News

Atzinumi par iekšējo drošību un starptautiskajām partnerībām virzās uz priekšu

Automātiskā tulkošana

Šī lapa ir mašīntulkota, lai palīdzētu jums saprast tās saturu. Iepazīstieties ar mūsu valodu politiku.

Šajā lapā

  • Konstitucionālie un institucionālie jautājumi
  • Ārējās attiecības, paplašināšanās un kaimiņattiecību politika

Pilsoniskuma, pārvaldības, institucionālo lietu un ārlietu komisijas (CIVEX) locekļi 1. oktobrī pieņēma ieteikumus par Eiropas Savienības iekšējās drošības stratēģiju un iniciatīvu Global Gateway, kas tagad ir ES attīstības sadarbības pamatā.

Abos gadījumos politikas komisijas locekļi uzstāja uz ciešāku sadarbību ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, paužot nožēlu par to, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām nav oficiālas lomas iekšējās drošības stratēģijā ProtectEU.

Plašāka informācija: darba kārtība, fotoattēli un ierakstīšana.

ProtectEU – Eiropas iekšējās drošības stratēģija

Eiropas Komisijas aprīlī iesniegtās stratēģijas ProtectEU panākumi ir atkarīgi no labas sadarbības ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, un CIVEX locekļi uzsvēra, ka, pieņemot provizorisku ieteikumu kopumu, kas jāizskata Eiropas Komisijai, Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei. Viņi uzsvēra, ka stratēģijā nav pienācīgi atzīts, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir “drošības krīžu novēršanas, atklāšanas un noturības priekšplānā”.

Stratēģijas ProtectEU mērķis ir stiprināt ES noturību pret jauniem drošības apdraudējumiem, izmantojot “visas sabiedrības” pieeju iekšējai drošībai – pieeju, kas integrē iekšējo drošību un ietekmē arī sociālo, izglītības, digitālo, ekonomikas, vides un kultūras politiku.

Eiropas Komisijas ierosinātā ProtectEU stratēģijas pārvaldība neparedz nekādus oficiālus mehānismus vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanai un, pēc CIVEX komisijas domām, nenodrošina “atbilstošus pasākumus attiecībā uz piekļuvi analītiskajiem, finansēšanas, koordinācijas vai apmācības instrumentiem”.

Ziņotāja Anne Rudisuhli (FR/Renew Europe), Bušdironas departamenta padomes locekle, sacīja: “Vietējās un reģionālās pašvaldības ir pirmās, kas atklāj kiberuzbrukumus, reaģē uz vardarbību, atbalsta ģimenes, kuras saskaras ar radikalizāciju, un aizsargā jauniešus no cilvēku tirdzniecības. Šajā ziņojumā ir uzsvērts, ka Eiropas drošība ir jāveido kopā ar tās teritorijām, nodrošinot tām nepieciešamos resursus, speciālās zināšanas un atzīšanu, lai efektīvi rīkotos iedzīvotāju vārdā. Mūsu vēstījums ir skaidrs: Bez teritorijām ProtectEU nav nozīmes. Kopā ar viņiem tas var kļūt par konkrētu un efektīvu instrumentu, kas paliek uzticīgs Savienības demokrātiskajām vērtībām.”

Atzinumu paredzēts pieņemt RK decembra plenārsesijā. Tajā pašā sesijā RK apsvērs arī atzinumu par ES sagatavotības savienības stratēģiju, kurā galvenā uzmanība pievērsta krīžu pārvarēšanai gan civilajā, gan militārajā sektorā.

Iniciatīvas Global Gateway lokalizācija

CIVEX pieņēma atzinuma projektu par vietējo un reģionālo pašvaldību lomu 2021. gadā uzsāktajā ES iniciatīvā Global Gateway, kuras mērķis ir savienot Savienības attīstības sadarbības politiku un ieguldījumu politiku un stiprināt trešo valstu infrastruktūru un demokrātisko struktūru.

Atzinumā norādīts, ka vietējo un reģionālo pašvaldību kompetencei un demokrātiskajai leģitimitātei ir izšķiroša nozīme Global Gateway sekmīgā īstenošanā. Lai tās varētu īstenot savu potenciālu, tās ir pilnībā jāintegrē Global Gateway pārvaldībā gan ES līmenī, gan partnervalstīs un jāiesaista projektu īstenošanā savās jomās. Atzinumā uzsvērts decentralizētas sadarbības ieguldījums šajā jomā un aicināts nākamajā daudzgadu finanšu shēmā paredzēt īpašu budžeta pozīciju, lai atbalstītu pilsētu un reģionu partnerības.

Global Gateway attiecībā uz investīcijām digitālajā savienojamībā, atjaunīgajā enerģijā, transportā, veselībā un izglītībā, lai veidotu noturību, diversifikāciju un stabilas piegādes ķēdes, vienlaikus veicinot ES pamatvērtības. To ir iesniegusi arī Eiropas Komisija, atspoguļojot ES mērķi izveidot visaptverošu, integrētu attīstības pieeju, apvienojot cieto infrastruktūru ar pārvaldības atbalstu, institucionālo stiprināšanu un iekļaujošu teritoriālo attīstību.

