Laiks “ilgtspējīgiem risinājumiem” Ukrainas bēgļiem

Konference par demokrātisko noturību notika līdztekus diskusijām par Ukrainas bēgļiem, Vidusjūras reģionu un terorisma apkarošanu CIVEX sanāksmē Nīderlandē.

Eiropas Reģionu komitejas (RK) komisijā 9. septembrī tika izskatīti trīs ieteikumu kopumi: par atbalstu Ukrainas bēgļiem, par Vidusjūras pakta īstenošanu un par terorisma apkarošanu.

Pilsoniskuma, pārvaldības, institucionālo lietu un ārlietu komisijas (CIVEX) locekļi arī rīkoja agrīnas diskusijas par Eiropas Komisijas "labāka regulējuma" un "vienkāršošanas" programmas kritisko aspektu.

Sanāksme, kas notika Eijsdenā, Nīderlandes provincē Limburgā, tika apvienota ar konferenci par demokrātijas noturību.

Sanāksmes dokumenti un CIVEX sanāksmes un konferences ieraksts ir pieejams pasākuma lapā.

80 brīvības gadu svinēšana: “Demokrātiskā noturība ceļā uz nākotni”

Konference "Svinot 80 brīvības gadus: Demokrātiskā noturība ceļā uz nākotni” tika pieņemts mēnesi pirms tam, kad RK ir paredzējusi pieņemt priekšlikumus par prioritāru dosjē — Eiropas demokrātijas vairoga izveidi ar priekšlikumiem, kā veicināt uzticēšanos demokrātiskām sistēmām, noturību un sagatavotību tām. CIVEX priekšsēdētāja Magali Altounian (FR/Renew Europe) savā atklāšanas runā uzsvēra šā temata nozīmi, norādot, ka “šo vērtību un principu aizsardzība nekad nav bijusi tik steidzama un ievēlēto amatpersonu un iedzīvotāju mobilizācija nekad nav bijusi tik nepieciešama”.

Pirmajā no divām sesijām ideju laboratorijas, kas saistītas ar Eiropas politiskajām grupām, izklāstīja dažas no savām galvenajām bažām un priekšlikumus demokrātijas stiprināšanai vietējā un reģionālajā līmenī, atjaunojot uzticēšanos politiskajām iestādēm un politiskajai līdzdalībai. Transatlantisko perspektīvu sniedza Hélène Drainville, Kvebekas ģenerālsekretāre Briselē, kura teica, ka Kvebekai ir ļoti veiksmīga programma jauniešu izglītošanai par demokrātiju, tā var sodīt ikvienu, kurš apzināti izplata dezinformāciju, lai atceltu vēlēšanas vai iznīcinātu uzticēšanos vēlēšanu procesam, un 2018. gadā pieņēma Monreālas deklarāciju par mākslīgā intelekta ilgtspējīgu attīstību, lai palīdzētu izstrādāt ētikas satvaru MI izstrādei un ieviešanai.

Otrā sesija bija starppaaudžu saruna starp RK locekļiem un skolēniem no Limburgas provinces skolām, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta dezinformācijai, demokrātijai, karam Ukrainā un ES paplašināšanai. Limburgas provinces reģionālā ministre Elianne Demollin-Schneiders (NL/N.I.), kura vadīja diskusiju, sacīja: “Lai aizsargātu mūsu demokrātijas, mums bieži ir jāuzklausa jaunieši. Mums šādi paaudžu dialogi ir jāpadara par ierastu praksi mūsu pilsētās.”

Vēsturiskās perspektīvas, kas saista vēsturisko atmiņu, demokrātiju un Eiropas projektu, sniedza Eijsden-Margraten un Dunkirk mēri. Alain Krijnen no Eijsden-Margraten atzina viesmīlību, zinātkāri un atbildību par būtiskiem elementiem centienos saglabāt demokrātisko iestāžu vitalitāti. Patrice Vergriete no Denkerkas uzsvēra, cik svarīgi ir saglabāt kolektīvo atmiņu par karu, vardarbību un civiliedzīvotāju ciešanām. Denkerka vada atceres pilsētu iniciatīvu, kas apvieno pilsētas, kuru mērķis ir veicināt mieru, izlīgumu un demokrātiskās vērtības.

