RK locekļi pauž nožēlu par reģionālās un vietējās dimensijas trūkumu ES un Apvienotās Karalistes attiecībās

Eiropas Reģionu komitejas locekļi ir nožēlojuši “teritoriālā dziļuma” trūkumu Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības attiecībās pēc Brexit, 15. maijā aicinot piešķirt Komitejai kā ES vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvei vietu Parlamentāro partnerattiecību asamblejā, kas tika izveidota pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES.

Viņu viedokli atbalstīja EP deputāts Sandro Gozi (FR/Renew Europe), Eiropas Parlamenta un Apvienotās Karalistes Parlamentārās partnerības asamblejas līdzpriekšsēdētājs, kurš RK plenārsesijā norādīja, ka “mums ir jāpalielina ES un Apvienotās Karalistes attiecību teritoriālais dziļums”. Viņš uzsvēra savu piekrišanu, norādot, ka “lielākā atšķirība ir ES un Lielbritānijas attiecību teritoriālajā un reģionālajā dimensijā”.

Debates notika tikai dažas dienas pirms Apvienotās Karalistes un ES augstākā līmeņa sanāksmes, kas notiks Londonā 19. maijā, un cerībā, ka būs iespējams pārvarēt strīdus par zvejas tiesībām un panākt vienošanos par sadarbību aizsardzības jomā un jauniešu mobilitāti. Apvienotās Karalistes valdība ir paudusi cerību, ka attiecības tiks atjaunotas.

RK kontaktgrupas “Apvienotā Karaliste” priekšsēdētājs Karl Vanlouwe  (BE/Eiropas alianse), Flandrijas parlamenta deputāts, aicināja “stiprināt un jēgpilnāk iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības “atjaunošanas” sarunās un pievērst lielāku uzmanību pārrobežu saikņu atjaunošanai vietējā līmenī”.

Vietējie un reģionālie pārstāvji uzsvēra Brexit asimetrisko ietekmi uz ostu, zvejas un pierobežas reģioniem, norādot uz loģistikas traucējumiem, tirdzniecības samazināšanos un tādu sadarbības programmu kā Interreg un Erasmus+ pēkšņu apturēšanu.

Atkārtoti tika pausta nožēla par iespēju zaudēšanu jauniešiem, piemēram, par programmu “Erasmus+” izglītībai, apmācībai, jaunatnei un sportam, un Augšfrancijas reģiona priekšsēdētāja vietnieks Francois Decoster (FR/Renew Europe) sacīja: "Es vienkārši vēlos, lai šī pāriestatīšana, šis jaunais sākums, vispirms pievērstos mūsu tautām, lai mēs varētu atjaunot saikni."

Lapēnrantas pilsētas domes pārstāvis Ilpo Heltimoinens (Ilpo Heltimoinen)(FI/ECR) norāda, ka sadarbībai ir jāvirzās uz priekšu “pragmatiskākā veidā (..) jo īpaši jomās, kurās kopā mēs varam būt spēcīgi, piemēram, energoapgādes drošība, noturība, aizsardzība un tehnoloģijas”, bet “tai jāsākas vietējā līmenī” ar “studentu un pētnieku apmaiņu, mobilitātes programmām, kultūras un zinātnes partnerībām, kā arī sadarbību uzņēmējdarbības un tūrisma jomā”. Tie, viņš teica "piedāvāt milzīgu potenciālu".

FauzayaTalhauoi(BE/PSE) no Antverpenes pilsētas domes norāda, ka “mēs [Flandrijā] jūtam Brexit negatīvo ietekmi uz mūsu ikdienas dzīvi”, piebilstot, ka “cietušas ir privātpersonas, mazie un vidējie uzņēmumi”.