Ziņotājs Jaume Duch Guillot (ES/PSE), Katalonijas Eiropas Savienības un ārlietu ministrs, teica: “Eiropas Savienības ģeopolitiskajai lomai ir jābūt plašākai par ekonomiskajām interesēm un infrastruktūru. Tās pamatā vajadzētu būt solidaritātei, iekļaujošai attīstībai un demokrātisko iestāžu stiprināšanai. Šajos centienos reģionālās un vietējās pašvaldības ir neaizstājamas. Tie tuvina iedzīvotājus, leģitimitāti un institucionālās spējas, ļaujot ES projicēt savu unikālo daudzlīmeņu pārvaldības un kohēzijas modeli visā pasaulē, vienlaikus nodrošinot, ka Global Gateway nodrošina uzticamību, līdzatbildību un ilgstošu ietekmi.”

EP deputāte Hildegard Bentele (DE/PPE) norāda, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir “nepieciešama” loma, lai “augsta līmeņa stratēģijas pārvērstu reālos rezultātos uz vietas”.

Atzinumu nosūtīs pieņemšanai RK decembra plenārsesijā.  Vienlaikus Eiropas Komisija un RK rīkos 2025. gada forumu “Pilsētas un reģioni starptautiskām partnerībām” — pasākumu, kas 8.–10. decembrī pulcēs ES, Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas reģionus un pilsētas, lai attīstītu pilsētu un reģionu partnerības un dalītos pieredzē par vienādranga partnerību izmantošanu projektu un administratīvo spēju izstrādē.

Eiropas Savienības stratēģiskā pieeja Melnās jūras reģionam

Sākotnējā viedokļu apmaiņā par to, kā ES pārskata savu stratēģiju attiecībā uz Melno jūru, CIVEX locekļi uzsvēra, ka katrs no trim stratēģijas “pīlāriem” — drošība, stabilitāte un noturība; ilgtspējīga izaugsme un labklājība; vides aizsardzība, noturība pret klimata pārmaiņām, sagatavotība un civilā aizsardzība — ietekmē vietējos un reģionālos dalībniekus. Viņi apgalvoja, ka tāpēc šīs stratēģijas panākumi lielā mērā būs atkarīgi no pašvaldībām, reģionālajām valdībām un piekrastes kopienām, jo tās cenšas īstenot pasākumus, sākot no atmīnēšanas, infrastruktūras būvniecības un vides aizsardzības.

Sanāksmē Melnās jūras reģions, kurā ietilpst Bulgārija, Grieķija, Rumānija, kā arī piecas valstis, kas nav ES dalībvalstis, tika raksturots šādi: vitāli svarīgi krustojumi; tilts starp Eiropu, Dienvidkaukāzu, Vidusāziju un Vidusjūras austrumdaļu; "cilvēku tirdzniecības robeža"; reģions, kas ir stratēģiski svarīgs tirdzniecībai, enerģētikai, savienojamībai, drošībai, vides aizsardzībai un globālajai noteikumos balstītajai kārtībai; un “stratēģiska sirsniņa”, kurai “jākļūst par miera, brīvības un iespēju jūru”.

2025. gada maijā sāktais ES stratēģiskais pārskats par tās pieeju Melnajai jūrai ir daļa no ES politikas iniciatīvu kopuma, kas pielāgots plašākai ģeopolitiskajai dinamikai, kuru veido Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, lielāku uzmanību pievēršot informētībai, sagatavotībai, noturībai, drošībai un aizsardzībai.

RK ziņotājs ir Varnas mērsBlagomir Kotsev (BG/Renew Europe). Pašlaik viņš atrodas apcietinājumā Bulgārijā, un viņam izvirzītas apsūdzības, ko viņš noraida. Atzinumu paredzēts nosūtīt uz RK plenārsesiju 2026. gada martā. 

Citi jautājumi:

Sanāksmē notika arī debates par pilsētu un reģionu ieguldījumu ES vienkāršošanas programmā un viedokļu apmaiņa ar Eiropas Komisiju par ES pilsoniskās sabiedrības stratēģiju.

  • Septembrī Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts Dānija lūdza RK apsvērt, kā vietējās un reģionālās pašvaldības var sniegt ieguldījumu vienkāršošanas programmā Eiropas Savienībā. Uzrunājot CIVEX komisiju, Dānijas Ārlietu ministrijas ES koordinācijas direktors Jonathan Bugge Harder sacīja: “Dānijas pieredze liecina, ka ir nenovērtējami, ka visos pārvaldības līmeņos tiek apzināti veidi, kā mēs varam padarīt regulējumu vienkāršāku un efektīvāku, neapdraudot mūsu politiskos mērķus. Tas lielā mērā ietver reģionālo un vietējo līmeni, jo tieši tur gumija satiekas ar ceļu.” Magdalena Czarzynska-Jachim (PL/EA) tika iecelta par ziņotāju šim atzinumam, ko paredzēts pieņemt RK plenārsesijā 2025. gada decembrī.
  • Eiropas Komisijas pārstāvis sacīja, ka ES pilsoniskās sabiedrības stratēģija, ar kuru Eiropas Komisija nāks klajā novembrī, ir stratēģija sadarbībai ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un cilvēktiesību aizstāvjiem Eiropas Savienībā, kā arī to aizsardzībai un atbalstam. Stratēģija, kuras pamatā būs iepriekšējie ieteikumi, cita starpā, visticamāk, mudinās dalībvalstis veidot regulārus dialogus ar pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem un uzlabos datu vākšanu un uzraudzību.

Locekļi

Alternates