Citas nozīmīgas atziņas ietvēra nepieciešamību pēc saskaņotiem centieniem veicināt pozitīvu vēstījumu par demokrātiju un nodrošināt jauniešiem prasmes, lai viņi varētu stāties pretī tādām problēmām kā viltus ziņas.

“No pagaidu aizsardzības līdz ilgtspējīgiem risinājumiem pārvietotajiem ukraiņiem ES — pilsētu un reģionu loma”

Pašreizējās aplēses liecina, ka 4,4 miljoniem ukraiņu ir pagaidu aizsardzības tiesības palikt ES, jo notiek Krievijas karš Ukrainā, un šis statuss viņiem atvieglo piekļuvi dzīvesvietai, veselības aprūpei, izglītībai un sociālajam atbalstam. Pašiniciatīvas ziņojumā, ko izstrādājusi Brēmenes parlamenta priekšsēdētāja Antje Grotheer (DE/PSE), RK norāda, ka ES un tās dalībvalstīm tagad ir jāpāriet no īstermiņa uzņemšanas jautājumiem uz ilgtspējīgiem risinājumiem, kas tām nodrošinātu juridisko noteiktību par viņu tiesībām ES pēc 2028. gada marta, kad viņu tiesības tiks atjaunotas, vienlaikus palīdzot tiem, kas vēlas atgriezties Ukrainā.

Atzinuma mērķis ir nodrošināt, ka vietējās un reģionālās pašvaldības, kas ir atbildīgas par lielu daļu Ukrainas iedzīvotāju uzņemšanas un atbalsta darba, tiek sistemātiski iesaistītas pārejas plānošanā un īstenošanā ārpus pagaidu aizsardzības. Tajā apgalvots, ka ieguldījums laikā un naudā, atbalstot viņu integrāciju, tostarp darba tirgū, var dot labumu kopienām, kurās viņi pašlaik dzīvo, kā arī Ukrainas atveseļošanai rīt.

Veru pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Tomass Sarapuu (Toomas Sarapuu) (EE/PSE) ziņotāja Grotheer vārdā teica: "Pagaidu aizsardzība nevar nozīmēt pastāvīgu nenoteiktību. Krievijas kara dēļ pārvietotie ukraiņi ir izveidojuši dzīvi mūsu kopienās, viņu bērni apmeklē mūsu skolas un sniedz ieguldījumu mūsu sabiedrībā. Eiropai tagad ir vajadzīgi ilgtspējīgi risinājumi, kas iedzīvotājiem sniegtu skaidrību par nākotni un pilsētām un reģioniem sniegtu pienācīgu un paredzamu atbalstu.”

Atzinumu paredzēts pieņemt RK oktobra plenārsesijā.

“Aizsargāt ES: Terorisma novēršanas un apkarošanas programma”

CIVEX locekļi apstiprina atzinumu par ES programmu terorisma novēršanai un apkarošanai, kurā viņi īpašu uzmanību pievērš sabiedrisko vietu un infrastruktūras drošībai un vietējo un reģionālo pašvaldību lomai jomās, kas ir būtiskas radikalizācijas novēršanai, piemēram, izglītībā, sociālajā politikā, kultūrā, jaunatnē un sociālajā iekļaušanā.

Ziņotājs — Rietumpomožes vojevodistes prezidents Olgierd Geblewicz (PL/PPE) — uzsver, ka terorismu nevar aplūkot, “izmantojot pēdējās desmitgadēs pieredzēto uzbrukumu prizmu”, jo draudi tagad ir izkliedētāki, arvien vairāk tiek izmantots internets un jaunās tehnoloģijas, palielinās radikalizācijas risks jauniešu vidū un mainās ģeopolitiskā situācija. "Drošība sākas vietējā līmenī," viņš apgalvoja. “Profilakse notiek vietējā un reģionālā līmenī, kur skolas, kultūras iestādes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējie dienesti var konstatēt pirmās radikalizācijas pazīmes.”

Viņš turpināja: “Pilsētas un reģioni ir atbildīgi par ievērojamu daļu Eiropas kritiskās infrastruktūras — slimnīcām, sabiedrisko transportu, ūdensapgādes sistēmām un citiem būtiskiem pakalpojumiem. Tāpēc mēs nevaram cerēt, ka vietējās un reģionālās pašvaldības efektīvi aizsargās mūsu iedzīvotājus un infrastruktūru bez atbilstošiem instrumentiem, kompetences un finansējuma.”