“Tirdzniecības un sadarbības nolīguma neiesaistīšana valdībās ir problemātiska, jo teritoriālā ietekme netiek ņemta vērā ne nolīguma īstenošanā, ne tā uzraudzībā,” kā piemēru minēja Tabuaço mērsCarlos Carvalho (PT/PPE), minot problēmas zvejniecības pārvaldībā un “vietējo un reģionālo pašvaldību grūtības reaģēt nolīguma neievērošanas gadījumā kā piemēru notekūdeņu apsaimniekošanai”. “Pilsētas mēri un vietējā līmeņa vadītāji cenšas saglabāt starptautiskās saites, iesaistīties mācīšanā no līdzbiedriem un lobēt kopīgas intereses,” viņš teica, raksturojot “pilsētu diplomātiju” kā “būtisku instrumentu”.

Dan Boyle (IE/Zaļie) no Korkas pilsētas domes uzsver starpreģionālās sadarbības nozīmi. “Mums ir jāatrod aizstājēji un uzlabotas programmas, piemēram, Interreg programma, kas iepriekš ir izrādījusies tik veiksmīga un, pateicoties šai sadarbībai starp valstīm, ļāvusi vietējām un reģionālajām pašvaldībām pārņemt paraugpraksi un augstākos standartus.”

Sesijas laikā uzstājās Skotijas un Velsas politiķi, un Velsas parlamenta Senedd priekšsēdētājs Alun Davies sacīja, ka “tagad ir pienācis laiks strādāt smagāk, tagad ir pienācis laiks strādāt ciešāk, tagad ir pienācis laiks būvēt tiltus, nevis robežas.” Skotijas Vietējo pašvaldību konvencijas priekšsēdētāja Shona Morrison sacīja, ka Skotijas vietējā valdība ir apņēmusies “uzturēt politisko dialogu un pozitīvas ES attiecības”, norādot, ka “piecus gadus pēc [Brexit] mēs joprojām strādājam, lai pilnībā izprastu jaunos tirdzniecības noteikumus, kā arī juridiskās un ekonomiskās sekas”.

RKkontaktgrupa “Apvienotā Karaliste”  tikās vēlāk 15. maijā, un tās laikā RK locekļi un politiķi no Anglijas, Velsas, Skotijas un Ziemeļīrijas padziļināti apsprieda pārrobežu sadarbības problēmas un iespējas, kā arī pašreizējo stāvokli ES un Apvienotās Karalistes attiecībās.

Citāti:

• Karl Vanlouwe (BE/FR), Flandrijas parlamenta deputāts un RK kontaktgrupas “Apvienotā Karaliste” priekšsēdētājs: “ES un Apvienotās Karalistes attiecību atjaunošanai ir vajadzīga visaptveroša izpratne par to, kā kopš Brexit ir mainījušās abu pušu vietējo kopienu vajadzības un viedokļi. Tāpēc ir svarīgi, lai vietējā un reģionālā līmeņa viedoklis tiktu iesaistīts daudzlīmeņu pieejā ES un Apvienotās Karalistes sadarbības veidošanai, kas sniedzas pāri valstu līmeņa apmaiņai. Mērķtiecīgi iekļaujot decentralizētās valdības visā sarunu procesā un veicinot apmaiņu starp vietējām kopienām, mēs varam vienlaikus stiprināt mūsu makrolīmeņa un reģionālā līmeņa saites, lai radītu stabilu pamatu ilgtspējīgai sadarbībai.”
• Sandro Gozi (FR/Renew Europe), Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes Parlamentārās partnerības asamblejas līdzpriekšsēdētājs: “Ir svarīgi strādāt ar divdaļīgu pieeju. Pirmkārt, mums ir pilnībā un efektīvi jāīsteno tas, par ko mēs jau esam vienojušies ar Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgumiem, Vindzoras regulējumu. Taču šajā jaunajā posmā mums ir jānovērš galvenās nepilnības. Un lielākā atšķirība ir ES un Lielbritānijas attiecību teritoriālā un reģionālā dimensija. Tas ir divkārši problemātiski: pirmkārt, tāpēc, ka mēs nevaram iedomāties attiecības ar lielu Eiropas valsti, jo īpaši tādu, kas agrāk bija ES dalībvalsts, neņemot vērā reģionālo un vietējo dimensiju. Otrkārt, tāpēc, ka ES vietējās un reģionālās pašvaldības, daudzas no kurām, atrodas pirmajās rindās un visvairāk cieš no Brexit sekām.”