO DP pieņemto rezolūciju īstenošana." 

Vispārīga informācija:  

• Debates par paplašināšanos var no jauna aplūkot RK tīmekļa vietnē; fotogrāfijas ir atrodamas šeit.  

• Nova Gorica un Gorizia ir Eiropas kultūras galvaspilsētas 2025. gadā, un tās ir pirmās pārrobežu pašvaldības, kurām tiks piešķirts nosaukums. 1947. gadā tika noslēgts miera līgums starp Itāliju un Dienvidslāviju, kā rezultātā tika sadalīta viena pilsēta. Abu pilsētu sadarbību daļēji veicina Eiropas teritoriālās sadarbības grupa (ETSG), kas nodrošina juridisko pamatu pārrobežu sadarbībai. RK ir atbildīga par ETSG reģistra uzturēšanu. 

• Projekts steidzamai rezolūcijai par Turcijas mēru arestu un uzbrukumu vietējai demokrātijai Turcijā, kas pieņemta 2025. gada 3. aprīlī: paziņojums presei. 

• Divos atzinumos, ko Eiropas Reģionu komiteja pieņēma 2. aprīlī – “Paplašināšanāstiesību aktu kopums 2024. gadam – Ukraina, Moldova un Gruzija”un “Paplašināšanāstiesību aktu kopums 2024. gadam – Rietumbalkāni un Turcija”,no vietējās un reģionālās pārvaldības viedokļa ir novērtēts progress, ko attiecībā uz reformām, kas saistītas ar ES, guvušas deviņas valstis, kuras vēlas pievienoties ES. Atzinumos ir sniegti ne tikai konkrētām valstīm adresēti ieteikumi, kas jāizskata ES iestādēm, bet arī virkne visaptverošu vēstījumu. Tie ir šādi: nepieciešamība nodrošināt efektīvu vietējo pašpārvaldi un decentralizāciju — gan politisku, gan fiskālu —, lai veicinātu kandidātvalstu integrāciju; to, cik svarīgi ir reformās iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības, kas saistītas ar ES, ņemot vērā to lomu aptuveni 70 % ES tiesību aktu īstenošanā; nepieciešamība apkarot “vietējās valsts sagrābšanu” Rietumbalkānos; un vietējo un reģionālo pašvaldību īpašo nozīmi pārrobežu sadarbībā, vides aizsardzībā, sagatavotībā katastrofām un dezinformācijas apkarošanā. Atzinumos uzsvērts, ka, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko kontekstu, ES ir steidzami jāpalielina sava ietekme un jāveicina stabilitāte kaimiņreģionos. 

• RK ieteikumos ir uzsvērta pilsētu un reģionu starptautisko partnerību vērtība. RK ir līdzdibinātāja Eiropas aliansei “Pilsētas un reģioni Ukrainas atjaunošanai”, kuras sekretariāts tā ir. Alianse mudina reģionālās un pašvaldību pārvaldes veidot sadarbību ar reģionālajiem un pilsētu aicinājumiem Ukrainā. 

• Eiropas Komisija 2024. gada jūnijā oficiāli sāka pievienošanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu. 2023. gadā ES atzina Gruziju par ES kandidātvalsti, bet noteica, ka jāsāk sarunas par turpmākām reformām. Melnkalne ir provizoriski slēgusi trīs no 33 sarunu sadaļām. Serbija ir sākusi sarunas par divām no sešām sarunu tematiskajām kopām. Albānija 2024. gadā sāka divas sarunu kopas. Turcija sarunas par pievienošanos ES sāka 2005. gadā; sarunas pašlaik ir apstājušās. Eiropadome 2024. gada martā nolēma sākt pievienošanās sarunas ar Bosniju un Hercegovinu; Ziemeļmaķedonija pašlaik gaida, kad Eiropadome dos zaļo gaismu sarunu sākšanai. Kosova* tiek uzskatīta par potenciālu ES kandidātvalsti.  

*Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

Kontaktinformācija:

Endrjū Gārdners

Tālr.: +32 473 843 981

andrew.gardner@cor.europa.eu