Sanāksmē uzrunāja EP deputāts François-Xavier Bellamy (FR/PPE), kurš uzsvēra, ka “ir svarīgi atzīt un garantēt reģionālo un vietējo pašvaldību atbildību”. Programmu ProtectEU pašlaik izskata trīs Eiropas Parlamenta komitejas.

Atzinumu paredzēts pieņemt RK oktobra plenārsesijā.

"Vidusjūras pakts: Viena jūra, viens pakts, viena nākotne”

Tuvojoties ES Vidusjūras pakta pirmajai gadadienai novembrī, CIVEX komisija pieņēma atzinumu, kurā tā mudina Eiropas Komisiju stiprināt savus plānošanas mehānismus, lai vietējās un reģionālās pašvaldības varētu sniegt ieguldījumu pakta rīcības plāna noteikšanā, īstenošanā un uzraudzībā.

Pakts ir balstīts uz trim pīlāriem — “mieru”, “labklājību” un “stabilitāti”, un tā rīcības plānā pašlaik ir 21 punkts, kuru skaits palielināsies līdz 28 punktiem, Eiropas Komisija norādīja CIVEX komisijas locekļiem, pievienojot iniciatīvas, kas saistītas, piemēram, ar zinātni, sportu, tirdzniecību un transportu.

Atzinumā norādīts, ka lielāka uzmanība jāpievērš sadarbības teritoriālajai dimensijai. CIVEX komisijas locekļi un Eiropas Parlamenta pārstāve — EP deputāte Leoluca Orlando (IT/Verts/ALE) — īpašu uzmanību pievērsa problēmām, ar kurām saskaras salas.

RK ziņotājs — Provansas-Alpu-Kotdazīras reģionālās padomes loceklis Magali Altounian (FR/Renew Europe) — sacīja: “Vidusjūras pakta panākumi lielā mērā būs atkarīgi no tā spējas mobilizēt vietējās un reģionālās pašvaldības kā patiesus partnerus, savstarpēji savienot tā tematiskos pīlārus un balstīties uz daudzajām esošajām iniciatīvām un sadarbības sistēmām Vidusjūras reģionā.”

Atzinumu iesniegs pieņemšanai RK plenārsesijā decembrī. Oktobra beigās RK un vietējie un reģionālie partneri no Vidusjūras reģiona valstīm Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu reģionālo un vietējo pašvaldību asamblejas (ARLEM) gadskārtējā sanāksmē pieņems kopīgu atzinumu “Vidusjūras pakta īstenošana kopā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām”.

“Vienkāršāks, skaidrāks un labāk īstenots ES noteikumu kopums”

Pēdējais likumdošanas jautājums CIVEX darba kārtībā bija sākotnējas debates par Eiropas Komisijas 28. aprīlī publicēto paziņojumu par “vienkāršāku, skaidrāku un labāk izpildītu ES noteikumu kopumu”. Iepazīstinot ar savām sākotnējām pārdomām, RK ziņotājs — Morazzone vietējās izpildstruktūras loceklis Matteo Luigi Bianchi (IT/ECR) — raksturoja mērķus kā “uzticamus”, bet uzsvēra, ka “vienkāršošanai jāiet roku rokā ar subsidiaritāti”.

Debatēs, kurās piedalījās arī Māstrihtas Universitātes akadēmisko aprindu pārstāvji, tika paustas bažas par priekšlikuma ietekmi uz ietekmes novērtējumiem, par centralizāciju, par "steidzamības" iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu kā pamatojumu ierobežojumu atcelšanai un par mākslīgā intelekta izmantošanu atbilstības nodrošināšanā un uzraudzībā.

Ziņotājs Bianchi teica: “Labāks regulējums pirmām kārtām nozīmē izvairīties no nevajadzīgi sarežģītiem noteikumiem, samazināt administratīvo slogu un koncentrēt Savienības rīcību uz to, kas sniedz patiesu Eiropas pievienoto vērtību. Vienkāršošana un konkurētspēja ir cieši saistītas: būtiska ir mazāka birokrātija un lielāka juridiskā noteiktība, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem un vienotā tirgus pienācīgai darbībai.”

CIVEX par atzinumu balsos novembrī, un to paredzēts pieņemt plenārsesijā, kas notiks 2027. gada februārī.