Veselības aprūpes trūkums apdraud ES sociālo noturību

Atzinumā, ko izstrādājusi Birgitta Sacrédeus, ES pilsētas un reģioni vienprātīgi uzsvēra, ka labi funkcionējoša veselības aprūpes sistēma ir viens no galvenajiem ES sociālās noturības pīlāriem. 

Atzinumā, kas pieņemts 14. maijā Eiropas Reģionu komitejas plenārsesijā, uzsvērts, ka darbaspēka trūkumam veselības aprūpes nozarē ir vajadzīgi dažādi pielāgoti risinājumi, jo tā pamatcēloņi dažādos reģionos ir atšķirīgi.   

Atzinumā arī brīdināts, ka teritorijas bez labas medicīniskās aprūpes parasti atpaliek no ekonomikas, un tas apdraud stabilitāti un noslogo neatliekamās palīdzības dienestus.  

Atzinumā norādīts, ka ir svarīgi veicināt veselīgas darbavietas un aizsargāt apmierinātību ar darbu, lai piesaistītu un noturētu darba ņēmējus. Efektīva vadība ir atzīta par galveno veicinošo faktoru. Atzinumā arī uzsvērta nepieciešamība turpināt centienus, lai novērstu draudošas un vardarbīgas situācijas veselības aprūpē. 

19 no 27 dalībvalstīm veselības aprūpes sistēmas zināmā mērā ir decentralizētas. Reģioni parasti pārvalda slimnīcas un ir nozīmīgi darba devēji veselības aprūpes nozarē. Tā kā vietējās un reģionālās pašvaldības bieži ir atbildīgas par veselības aprūpi, sociālo aprūpi un citiem sociālajiem pakalpojumiem, atzinumā norādīts, ka tās būtu aktīvi jāiesaista visu ES darbaspēka stratēģiju un plānu izstrādē un īstenošanā šajās jomās. 

Pasaules Veselības organizācija (PVO)prognozē, ka līdz 2030. gadam ES trūks 4,1 miljons veselības aprūpes darbinieku, neraugoties uz to, ka šajā nozarē ir nodarbināts vairāk veselības un aprūpes speciālistu nekā jebkad agrāk. Šo deficītu rada dažādi faktori, tostarp Covid-19 pandēmija, neatbilstība starp piedāvājumu un pieprasījumu un neatbilstoša plānošana un prognozēšana. Kā faktori bieži tiek minētas arī zemas algas, intelektuālā darbaspēka emigrācija un slikti darba apstākļi. 

Lai gan ne visi reģioni tos saskaras vienādā mērā, daudzas teritorijas, jo īpaši lauku un attāli apgabali, saskaras ar ievērojamām personāla problēmām. Tāpēc atzinumā dalībvalstis tiek aicinātas izmantot pieejamos datus, lai apzinātu medicīniskos tuksnešus, ieguldītu līdzekļus un uzlabotu piekļuvi veselības aprūpei nepietiekami apkalpotos apgabalos. Tajā pašā laikā atzinumā uzsvērta nepieciešamība piesaistīt, apmācīt un noturēt veselības aprūpes speciālistus, aicinot uzlabot apmācību un karjeras attīstību un atbalstot pieņemšanu darbā no trešām valstīm. Tāpēc tā atzinīgi vērtē ES priekšlikumu izveidot talantu piemeklēšanas rīku: IT platforma, kas atvieglotu ES darba devēju piemeklēšanu darba ņēmējiem no trešām valstīm. 

Citāti: 

Ziņotāja Birgitta Sacrédeus (SE/PPE), Dālarnas apgabala padomes locekle: “Prasmju nodrošināšanai ir vajadzīgi centieni visos līmeņos un no dažādām perspektīvām. Ņemot vērā demogrāfisko problēmu un to, ka visai sabiedrībai ir vajadzīgs darbaspēks, nav iespējams koncentrēties tikai uz personāla skaita palielināšanu. Vienkārša risinājuma nav. Ir vajadzīgi daudzi un dažādi pasākumi.”  

Vispārīga informācija

• Ziņojums: Drošāki kopā – Eiropas civilās un militārās sagatavotības un gatavības stiprināšana Eiropas Komisija 
• Gatavs nākamajai krīzei? Ieguldījumi veselības aprūpes sistēmas noturībā ESAO 
• Politikas pamatnostādnes nākamajai Eiropas Komisijai 2024.–2029. gadam 
• Pārskats par veselību: Eiropa 2024. gadā — cikls “Veselības stāvoklis ES” 
• Programma “ES – veselībai” 2021.–2027. gadam. 
• ES talantu fonds palīdzēs novērst darbaspēka trūkumu visā Eiropā. 
• Straumēšana tīmeklī: RK tīmekļa vietnē.  

Kontaktinformācija

Wioletta Wojewodzka
Tālr. +32 (0)2 282 2289
Mob. tālr.: +32 (0)473 843 986
wioletta.wojewodzka@cor.europa.eu